Dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka Latvijā būtu jāaizliedz kažokzvēru audzēšana komerciāliem mērķiem; audzētāji, viņu vidū uzņēmējs Nākotnē, ar to nav mierā un aicina sēsties pie sarunu galda.
Dzīvnieku aizstāvji pieteikuši karu kažokzvēru audzētājiem un cenšas panākt, lai Latvijā slēgtu audzētavas, kurās tiek turēti dzīvnieki ādu ieguvei. Tā iemesls ir it kā iegūtie pierādījumi, kurus aizstāvji vākuši no pērnā gada rudens, slepus filmējot Latvijas zvēru fermās. Video un fotomateriāli nodoti biedrībai «Dzīvnieku brīvība», kas to darījuši zināmu medijiem. Tajos esot redzami 2012. gada rudenī uzņemti šokējoši apstākļi sešās Latvijas kažokzvēru audzētavās. To saimnieki tiek vainoti, ka slimi un miruši dzīvnieki atrodas būros kopā ar dzīvajiem un veselajiem. Traukos sasalis dzeramais ūdens, antisanitāri apstākļi, bojāti sprosti. Interneta vidē tiek vākti iedzīvotāju paraksti par šīs nozares aizliegumu Latvijā. Aizstāvji norāda, ka kažokādu izmantošana modei, prestižam vai naudas pelnīšanai kļuvusi par cilvēka necienīgu un ētiski nepieņemamu rīcību: šādu nostāju pauž ne tikai miljoniem cilvēku visā pasaulē, bet arī aizvien vairāk valstu, kas aizliedz dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei. Savukārt audzētāji viņiem adresētos apvainojumus noliedz un uzskata, ka, izmantojot šādas nesankcionētas cīņas metodes, Latvijā drīz vien tiks iznīcināta ne vien kažokzvēru nozare, bet arī cūkkopība un zivsaimniecība, kur arī dzīvā radība pakļauta cilvēka vajadzībām. Kažokzvēru audzētava Glūdas pagastā ir viena no vecākajām valstīm. Taču tās jaunie saimnieki ir apņēmības pilni paplašināties un modernizēties, ja vien viņu darbībai netiks aizlikta priekšā kāja. 1968. gadā kolhoza «Nākotne» priekšsēdētājs Artūrs Čikste ar vienu no Maskavas augstākajām amatpersonām saderēja, ka gada laikā uzbūvēs kažokzvēru fermu. Ja viņš to neizdarīs, apēdīs savu cepuri, solīja apņēmīgais latvietis. Ar resursiem, kādi padomju laikā bija kolhozam «Nākotne», kas tolaik uz citu fona bija gana turīgs, nebija neiespējami uzbūvēt fermu, bet sarežģījumus radīja izvēlētā vieta. «Šai vietai cauri stiepās vecā Auces upītes gultne, te bija visīstākais purvs. Būtībā saimniecība uzbūvēta uz purva. Bet Čikste bija ļoti ambiciozs cilvēks, un nepagāja ne gads, kad ferma bija gatava. Cepuri nācās ēst Maskavas vīram,» vēstures liecības atstāstot, smejas tagadējās ūdeļaudzētavas pārstāvis Kristaps Kubliņš.Kopš tiem gadiem viens no kolhoza «Nākotne» darbības virzieniem bija arī kažokzvēru audzēšana. Ar laiku ap ražotni uzbūvēts privātmāju mikrociemats Ūdeles, un centrālās ielas nosaukums arī tā skan – Ūdeļu iela. K.Kubliņš stāsta, ka fermas darbība nav apstājusies nevienu gadu. Visu laiku atkarībā no vaislas dzīvnieku apjoma un ekonomiskās situācijas notikusi kāda kustība. Padomju gados, kad Latvijas zvēraudzētavas nebija aprīkotas ne ar automātiskās dzirdināšanas, ne barošanas sistēmām, tajās nodarbināts liels skaits cilvēku. Mūsdienās, kad tehnoloģijas strauji attīstījušās, strādnieku skaits nav būtiski mainījies, taču audzis ražošanas apjoms un kvalitāte. «Dānijā, kur ir ļoti daudz ģimenes kažokzvēru fermu, tajās strādā trīs četri darbinieki,» viņš salīdzina. Latvijā visas kažokzvēru audzētavas savulaik būvētas ar plašu infrastruktūras bāzi – virtuvēm, saldētavām un citām ēkām, kas joprojām tiek izmantotas. Piemēram, Latvijas fermās barību dzīvniekiem gatavo uz vietas. Citās Eiropas valstīs galvenokārt izmanto jau gatavu barību. Saimnieko paaudzēsNākotnes kažokzvēru audzētavā SIA «Onyx International» saimniekošanu Kristapa ģimene pārņēmusi no sievas vecākiem. K.Kubliņš stāsta, ka sievastēvs kolhozu gados strādājis ūdeļu audzētavā un, sākoties privatizācijas ērai, sapratis – nozarei ir perspektīva, tāpēc ņēmis šo jomu savās rokās. Tagad notikusi paaudžu maiņa un biznesu vada viņa meita ar vīru. Saimniecības pamatnodarbošanās ir ūdeļu audzēšana ādu ieguvei. To ir vairāk nekā desmit tūkstošu. K.Kubliņš atzīst, ka nekas nav slēpjams, tāpēc laipni gatavs izrādīt zvēru novietnes un turēšanas apstākļus. Tiesa, piebilstot, ka tas jādara mierīgi un klusi, jo ūdeles ir nakts dzīvnieki un dienā, izdzirdot nepazīstamas balsis vai sajūtot svešu smaržu, zvēri var kļūt tramīgi. Būros pamatā izmitināti brūni zvēriņi, pa vienam otram arī baltam un bēšam. Par zvēriem saimnieks stāsta aizgūtnēm. Viņš ļoti daudz interesējies un lasījis par ūdelēm, lai labāk spētu saprast šos dzīvniekus un viņu vajadzības. Pašlaik saimniecībā ir saspringts laiks, jo ūdeļu mammas gaida mazuļus. Aprīļa vidū sāk dzimt kucēni, kas nav lielāki par cilvēka rokas mazo pirkstiņu, bet dzīvnieks attīstās ļoti ātri, un jau vēlā rudenī saimniecībā pienāk laiks ādu ieguvei. Pirms tam populācijas turpināšanai no ganāmpulka tiek atlasīti labākie, un ar šo materiālu saimniecība turpina strādāt. Katru gadu no Dānijas klāt piepērk arī jaunu vaislas materiālu, lai ganāmpulkā neveidotos asinsradniecība. «Mūsu saimniecībā ir 10,5 tūkstoši vaislas mammu un vairāki simti tēvu, ar kuriem tās pārojam. Saimniecība ir vidēja, un pamazām attīstāmies ar tendenci paplašināties. Pirms gadiem mums bija teju uz pusi mazāk zvēru, bet viss virzās uz priekšu. Mēs vēlamies attīstīties vislabākajā līmenī,» stāsta K.Kubliņš. Ūdeles mammai vienā reizē var piedzimt no viena līdz 15 mazuļiem. Nākotnes zvēraudzētavā mātītēm dzimst vidēji četri pieci, un saimnieki plāno, ka vasarā ganāmpulks palielināsies vidēji par 40 – 50 tūkstošiem jauno zvēru. Jūnija beigās mazie no mātes tiek atšķirti un likti jaunajās mājās. Atkritumu pārstrādes mašīnīteK.Kubliņš stāsta, ka nopelnītais maksimāli tiekot ieguldīts zvēros un ražošanas attīstībā, pirmkārt nodrošinot dzīvniekiem, cik iespējams, labu barības bāzi un dzīves apstākļus.Ūdele ir kā maza atkritumu pārstrādes mašīnīte, jo tā apēd visu, kas kautuvēs paliek pāri pēc lopu kaušanas kā trešās kategorijas produkti, piemēram, rīkles, trahejas un citi produkti. Arī zivju atkritumi – asakas un galvas – ir ūdeļu iecienīta maltīte. «Mūsu kažokzvēru barība sastāv no vairākām grupām – gaļas un zivs produktiem, graudiem, vitamīniem un barības piedevām,» klāsta K.Kubliņš. Viņš uzsver, ka patiesībā šie zvēriņi darot ļoti labu darbu. Gada laikā «Onyx International» zvēri notiesā līdz diviem tūkstošiem tonnu barības. Viena ūdele savā dzīves ciklā apēd 45 – 70 kilogramus barības, «saražojot» apmēram četrus kilogramus izkārnījumu. «Mums īpašumā ir arī pašiem sava zeme, kurā audzējam graudus zvēru barībai. Visi mēsli no fermas, sajaukti kopā ar salmiem, kā mēslojums nonāk uz mūsu laukiem, un pēc būtības mēs pildām arī bioloģiskās saimniecības funkciju, minerālmēslus lietojam ļoti minimāli,» uzsver K.Kubliņš.Latvijai ir, kur augtPar ūdeļu audzēšanas lielvalsti Eiropā tiek uzskatīta Dānija, salīdzinoši nelielajā valstī pastāv ap 2500 ūdeļu fermu. Arī Dānijā tās pamatā ir ģimenes saimniecības, bet tik lielas kā Latvijā tur esot retums. Uz lauriem nesnaužot arī lietuvieši, piemēram, deviņdesmito gadu beigās kaimiņvalstī bija reģistrētas tikai trīs lielas zvēru fermas, bet tagad ir jau gandrīz simts saimniecību, gan lielas, gan mazas audzētavas. K.Kubliņš stāsta, ka Lietuvā šī joma gada laikā valsts ekonomikā iepludina 100 miljonu eiro, un piebilst, ka kaimiņiem nozari ļoti aktīvi atbalsta valsts, saredzot tajā perspektīvu.Tikmēr Latvijā reģistrētas vien astoņas nelielas zvēraudzētavas. K.Kubliņš piebilst, ka kādreiz bijušas pat 26 kažokzvēru fermas, bet tagad palikusi vien ceturtdaļa. Tiesa, zināms, ka par šo nozari interesējas vēl aptuveni desmit uzņēmīgu cilvēku, kas, strādājot Dānijas, Vācijas un citu valstu zvēru fermās, guvuši pieredzi un gatavi veidot savas saimniecības Latvijā. «Esam palikuši tikai visīstenākie savas jomas entuziasti. Ja pret zvēru neizturas vai nebaro, kā nākas, pastāvēt nav iespējams, tāpēc daudzas fermas ir likvidētas. Šī ir tā joma, kur bizness kādas nepareizas rīcības dēļ var sabrukt vienā naktī,» skaidro K.Kubliņš. «Neesam sev ienaidnieki»Uzņēmējs vairākkārt uzsver, ka dažbrīd viņi par saviem zvēriem fermā rūpējoties vairāk nekā par sevi. «Ja mēs darītu viņiem sliktu, piemēram, turētu sprostos, kur izlīduši naglu gali, kā norāda zvēru aizstāvības aktīvisti, kāda mums tā prece izskatītos? Mums katrs zvēriņš un tā veselība ir lielā vērtē, tāpēc cīnāmies par katru no viņiem. Mēs neesam sev ienaidnieki,» pamato uzņēmējs. Vienas ūdeļu mātes ādas cena tirgū svārstās ap 30 – 50 eiro, tēva – 40 – 90, atkarībā no krāsas un citiem faktoriem, bet cena mēdz mainīties, to nosakot tirgus situācija. Latvijas kažokzvēru audzētāji lielākoties savu preci piedāvā izsolēs Eiropā, galvenokārt Dānijā un Somijā. «Izsolēs vienkopus nonāk prece no audzētājiem, kas ievēro visas dzīvnieku labturības normas. Eiropas Kažokzvēru asociācija uzrauga savu biedru darbību, lai šīs normas tiktu ievērotas. Latvijas Zvērkopju asociācija ir Eiropas asociācijas biedrs. Mūs regulāri kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Tās audzētavas, kas neievēro labturības normas, labāko ādu ražotāju vidū nenonāk,» viņš piebilst. Izsolēs ādas tiek sašķirotas pēc kategorijām: kvalitātes, krāsas, izmēriem. Tās apmeklē pircēji no visas pasaules, un viņi preci iegādājas, lai šūtu izstrādājumus. Lielākais noņēmējs ir Ķīna.K.Kubliņš stāsta, ka pagājušajā gadā kažokzvēru nozare Latvijā iepludinājusi ap 16 miljoniem eiro. Vadot fermu, nepieciešamas zināšanas un jāpiesaista labi speciālisti. Arī Nākotnes saimniecībai līgums noslēgts ar veterinārārstu, kas specializējies tieši šajā nozarē. Bļāvēju mērķis – iznīcināt nozariK.Kubliņš pieļauj, ka arī viņa pārstāvētajā saimniecībā, līdzīgi kā piecās citās, nakts laikā slepus bija iekļuvušas nepiederošas personas un filmējušas, lai it kā parādītu sabiedrībai, kādos apstākļos spiesti mitināties zvēri, pirms viņiem novelk ādu. Pēc sižeta daudzi skatītāji šausminājās, taču visvairāk pārsteigti bijuši paši zvēraudzētāji. Materiāls esot safabricēts, lai nomelnotu un, iespējams, pat iznīcinātu nozari. «Mēs esam Eiropas Savienības un Latvijas Zvērkopju asociācijas biedri, regulāri un cieši sadarbojamies ar Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, neko tādu pat atļauties nevarētu. Šajā gadījumā aktīvisti, izrādot savu attieksmi, bet neaprunājoties ar mums pašiem, to pārvērtuši par lielu ažiotāžu,» saka K.Kubliņš. Viņaprāt, to paveikuši labi apmācīti cilvēki. Arī viņu saimniecībā, kaut to apsargā suņi un vārtiem priekšā sargs, nakts aizsegā kāds ielavījies. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka suņi uz brīdi apklusināti ar kādu līdzekli. «Tā bija nesankcionēta iekļūšana svešā īpašumā, kas krimināli sodāma, bet aiz rokas neviens nav pieķerts. Mēs nekad neesam stāvējuši maliņā un teikuši: tikai ne pie mums! Mums nav ko slēpt, lūdzu, nāciet, vērtējiet,» viņš uzsver. K.Kubliņš ir drošs, ka «Onyx International» ūdeļu ferma ir tīra no slimībām. Viņi ieguldījuši lielas investīcijas, lai saimniecībā valdītu kārtība un zvēri būtu veseli. Katru gadu uz Dāniju sūtām analīzes, un to apliecina arī rezultāti. Ja protestētāji nakts laikā apbraukājuši visas fermas, iekļuvuši arī slimo zvēru izolatoros un tad atkal staigājuši gar veselo zvēru būriem, iedomājieties, kas tie var būt par zaudējumiem! Viņš atzīst, ka uz notikušo var raudzīties caur dažādām prizmām, piemēram, tās varētu būt jauniešu ambīcijas, bet tam viņš īsti neticot: «Visticamāk, tās ir daudz nopietnākas darbības, piemēram, ar mērķi iznīcināt nozari. Nu, labi, aizvērs kažokzvēru fermas Latvijā, pēc tam iznīcinās cūkkopību, tad zivsaimniecību, un lauki izmirs. Šajos sarežģītajos laikos, kad reģionos valda liels bezdarbs, cilvēki paliks bez iztikas. Mēs esam gatavi sēsties pie galda un runāt: kas kuru neapmierina, ko mēs darām sliktu, kur ir problēma, nevis anonīmi apmelot, slepus iezogoties cita īpašumā. Nozari var iznīcināt, taču mēs nekur nepazudīsim, jo pārcelsim savu darbību uz Lietuvu. Šīs ēkas sabruks, cilvēki paliks bez darba,» brīdina zvēraudzētavas pārstāvis.Dzīvnieku aizstāvji dažādās valstīs ar dažādām metodēm protestē pret kažokzvēru audzētavām. «Piemēram, Vācijā savulaik aktīvisti naktī fermā no būriem izlaiduši ap četriem tūkstošiem zvēru, pārgriežot dzirdināmās caurules un sabojājot citu fermas inventāru. Dažu dienu laikā desmit kilometru rādiusā vairs netika manīta teju neviena dzīva būtne, kas ir lielāka par maziem suņiem. Putni, dzīvnieki – visi tika saplēsti. «Ūdele ir ļoti bīstams un agresīvs plēsējs. Ja tai ir liela barības bāze, tā neapēd visus savus upurus, bet iekožas tajos un izsūc asinis. Togad neapdomīgās rīcības dēļ ekosistēmai tika nodarīta liela skāde,» piebilst K.Kubliņš. Metodes kā daudzviet pasaulēKā cilvēku, tā arī dzīvnieku pasaulē ir situācijas, kad radība iet bojā, atgādina K.Kubliņš: «Gadās, ka no rīta būros tiek atrasts arī kāds miris vai savārdzis zvērs. Šim nolūkam izveidota atsevišķa karantīnas novietne, kur šādi dzīvnieki tiek novēroti un ārstēti. Mēs neesam ieinteresēti, lai visi te nomirst, mēs cīnāmies par katru ūdeli.» Dzīvnieku barība tiekot novietota būru virspusē, un zvēri paši tai tiek klāt. Ja barība palikusi neskarta, zvērkopis atver būri un skatās, kas ar dzīvnieku noticis, jo būrī ūdelēm izveidota ala, kur zvērs atpūšas, un cilvēks tajā bez vajadzības neielūkojas. «Mums ir iespēja viņiem palīdzēt, un mēs to darām. Par saviem zvēriem rūpējamies pat labāk nekā dažs labs par saviem mājdzīvniekiem. Tā ir mūsu nauda, un mēs gribam, lai katrs dzīvnieks ir vislabākais, veselākais un skaistākais,» klāsta K.Kubliņš.Uzņēmuma teritorijā atrodas arī ādu ieguves cehs. Dzīvnieku aizstāvju aktīvistiem šķiet nepieņemams veids, kā tiek nogalināti zvēri. K.Kubliņš oponē, sakot, ka iemigšana ir saudzējošākais veids no visiem. Tas ir atzīts un tiek izmantots zvēru ādu iegūšanā arī citās Eiropas valstīs. «Dzīvnieks vienkārši aizmieg, līdz sirds apstājas – bez sāpēm, mocībām, stresa,» piebilst zvēraudzētavas pārstāvis. Zvēru kautķermeņi tiek nodoti utilizēšanai, nevis, kā teikts aizstāvju video, krauti kaudzēs turpat saimniecībā.Pieprasījums nezudīsModes tendences nemitīgi mainās, un ik pa laikam kažokzvēru ādas tajās ieņem nozīmīgu lomu. K.Kubliņš ir pārliecināts, ka pieprasījums pēc kažokiem pasaulē būs vienmēr. Viena vidēja kažoka pašūšanai nepieciešamas ap 30 – 60 ādu. Kažokādas cepures ir sens izstrādājumu veids, bet tagad to vietā rodas citi – somiņas, matu gumijas, dažādi aksesuāri. «Parasti kažokāda tiek izmantota līdz pēdējam, šujamais materiāls ir viena daļa, bet atgriezumi tiek likti lietā citos izstrādājumos. Tie, kas valkā dabiskos kažokus, tos arī valkās. Aktīvisti saka: pērciet sintētiskās kažokādas, bet vai viņi ir parēķinājuši, cik naftas produktu tiek patērēts to saražošanai un cik resursu nepieciešams, lai pēc tam šādus kažokus iznīcinātu? Dabiskais materiāls dabā sadalās kā bioloģiska viela, apkārtējai videi nenodarot nekādu skādi,» skaidro uzņēmējs.Viņš piemin ASV pieredzi, kur ir uzņēmēji, kas iepērk vecas dabīgas kažokādas un dod tām otru mūžu, darinot mīkstās rotaļlietas. Zvēru aizstāvji atkāpties negrasās Biedrības «Dzīvnieku brīvība» pārstāvji uzskata, ka lapsas, ūdeles un šinšilas, kas ir savvaļas dzīvnieki, nav iespējams audzēt humāni, pat ievērojot pašreizējās labturības prasības, tāpēc esot nopietni jāizvērtē, vai zvēraudzētavu apstākļi atbilst Dzīvnieku aizsardzības likumam un citiem Latvijas tiesību aktiem. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību, biedrība organizē kampaņu «Kažokādas otra puse», kuras laikā interneta vidē tiek vākti paraksti par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Līdz vakardienai bija parakstījušies vairāk nekā 8340 cilvēku. Biedrības mērķis ir savākt vismaz desmit tūkstošus parakstu, lai iniciatīvu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu iesniegtu Saeimā. Dzīvnieku aizstāve Laura Karnīte cer, ka nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts. Ja ne, aizstāvji meklēšot citas iespējas, kā pierādīt savu taisnību. Viņa «Ziņām» skaidro – pasaulē aizvien vairāk cilvēku saprot, ka kažokādu nozare nav morāli pieņemama. Kažokzvēru audzēšana jau pilnībā aizliegta Austrijā, Lielbritānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā. 2012. gada decembrī tām pievienojās arī viena no līdzšinējām kažokādu ražošanas lielvalstīm – Nīderlande. Netieši aizliegumi ir spēkā vairākās Vācijas federālajās zemēs, Šveicē, Serbijā, Bulgārijā un Itālijā. «Zināms, ka kažokzvēru audzētavās brīvi iekļūt nav iespējams, tāpēc pierādījumu iegūšanai izmantota šāda metode – filmējot slepus. Tā ir prakse, ko dzīvnieku aizstāvji izmanto visā pasaulē, diemžēl lielākajā daļā audzētavu tiek konstatēti līdzīgi pārkāpumi. Ja aizstāvji lūgtu parādīt zvēru apstākļus audzētavās, viss būtu kārtībā, jo vizīte būtu saskaņota,» pārliecināta L.Karnīte. To personu vārdi, kas zvēraudzētavās rudenī filmējuši, sabiedrībai netiek izpausti. Viņa piebilst, ka tagad, kamēr audzētavās galvenokārt ir vaislas dzīvnieki, tik daudz un rupju pārkāpumu varētu arī nebūt, jo no tiem ir atkarīgs bizness. «Visvairāk cieš tieši jaunuļi. Ja tiem ir slimas acis vai apgrauztas astes, kažoka kvalitāti tas daudz neietekmē. Ārstēšana prasa līdzekļus, tāpēc bieži vien zvēri netiek ārstēti,» uzsver L.Karnīte. Ja arī audzētavās labturības noteikumi tiek ievēroti, tie tomēr ir paši minimālākie, kas nav dzīvas radības cienīgi. L.Karnīte atklāj, ka dzīvnieku aizstāvju mērķis nav panākt apstākļu uzlabošanu audzētavās, jo šajā nozarē nav iespējams nodrošināt, lai zvērs tur labi justos. Vēlmi aizliegt kažokzvēru nozares attīstību Latvijā aizstāvji skaidro ar ētisko un humāno apstākļu trūkumu un dzīvnieku ciešanām. «Kažokzvēru audzēšana nav cilvēkam eksistenciāli svarīga nozare, kā, piemēram, cūkkopība vai zivsaimniecība,» uzskata aizstāvji. PVD pretenziju nav Februārī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veica ārpuskārtas pārbaudes visās Latvijas kažokzvēru audzētavās. Tajās secināts, ka dzīvnieku labturības prasības tiek ievērotas, fermās nav konstatēti slimi un ievainoti kažokzvēri, kas varētu radīt aizdomas par laikus nesniegtu veterināru palīdzību. «Mūsu uzraudzībā ir četras kažokzvēru audzētavas, tostarp SIA «Onyx International», kas atrodas Glūdas pagastā. Tur kažokzvēru novietnes mūsu inspektori pēdējo reizi pārbaudīja 27. februārī. Apskates brīdī saimniecībā atradās 11 790 ūdeļu, kuru būru lielums atbilst Ministru kabineta noteikumiem. Dzīvnieki regulāri tiek baroti un attīstās atbilstoši savam vecumam. Dzeramais ūdens ziemas apstākļos tiek nodrošināts divreiz dienā. Slimie dzīvnieki ievietoti karantīnas zonā, kur arī nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Regulāri veikti arī novietņu dezinfekcijas pasākumi,» skaidro PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis. Vasarā, kad kažokzvēru audzētavās ir liels dzīvnieku skaits un mazuļi tiek atšķirti no mātēm, PVD vēlreiz pārbaudīs audzētavas. Šajā laikā, kad dzīvnieku blīvums audzētavās palielinās, pastāv lielāks zvēru savainošanās un saslimšanas risks.Vērtēs arī policija Biedrība «Dzīvnieku brīvība» vērsusies Valsts policijā ar aicinājumu izvērtēt Latvijas kažokzvēru audzētavās dokumentētos apstākļus atbilstoši Krimināllikumam. Dzīvnieku aizstāvji vērš policijas uzmanību uz konstatētajiem faktiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem saistībā ar biedrības rīcībā nonākušajiem videomateriāliem un fotoattēliem.2012. gada rudenī uzņemtie kadri liecina par šokējošiem apstākļiem sešās Latvijas kažokzvēru audzētavās, kur slimi un miruši dzīvnieki būros uzturoties kopā ar dzīvajiem un veselajiem. Videomateriālos fiksēts sasalis dzeramais ūdens, antisanitāri apstākļi, bojāti sprosti. Vairāki veterinārārsti atzinuši, ka redzētajā materiālā nav nekā kopīga ar dzīvnieku labturību un zvēriem nav laikus sniegta veterinārā palīdzība. Mirušie acīmredzami sprostos atradušies vairākas dienas. Dzīvnieku savādā uzvedība liecinot par to, ka viņi cieš no pastāvīga stresa. Redzamas skeleta deformācijas, kas, iespējams, radušās kustību trūkuma dēļ. Savukārt zvērkopji ir pārliecināti, ka materiāls ir safabricēts, jo joprojām nav zināms, kas to ir filmējis. Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece skaidro, ka lieta nodota Jelgavas iecirknim un tuvākajā laikā policija sāks pārbaudi.
