Liekas, ka, gaidot partiju izvirzītos nākamā Valsts prezidenta kandidātus, Latvija ir tāda kā sastingusi.
Liekas, ka, gaidot partiju izvirzītos nākamā Valsts prezidenta kandidātus, Latvija ir tāda kā sastingusi. Te viena, te otra partija kā pārbaudes variantus izmet savu potenciālo kandidātu nominācijas. Uzpeld pa vārdam, kurus nosaukuši skaļi neminēti izvirzītāji. Tomēr nepamet sajūta, ka tie nav īstie, ne tuvu īstie… Drīzāk, pirmkārt, tā varētu būt tāda kā sabiedriskās domas apzināšana. Otrkārt, politisko pretinieku domas un reakcijas asuma pārbaude. Kāpēc tikai pretinieku, ne pašas valdošās koalīcijas kolēģu? Lai arī ārēji visi parāda, ka katrs sparīgi meklē savu labāko kandidātu, ticamākais, plašākai publikai neredzams kūsā darbs visus apmierinoša kandidāta meklējumos.
Nav pārliecības, ka, piemēram, Tautas partijas nominētais saraksts būs īstais, kas rīt tiks likts priekšā partijas Saeimas frakcijas un valdes kopsapulcei. No nosauktajiem, šķiet, tikai “Jaunais laiks” spītīgi par savu kandidāti prezidentes amatam virzīs Sandru Kalnieti. Skaidrs, ka cerību viņai nav, toties partijai, pat parlamenta opozīcijā esot, ir svars tādā balsojumā. Kaut kāds kompromiss taču beigās būs jāatrod. Līdz ar to, jādomā, “tautpartijiešu” rīt izvirzītais kandidāts būs tikai publiski nominēta figūra, kamēr “azotē” varas koalīcijā atradīsies vismaz pāris “melno zirdziņu”. Viņi parādīsies atklātībā pēdējā brīdī. Kas tie būs, nav zināms. “Tēvzemieši” un “zaļie zemnieki” neko nopietnu nepiedāvā, bet “mācītāju” ambīcijas pa šo laiku tikai augušas. Starp citu, no svaru kausiem prezidenta vēlēšanās nav metams visai ticamais paredzējums, ka tiks savākts tautas nobalsošanai nepieciešamo parakstu skaits. Tas būs zināms jau maija sākumā, kad līdz prezidenta vēlēšanām atliks tikai mēnesis.
