«Tas ir biznesa pamats – ja kaut kam ir pieprasījums, nepieciešams arī piedāvājums. Man pašam ļoti garšo kebabi, bet Jelgavā nebija tādas iespējas tos paēst. Zināju, ka ir pieprasījums, vajadzēja rast piedāvājumu,» stāsta jaunais uzņēmējs Roberts Kroģeris, kurš pērnā gada novembrī Jelgavā atvēris «Kro» kebabnīcu.
Vieta jauniešiem
Kebabnīcas auditorija pamatā ir jaunieši – tajā darīts viss, lai viņi justos ērti. «Šī ir skolēniem, studentiem draudzīga vieta – pie katra galdiņa ir kontakts, katrs var nākt ar savu datoru. Kā students varu teikt, ka ir grūti atrast tādu vietu, kur atnākt, pasēdēt, parunāties, pamācīties, pastrādāt. Mēs esam ļoti priecīgi, ka cilvēki tiešām nāk un to dara,» stāsta Roberts, kurš marta beigās svinēs 21. dzimšanas dienu.
Arī ģeogrāfiskais izvietojums ir izdevīgs – netālu no centra, starp Spīdolas ģimnāziju un Valsts ģimnāziju, kas ne vien nodrošina klientu plūsmu, bet arī atvieglo piegādes. Lai gan Valsts ģimnāzijas jaunieši uz skolas remonta laiku mācības turpina pilī, par klientu interesi kebabnīca nevar sūdzēties. «Pamatā nāk Spīdolas ģimnāzijas jaunieši. Tagad jau esam nostabilizējušies, bet, kad viss bija jauns gan viņiem, gan mums, bija tā – skolā ir starpbrīdis, un rinda ir līdz pašām durvīm. Citi nāk iekšā, paskatās un aiziet prom, jo saprot, ka nebūs kur apsēsties un arī nepaspēs laikus paēst,» stāsta Roberts. Parasti jaunieši pie kebabnīcas sāk pulcēties jau ap pulksten 11, līdz ar durvju vēršanu, un tad brīvu vietu ēstuvē neatrast. Savukārt šonedēļ, kamēr rit skolēnu brīvlaiks, visvairāk apmeklētāju ir pēcpusdienā ap trijiem četriem.
Kapsalons no Nīderlandes
Ēdienkarti, kurā ietilpst gan kebabi, gan kartupeļi frī, kapsaloni, vistas giross un spāņu tostermaizes, Roberts izveidojis pats. «Izpratne par to, kāds ir kebabs, kāds ir kapsalons, radās jau sen. Tad sāku apmeklēt dažādas kebabnīcas gan Latvijā, gan ārpus tās, domāt par sastāvdaļām. Ēdienkarti sastādīju es, bet man patika, ka tajā brīdī, kad pie mums atnāca strādāt jau pieredzējuši pavāri, viņi katrs atnesa ko savu. Šos četrus mēnešus visu laiku kaut ko uzlabojam,» stāsta jaunietis un atklāj, ka «Kro» komandā ir seši darbinieki. Apzinoties, ka mazajiem uzņēmējiem neklājas viegli, Roberts lepojas, ka kebabnīca dārzeņus iepērk no vietējiem ražotājiem, tādējādi atbalstot viņus.
Jau pieminētais kapsalons ir ideja, ko Roberts pārvedis mājās no gadu ilgajām uzņēmējdarbības studijām Nīderlandē, kurp devās uzreiz pēc vidusskolas. Kā stāsta jaunietis, kapsaloni (tie tiek gatavoti kārtās no kartupeļiem frī, girosa un izkausēta siera) ir holandiešu mīļākais ēdiens, ko var dabūt teju katrā ātrās ēdināšanas uzņēmumā. «Man pašam kapsalons ļoti garšo, savā ziņā tas pat šķiet garšīgāks par kebabu. Sākumā cilvēkiem ir grūti atcerēties nosaukumu, bet, kad viņi pagaršo, nākamreiz jau nāk pēc kapsalona, nevis kebaba,» novērojis Roberts.
Nosaukumu iedvesmo uzvārds
Meklējot ideālāko vietu kebabnīcai, Robertam uzsmaidījusi veiksme. «Jelgavā ir grūti atrast restorāna, kafejnīcas vai ēdnīcas telpas. Vasaras sākumā interesējāmies, kur ir kas pieejams. Atradām divas trīs vietas, un sākām domāt, kura būtu vislabākā. Ideāla bija šī. Tēvs man palīdzēja dabūt mājas īpašnieku kontaktus – intereses pēc pajautāt, vai «Saldumu bodei», kas šeit bija iepriekš, ir kādi tālejoši plāni. Izrādījās, ka viņi tieši pamet telpas. To var saukt par veiksmi vai likteņa pirkstu – šī ir perfekta vieta,» stāsta Roberts.
Kebabnīcai dots interesants nosaukums – «Kro» –, taču pēc tā izcelsmes nav tālu jāmeklē. «Mans uzvārds ir Kroģeris, tēvs, kurš man palīdzēja visam tapt, arī ir Kroģeris. Nolēmām – nav ko daudz domāt, vienkārši liksim šādu nosaukumu. Turklāt daži draugi mani sauc par Kro, plus arī mājaslapas domēns kro.lv bija brīvs,» stāsta Roberts.
«Kro» kebabnīca pārsteidz ar savu interjeru, kurš tajā rosina uzturēties ilgāk un atgriezties. Idejas Roberts smēlies internetā, pielāgojot tās pēc saviem ieskatiem. Piemēram, tur noskatīti koka soli, kas ieviesti arī kebabnīcā, taču pagarināta to atzveltnes daļa, jo «latviešiem, kad viņi ēd, patīk paslēpties». Kokapstrāde ir viens no Roberta vaļaspriekiem. «Visu gadu, ko pavadīju Nīderlandē, meklēju idejas, iedvesmojos no restorāniem Krievijā, Amerikā. Ideja bija izveidot kebabnīcu ar gandrīz restorāna interjeru. Latvijā ir simt un viena kebabnīca, bet joprojām neesmu bijis nevienā, kur man tiešām patiktu paņemt kafiju vai tēju un uzkavēties,» tā jaunais uzņēmējs.
Sāk ar koka tauriņiem
Gar vienu kebabnīcas sienu izvietoti plaukti, kuros daudzi atrodamie priekšmeti ir ar savu stāstu. Roberts ir liels hokeja fans, un tur ir ripas ar mūsu «Dinamo» spēlētāju autogrāfiem. Ir Roberta lasītās grāmatas par uzņēmējdarbību un sasniegumiem. Daļa ir sālsmaizes dāvinājumi – piemēram, Roberta draugs Romāns Galaiko, kurš strādā «Lego» pārstāvniecībā Latvijā, uzdāvināja lielu «Lego» kluci. Tāpat plauktos atradīsim kausu, kas vēsta par 2014. gadā gūto uzvaru valsts mēroga «Junior Achievement» skolēnu mācību uzņēmumu konkursā, kur tika novērtēti Roberta, Romāna un Raivja Beņķīša radītie koka tauriņi. Ir arī suvenīri no Jelgavas Skolēnu domes, kurā Roberts savulaik darbojies, un Spīdolas ģimnāzijas, kur, mācoties komercnovirziena klasē, iegūti uzņēmējdarbības pamati, apzināti uzņēmējdarbības riski. Lai gan Roberts ar koka tauriņiem vairs nenodarbojas, jo uzskata, ka uzmanība jāvelta vienam projektam, dalība mācību uzņēmumā viņam daudz iemācījusi. «Viena no tādām lietām, ko sapratu, – mani nesaista kaut kā ražošana un tālāka pārdošana lielā mērogā, kā tas bija ar tauriņiem. Ēdināšana bija pilnībā jauna sfēra, izmēģināju, un man ļoti patīk,» teic Roberts.
Jaunietis ir sapratis, ka ēdināšanas joma viņam ir ļoti tuva, tādēļ pēc gadiem gribētu atvērt augstas klases restorānu. «Tas būtu galējais plāns. Runājot reālistiskāk, labprāt šādu kebabnīcu atvērtu arī Rīgā tās pašas idejas dēļ – lai būtu vieta, kur forši pasēdēt un vienlaikus labi paēst. Protams, Rīgā būtu lielāka konkurence, bet nekad nevar zināt. Pirms atvērām šo vietu, nezinājām, vai būs labi, vai vispār sanāks, vai darbosimies ar peļņu vai zaudējumiem. Bet ir tikai jāmēģina, un tad jau redzēs,» optimistisks ir Roberts. Tā kā kebabnīcas atvēršana sākumā prasījusi pat 11 stundu darbadienu, biznesu ar citām nodarbēm savienot nav bijis iespējams. Taču Roberts plāno arī turpināt studijas uzņēmējdarbībā vai ar ekonomiku saistītā jomā.
