Liepiņi? Liepiņi… Ā! Kazu Liepiņi! Un Jelgavas lauku saimniekam uzreiz top skaidrs, par ko tiek runāts.
Liepiņi? Liepiņi… Ā! Kazu Liepiņi! Un Jelgavas lauku saimniekam uzreiz top skaidrs, par ko tiek runāts.
Nedz Māra, nedz Aivars Liepiņi par to nav dusmīgi, jo galu galā popularitāte palīdz gan ražošanas, gan produkcijas realizācijas lietās. Un kazas ir Liepiņu ģimenes bizness. Turklāt pietiekami veiksmīgs, lai šo to no savas pieredzes varētu iedāvināt arī citiem. Tādēļ arī Līcīši ir viena no divām lopkopības saimniecībām, ko Zemkopības ministrija noteikusi par demonstrējumu vietu.
Otrdienas rīta cēlienā Liepiņu Līcīšos bija sabraukuši ne vien Zemgales kazu turētāji, bet arī interesenti pat no Rēzeknes, Valmieras, Tukuma uz tādu kā ideju un pieredzes dāvināšanu, ko organizēja Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju birojs.
Kazu mammas, tādu svešu ļaužu pulku ieraudzījušas, nervozi vedināja kazlēnus sev aiz muguras. Toties tie, priecīgi blēdami, spriņģoja pa visu aploku.
Līcīšu ganībās patlaban zāli notiesā ap sešdesmit kazu – gan Latvijas vietējās, gan smalkākās Zānes šķirnes. Viens kazlēniņš pat varot lepoties ar vācu dižciltīgo «tēti». Caurmēra izslaukums – divi līdz divarpus litri piena no kaziņas dienā, bet dūšīgākās izdodot arī četrus litrus.
Kazu kopējiem gan vairāk interesēja ganāmpulka izkopšanas darbs, jo šķirnes kazu Latvijā neesot nemaz tik daudz. Turklāt tā īsti nav zināms, vai par Alpu kazu uzdotais ragainis kādreiz tādus Alpus ir redzējis, kaut vai senču acīm. Un nav jau arī brīnums, jo tādas īstas kazu fermas sākts veidot nesen. Līcīši, piemēram, sākušies 1992. gadā. Un Mārai Liepiņai pieredzes pietiek, lai droši pateiktu – tā lieta ies, ja būs normāls selekcijas darbs, Zemkopības ministrijas atbalsts un vēlme visiem apvienoties savā kazu audzētāju asociācijā. Savulaik tāda kazu turētājiem jau bijusi nodibināta, gan tikai par apvienību dēvējot. Māra Liepiņa stāvējusi pie organizācijas šūpuļa un vadības «pults». Taču darbība apsīkusi, un nu to vajadzētu atjaunot. Ar šādām idejām prātā un solīšanos rudens pusē atkal tikties visi arī šķīrās, pirms ceļa nogaršojuši Līcīšos slaukto kazu pienu un no tā ražotos sierus, kas Latvijā esot visai pazīstami un gardēžu iecienīti.
– O, šo liek klāt grieķu salātiem! – zināja kāds gardēdis, notiesājis balto kubiņu.
Ja kādam vēl nav izdevies tikt pie kazu sieriem, tad Liepiņi visus aicina uz Rīgas Doma laukumu pirms pašiem Jāņiem – Zāļu dienā. Tad tur zemniekiem būšot īsts svētku tirgus.
