Vakar Ekonomikas fakultātes zālē LLU un Zemkopības ministrijas vadība, bijušie un tagadējie kolēģi, studenti un agrārzinātnieki 75 gadu jubilejā sveica Uzņēmējdarbības katedras profesoru habilitēto lauksaimniecības zinātņu doktoru Kazimiru Špoģi.
Vakar Ekonomikas fakultātes zālē LLU un Zemkopības ministrijas vadība, bijušie un tagadējie kolēģi, studenti un agrārzinātnieki 75 gadu jubilejā sveica Uzņēmējdarbības katedras profesoru habilitēto lauksaimniecības zinātņu doktoru Kazimiru Špoģi.
Šis ļoti enerģiskais, zinošais vīrs daudziem Latvijas lauciniekiem ir pazīstams kā augsta līmeņa vadošais darbinieks, kas padomju laikos, nezaudējot nacionālu stāju, ar lielu ieinteresētību spēja palīdzēt dažādu saimniecisku problēmu risināšanā. Jāpiebilst, ka sešdesmitajos astoņdesmitajos gados K.Špoģis strādājis gan par lauksaimniecības ministru un reizē Ministru Padomes priekšēdētāja vietnieku, gan par Lauksaimniecības akadēmijas rektoru un citos vadošos amatos. Tomēr, kā profesors pats saka, sirds viņam visu mūžu vilkusi uz izglītību un zinātni. Kolīdz radusies iespēja, K.Špoģis no darba ražošanā centies atbrīvoties, lai strādātu zinātnes laukā. Tādēļ nav brīnums, ka, summējot sava līdzšinējā mūža devumu, viņš kopā ar kolēģiem sarakstījis un izdevis apmēram 70 zinātnisku grāmatu vai mazāku iespieddarbu, publicējis ap 120 pētniecisku rakstu zinātniskajos izdevumos, darbojies 17 enciklopēdiju redkolēģijās, rediģējis Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūta rakstu 14 izdevumus, kā arī darbojies daudzu periodisko izdevumu redkolēģijās.
Profesors ir pētījis graudu audzēšanas un zemkopības sistēmas, Eiropas Savienības agrāro politiku, piedalījies valsts programmas «Latvijas lauksaimniecība un lauku attīstība, integrējoties Eiropas Savienībā» izstrādē. Ļoti nozīmīgs ir viņa ieguldījums jauno zinātnieku audzināšanā. Pēc neatkarības atjaunošanas profesora vadībā ir izstrādātas astoņas ekonomikas doktora disertācijas, bet kopskaitā viņam tādu ir trīspadsmit.
Špoģa ekonomistu skola
Patlaban K.Špoģis ir doktora studiju programmas vadītājs Ekonomikas fakultātē, kur enerģiski darbojas 48 jaunie zinātnieki. 13 no viņiem gatavo disertācijas profesora vadībā. Ir arī daudzi maģistranti, kas K.Špoģi ir izvēlējušies par zinātniskā darba vadītāju. «Ļoti patīkami, ka ap mani pulcējas jaunatne, ka viņiem esmu vajadzīgs un pat nepieciešams. Ar labiem, kārtīgiem, centīgiem jauniešiem ir prieks sadarboties,» par savu darba lauku saka K.Špoģis. Viņš gan piebilst, ka zinātnē centīgākas ir dāmas, bet vīrieši vairāk aizrāvušies ar lietišķo uzņēmējdarbību. No paša doktora darbu vadītāja dzīve prasa ļoti dziļas zināšanas, studēšanu līdzi. Tādēļ par savu tagadējo darbu K.Špoģis teic, ka pats mācās tik daudz kā nekad agrāk un nākotnē būs jāmācās vēl vairāk. Profesors Voldemārs Strīķis piebilst, ka profesoram ir izveidojusies sava ekonomistu skola vārda augstākajā nozīmē.
Viena no jaunākajām ekonomikas zinātņu doktorēm Ingūna Gulbe, kas, kā «Ziņas» pērn decembrī rakstīja, sekmīgi aizstāvēja profesora K.Špoģa vadīto disertāciju par tematu «Lauksaimniecības tirgus un cenu informācijas sistēma», par savu zinātniskā darba patronu saka: «Jau astoņdesmito gadu beigās, studējot Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē, kur profesors K.Špoģis pasniedza lauksaimniecības ekonomiku, dzirdēju runas, ka pie viņa eksāmenu nolikt neesot viegli. Tā kā man to vajadzēja kārtot individuāli, pārliecinājos, ka profesors tiešām ir prasīgs, bet tajā pašā laikā arī ļoti saprotošs. Pateicoties viņa neizmērojamajai iecietībai, labestībai, optimismam un neskaitāmajiem uzmundrinājumiem, man ir izdevies savu doktora darbu paveikt līdz galam. Apbrīnas vērta ir viņa spēja orientēties visos valstī un pasaulē notiekošajos ekonomikas procesos. Nav tāda jautājuma, par kuru viņš neinteresētos, par kuru viņam nebūtu sava vērtējuma un jaunākās informācijas. Viņš ir īsta ekonomikas enciklopēdija!»
Darbs no četriem rītā
Savukārt akadēmiķe Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža, kas kopā ar profesoru Špoģi strādā Ekonomikas fakultātē nu jau piecpadsmit gadu saka tā: «Mani tiešām pārsteidz viņa darba spējas, kas viņam nav mazinājušās jau šajā ļoti cienījamā vecumā. Es parasti nāku uz fakultāti laiciņu pirms lekciju sākuma – ap pusastoņiem rītā – un bieži šajā laikā ar profesoru Špoģi satiekamies uz fakultātes durvju sliekšņa. Jāpiebilst, ka es esmu nākusi no savas Jelgavas mājas, bet profesors jau paspējis atbraukt no Rīgas. Ekonomikas fakultātē viņš vienmēr izvēlējies to darba fronti, kas mums ir bijusi vitāli pati svarīgākā. Tāda, piemēram, bija Uzņēmējdarbības katedras veidošana – nebija savas studiju programmas, vajadzēja izveidot un nostiprināt mācību spēku kolektīvu. Tāds virziens tagad ir doktorantūras vadīšana. Gan mūsu augstskolā, gan Latvijas zinātnē vispār patlaban ir ārkārtīgi svarīga jauno zinātnieku maiņas veidošana.
Jāpiebilst, ka pērn augstskolā, veicot akreditāciju, profesora Špoģa vadītā Ekonomikas fakultātes doktorantūras studiju programma ieguva apstiprinājumu uz maksimāli iespējamo laiku – sešiem gadiem. Lai arī mēs ar profesoru Špoģi esam dažādu paaudžu cilvēki un vienā otrā jautājumā mūsu viedokļi atšķiras, taču mūs vieno darbs, godprātīga attieksme pret augstskolu un Latvijas laukiem kopumā».
Par savām darba spējām K.Špoģis teic, ka viņam darba diena sākas ne vēlāk kā četros rītā. Tajā stundā parasti sākuši darbus arī viņa vecāki Latgales lauku sētā. Pateicoties ģimenes, mājinieku atbalstam profesors strādā arī sestdienās un svētdienās un, apzināti pārkāpjot šo bauslību, teic, ka darba norma katram cilvēkam ir ļoti individuāla. Viņaprāt, atpūta ir nodarbošanās maiņa, nevis vārtīšanās pa gultu, klaiņošana, nemaz nerunājot par lielākiem netikumiem, kas diemžēl ir smagi skāruši arī mūsu tautu. Ar lepnumu K.Špoģis teic, ka savulaik studenta gados Lauksaimniecības akadēmijā ir mācījies neklātienē. Tātad viņam kā jauneklim ir bijis pietiekami daudz gribasspēka, lai apvienotu zinību apgūšanu ar darbu. Ar viņu kopā tolaik līdzīgi studējuši zinātniece Dzidra Kaktiņa, slavena augu aizsardzības speciāliste; profesors Jānis Latvietis, viena no lielākajām autoritātēm zooinženierijā; Jānis Auseklis, agronoms, tagadējais Latvijas Agronomu biedrības prezidents; Valdis Dišlers, liela mēroga ģenētiķis.
Vēlētāju autoritāte
Vēl, domājot par K.Špoģa mūža devumu, svarīgi būtu atzīmēt viņa kā politiķa iesaistīšanos valsts neatkarības atjaunošanā. Par šo laiku viņš stāsta: «Kad sākās atmodas periods, mani uzmeklēja kolēģi – zinātnieki, arī lauku ļaudis un piedāvāja kļūt par deputāta kandidātu Viļānos. Tautas frontei tas izrādījās sarežģīts vēlēšanu apgabals, kurā vairākums bija krievu tautības vēlētāji. Otrais kandidāts bija viņu pašu vietējais cilvēks, kas pārstāvēja interfronti. Tomēr es uzvarēju. Tad sākās ļoti radošs deputāta, var lielā mērā teikt, zinātnisks darbs Ekonomikas komisijā. Man bija jāvada uzņēmējdarbības likumdošanas apakškomisija. Likumu pakete bija jāveido pilnīgi no jauna – bez pieredzes un zināšanām. Tagad var rezumēt, ka šie likumi ir sekmīgi darbojušies un lielā mērā arī turpina darboties. Galvenais uzdevums šai Augstākajai Padomei bija atjaunot valsts neatkarību. Lepojos, ka šajā sakarā esmu saņēmis barikāžu dalībnieka Goda zīmi un pēc tam arī Triju Zvaigžņu ordeni. Svarīgākais manā dzīvē ir darbs, darbs un vēlreiz darbs. Un esmu novērojis, jo cilvēks vairāk strādā, jo vairāk darbaspējas tam attīstās.»
***
Kazimirs Špogis
Dzimis 1927. gada 28. martā Preiļu rajonā Vārkavas pagastā septiņu bērnu ģimenē.
Mācījies Vārkavas pamatskolā (1934. – 1941.), patērētāju biedrību centrālās savienības «Turība» Tirdzniecības un kooperācijas skolā Rīgā (1943. – 1944.), Višķu Lauksaimniecības tehnikumā (1945. – 1949.), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (LLA) – diplomēts agronoms (1949. – 1956.), LLA aspirantūrā ekonomikas specialitātē (1956. – 1959.), dažādos kvalifikācijas paaugstināšanas kursos. Visu dzīvi pastāvīgas studijas ekonomikā.
Strādājis savā specialitātē no 1949. gada – Rankā, Piebalgā, Iecavā, Baldonē, Smiltenē, Valkā, Rīgā. Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūta direktors Skrīveros (1965. – 1976.), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors (1976. – 1980.), LPSR lauksaimniecības ministrs (1980. – 1984.), Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētājs (1984 – 1987.), Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks (1987.). No 1988. gada Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē, patlaban Uzņēmējdarbības katedras profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Lauksaimniecības meža zinātņu akadēmijas loceklis.
