Šķiet, šonedēļ Jelgavas un tās apkārtnes paliem daļēji tiks pielikts punkts. Kamēr Ogrē viss vēl turpinās, bet daugavpiliešiem lielais pārbaudījums vēl tikai priekšā. Izskatās, ka Lielās talkas rīkotājiem šogad var nākties organizēt vēl vienu talku – ap maiju, kad arī citviet Latvijā ūdeņi būs noskrējuši un upes atkal atradīsies savās vietās. Tad skatam pavērsies patiesās plūdu sekas – sabojātas māju sienas, izlauztas durvis, izspiesti logi, uzburbušas grīdas. Tomēr cilvēks ir interesants radījums, kas drosmīgi stājas pretī dabas likumiem un pēc tam par to saņem pamatīgu pērienu. Šogad lielais brāziens ticis Ogrei, kur ledus gūzma pušu rauj dambjus, cilvēkiem tiek bojāti mājokļi, un gadās arī bojāgājušie. 2010. gada plūdi nav bijusi pietiekami laba mācība, lai lielajiem pavasara ūdeņiem gatavotos laikus. Par laimi, Jelgavas apkārtnē šogad iztikts bez cilvēku upuriem, ko nevar teikt par Ogri, taču, kā stāsta novada iedzīvotāji, arī citus gadus pavasara ūdens stihijas paņēmušas ne viena vien cilvēka dzīvību. Cik vērta ir cilvēka dzīve, lai nevēlētos pamest mājas, kad lielie ledus gabali milzu ātrumā nāk virsū, kokus un stabus laužot kā sērkociņus. Tomēr, apbraukājot tuvējos novadus, pārsteidzoši bija dzirdēt, ka dzīvot Lielupes krastā daudziem ir tīrā laime un nenovērtējams ieguvums, neskatoties pat uz tik lieliem plūdiem, kādi bija pirms trim gadiem un šogad. Galvenais ieguvums – rītā un vakarā upē var peldēties, ūdens nomierina un dziedē. Tikmēr apdrošināšanas kompānijas plūdu riska zonā esošās mājas apdrošināt pret applūšanu nemaz nesteidzas, jo to darīt būtu tikpat riskanti, kā vecajos daudzstāvu namos apdrošināt pēdējā stāva dzīvokli pret jumta tecēšanu.
Kaut ūdens mutē, bet karaļvalsti nepametīs
00:01
19.04.2013
43