Karstajā janvāra Ozolnieku novada domes sēdē, apspriežot gada budžetu, netrūka viedokļu sadursmju un strīdīgu balsojumu. Tomēr pilnīgā vienprātībā visi piecpadsmit deputāti nobalsoja par to, ka jaunais Ozolnieku novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs būs Ēriks Pozemkovskis. Neoficiāli zināms, ka viņš kļuvis par vienīgo vīrieti, kas šādu amatu pilda visā Latvijā.
Juridiskajā koledžā ar skaidru mērķi
Domes sēdē, atbildot uz deputāta Ulda Aināra jautājumu, kāpēc nolēmis sevi pieteikt jomā, kur strādā sievietes, vairumā gadījumu pieredzējušas kundzes, Ē.Pozemkovskis teica, ka jau vairākus gadus nodarbojas ar pasākumu, lielākoties kāzu, vadīšanu. Ne reizi vien jaunie pāri viņam jautājuši: “Vai tu, Ērik, vari mums ne tikai novadīt kāzas, bet arī salaulāt?” Atbilde tādās reizēs diemžēl bijusi negatīva, jo laulāt var tikai amatpersona ar attiecīgu statusu. Nu līdz ar vienprātīgo Ozolnieku novada domes lēmumu Ē.Pozemkovskis tādu ir ieguvis. Jāpiebilst, ka par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju var būt tikai Latvijas pilsonis, kuram ir augstākā izglītība un kura personiskās un profesionālās īpašības atbilst šim amatam.
Ēriks savulaik absolvējis Latvijas Universitāti grāmatvedības, analīzes un audita bakalaura programmā, iegūstot ekonomista kvalifikāciju, bet pagājušajā gadā beidzis Juridisko koledžu tiesību zinātņu programmā, iegūstot 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnēs.
Vēlēšanās strādāt dzimtsarakstu nodaļā arī aizveda Ēriku uz Juridisko koledžu. Studiju noslēgumā par mācību prakses vietu viņš izvēlējies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Dzimtsarakstu nodaļu, kur laulību ceremonijas vada Latvijas Nacionālās operas tenors Miervaldis Jenčs. Viņš reizē ir šīs pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietnieks.
Viens no Austrasbērniem
Ozolnieku novada domē līdz ar amatu Ē.Pozemkovskim dots arī darba kabinets domes ēkas pirmajā stāvā. Tur februārī jau paredzētas divas laulības. Ēriks paskaidro, ka tās ir tā saucamās kabineta laulības – bez viesiem un tikai divu likumā prasīto liecinieku klātbūtnē. Turpmāk paredzētas arī laulību ceremonijas šim nolūkam īpaši iekārtotā zālē agrākajā Cenu pagastmājā Brankās, un tās jau būs ar viesiem.
Jautāts par savu neparasto amatu, Ē.Pozemkovskis atzina, ka savā radošajā dzīvē vairāk nekā trīsdesmit gadu ir Austrasbērns. Tā sevi sauc tie, kuri muzicējuši kopā ar leģendāro latviešu dziesminieci un Latvijas dziesminieku kustības aizsācēju Austru Pumpuri. Starp Austrasbērniem savulaik bijuši vairāki šodien pazīstami aktieri un dziesminieki, kā arī daudzi citi dziesmu mīļotāji. Tālā atmiņā Ēriks neizslēdz to, ka kopā ar dziesminieci varētu būt viesojies arī Ozolnieku Tautas namā. Austrasbērna gados koncertu un uzstāšanos bijis daudzviet Latvijā un arī ārzemēs. Tautasdziesmas, Imanta Kalniņa dziesmas, kurās ir izteiktas brīvības alkas, latviešu tautai palīdzēja pārvarēt nebrīves laikus. Ēriku tās nolika uz skatuves. Viņš apguva folkloru, ģitāras un kokles spēli un kļuva spējīgs cilvēkiem ko svarīgu vēstīt, tostarp esperanto valodā. “Es vēl tagad šajā valodā varu nodziedāt “En urbo, kie naskiĝas vent, naskiĝas vent” (“Pilsētā, kurā piedzimst vējš, piedzimst vējš”– esperanto valodā),” teic Ēriks. Šīs un daudzas citas dziesmas bija Austrasbērnu repertuārā koncertos ne vienu pašu mājās, bet arī ārvalstīs – Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskā, un citviet. Lai vadītu laulību ceremonijas, viņaprāt, ir vajadzīga dzīves pieredze un arī gadi.
Strādā cittautiešiem, kas grib runāt latviski
Ēriks ir arī latviešu valodas pasniedzējs cittautiešiem. To viņš brīvajā laikā turpina darīt arī tagad, kad stājies jaunajā amatā. “Man ļoti patīk, kad sev pretī redzu cilvēkus, kuriem ir interese par latviešu valodu,” viņš paskaidro. Aptuveni desmit gadus bijis Latvijas Radio ziņu diktors, izkopjot savu latviešu valodu un prasmi vēstīt. Taču no Austras Pumpures mantotā radošā dzirksts viņam liek meklēt ceļus arī ārpus darba kabineta – pasākumu, jo īpaši kāzu, vadīšanā – un censties, lai cilvēki kopā (gan līgavaiņa, gan līgavas radi) justos labi. “Es priecātos, ja Dzimtsarakstu nodaļas un laulību ceremonijas vadītāja amats man būtu pēdējais gruntīgais darbs,” piebilst Ēriks.
Savā darba kabinetā viņš pielicis foto no vecākā dēla Kriša un vedeklas Ievas kāzām. “Man ir ļoti būtiski, lai pāris, kurš nāk pieteikt vai jau reģistrēt laulību, apzinās, cik svarīgs viņiem abiem ir pieņemtais lēmums. Mēs nevaram paredzēt, kā katram dzīvē ies, bet būtu lieliski, ja laulība mums būtu tikai vienreiz un uz visiem laikiem.” Pats Ēriks ir laulājies baznīcā, taču viņš uzsver: ja pāri savas likumiskās attiecības izvēlas nostiprināt dzimtsarakstu nodaļā, arī tām jābūt pēc iespējas pamatīgākām. Tas gan neizslēdz to, ka Ē.Pozemkovskis varētu laulāt arī senču pilskalnā vai gaisa balonā. Ieraksts par laulībām tad tik un tā tiktu izdarīts Ozolnieku novada Dzimtsarakstu nodaļā.
