Jelgavas invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba «Cerība» sportisti Edgars Bergs un Dmitrijs Silovs vakar devušies ceļā uz Jaunzēlandi, kur Kraistčērčā no 22. janvāra līdz 1. februārim norisināsies pasaules čempionāts vieglatlētikā. Abiem jau ir šāda ranga pieredze pirms četriem gadiem Nīderlandē, kur Edgars izcīnīja divas sudraba medaļas.
Latvijas delegācijas sastāvā ir pieci sportisti, treneris, fizioterapeite un menedžeris-asistents. Kā sarunā ar «Ziņām» prognozēja Latvijas Paraolimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte, labas izredzes kļūt par medaļnieku ir divkārtējam paraolimpiskajam čempionam Aigaram Apinim, kas sacentīsies lodes grūšanā un diska mešanā apvienotā medicīnas klasifikācijas grupā kopā ar vēl triju grupu sportistiem. Tāpat cerības šajās disciplīnās tiek saistītas ar divkārtējo paraolimpisko spēļu vicečempionu E.Bergu. Lodes un diska sektoros startēs arī Taiga Kantāne, tāllēkšanā – Liene Gruzīte, bet lielākā slodze gaida D.Silovu, kas piedalīsies tāllēkšanā, šķēpa mešanā un 200 metru skrējienā.«Sportisti dodas uz sacensībām ar labi padarītā sagatavošanās darba bagāžu un pozitīvi emocionālā pacēlumā,» teic D.Dadzīte. Līdzīgas domas pauda arī šonedēļ Jelgavas Sporta hallē sastaptie «cerībnieki» Edgars un Dmitrijs. Nelielas raizes vien radot tas, ka pirmoreiz tāda ranga sacensībās nebūs līdzās viņu treneres Maijas Ukstiņas, kas nav iekļauta delegācijas sastāvā. «Turēšu abus īkšķus!» apliecina trenere. Sportisti savukārt nenoliedz, ka pietrūks gan ierastā emocionālā atbalsta, gan iespējas kopīgi analizēt starta nianses. Edgars nāk no Saldus novada, Dmitrijs ir krāslavietis. Abi sporto kopš skolas gadiem, bet panākumus un starptautisku startu iespējas pavērusi iesaistīšanās klubā «Cerība» un M.Ukstiņas vadītajā treniņgrupā.– Kā gadījies, ka aizstāvat Jelgavas krāsas?E.B. Šķiet, būs jau kādi 10 gadi, kopš esmu «Cerībā», bet sākās tas ar kluba organizētajām sporta nometnēm, kur mani nolūkoja un uzaicināja nodarboties nopietnāk. Sākumā mēģināju arī skriešanu, taču sapratu, ka tā tik labi nepadodas, un trenere ierosināja pievērsties lodei un diskam. Tās ir manas specialitātes joprojām. Lodes grūšanā esmu izcīnījis sudraba medaļas Atēnās un Pekinā, diskā – bronzu Atēnās.D.S. Mans stāsts ir līdzīgs. Krāslavā trenējos pie Innas Radevičas, bet, iestājoties Sporta pedagoģijas akadēmijā, ērtāk izbraukāt uz treniņiem Jelgavā, tādēļ uz piedāvājumu pievienoties Jelgavas klubam atsaucos labprāt. Tagad esmu trešajā kursā – vēl atlikusi prakse skolā un bakalaura darbs, bet pašlaik esmu paņēmis akadēmisko gadu un ikdienā strādāju fitnesa klubā Krāslavā. Trenējos pats un iespēju robežās arī Jelgavā, kā pašreiz, kad mums pirms pasaules čempionāta ir četru dienu treniņnometne.– Startam pasaules čempionātā normatīvi izpildīti. Vai esat pētījuši, kas jāsasniedz, lai tiktu pie medaļām?E.B. Protams, trenējas arī konkurenti, un rezultāti aug. Mainās ar invaliditāti saistītie koeficienti. Treniņos esmu aizsniedzies arī līdz labākajiem. Darbs ir ieguldīts, un, ja būs veiksme, kaut kam jāsanāk.D.S. Šķēpa reitingā esmu piektais, tālumā – astotais. Esmu rēķinājis, cik jāpieliek, lai iegūtu augstāku vietu. Cerēt varu uz četrinieku. Skriešanā būs vislielākā konkurence. Droši vien ietekmēs arī 13 stundu laika starpība – te ziema, tur 22 – 24 grādus silts.
