Jelgavas bērnudārzos ik gadu notiek teātru nedēļa. Teātra spēlēšana atraisa valodu, kustību, drosmi, pašapliecināšanos, muzikalitāti, tāpēc šādas aktivitātes ir ļoti nepieciešamas.
Jelgavas bērnudārzos ik gadu notiek teātru nedēļa. Teātra spēlēšana atraisa valodu, kustību, drosmi, pašapliecināšanos, muzikalitāti, tāpēc šādas aktivitātes ir ļoti nepieciešamas. Izrādītes parasti veidotas tā, lai iesaistītos visi bērni un tie, kas mazāk runā, piedalās kustībā, dziedāšanā.
Bērnudārzā “Gaismiņa” teātra laiks parasti iekrīt janvārī vai februārī. Tad bērni aktīvi piedalās paši un vēro citu veikumu. Kā pastāstīja iestādes vadītāja Dzidra Bumbiere, teātris šajā dārziņā ir lielā cieņā. To spēlē visi – arī bērnudārza personāls. Pavasarī notiek brīvdabas izrāde, kurā piedalās audzinātājs, auklītes un citi darbinieki – visi aizrautīgi un maskās.
Šoreiz grupiņas “Mārīte” mazie aktieri un audzinātājas Ludmila Tama un Margarita Mackēviča bija rūpējušies par to, kā citiem parādīt notikumus, kas risinājās, pateicoties tam, ka viens gudrs kazlēns mācēja skaitīt līdz desmit. Kā jau tas notiek, ja viens ir gudrāks vai veiksmīgāks, pārējie – vājākie – nereti sagrupējas pret viņu. Tomēr beigu beigās nākas vien atzīt, ka tas, kas vairāk zina un prot, nepazudīs nevienā situācijā un tādam arī draugu netrūks. Tāpēc mazās Lāsmas Vasiļjevas atveidotā kaziņa var blēt un justies laimīga.
L.Tama šajā bērnudārzā strādā jau 27 gadus, bet nekad neatkārtojas iepriekšējā gada kultūras pasākumu scenārijs. “Tas jau nav tikai mans un kolēģes nopelns. Strādājam kopīgi – metodiķe, muzikālā audzinātāja, vecāki. Ar vecākiem ir ļoti laba sadarbība. Viņi piedalās – šuj maskas, darina tērpus. Pēc tam bieži vien tās paliek mūsu lietošanā, jo nāk brāļi, māsas,” stāsta L.Tama.
“Gaismiņā” noticis arī viens tēvu pasākums, kurā iesaistījušies visi tētuki, bet tiem bērniem, kuriem šīs svarīgās personas ģimenē pietrūkst, atnāca vecākie brāļi. “Tēvi iesaistījās visā, ko piedāvājām, vajag tikai aicināt,” teic L.Tama.
