Labas personāla vadības prakses nostādnes, kā arī likums par «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» liek izvērtēt, vai vienā otrā pašvaldības vai valsts iestādē strādājošie radi nav nonākuši interešu konflikta situācijā. Gan Jelgavā, gan abos novados joprojām ir vairāki gadījumi, kad vīrs un sieva, vecāki un bērni strādā vienā iestādē, turklāt nereti cits cita pakļautībā.
Divdesmit vienu gadu vecā kalnciemniece Kristīne Tračuma ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā un biznesā Rīgas Stradiņa universitātē Eiropas studiju fakultātē, pašlaik studē maģistrantūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Mācības Jelgavā bija viens no iemesliem, kāpēc viņa pirms pāris mēnešiem pieņēma piedāvājumu strādāt par lietvedi Jelgavas novada pašvaldības sociālajā dienestā. Kristīnes māte Aija Tračuma, novada Domes priekšsēdētāja vietniece, kuras pārziņā ir sociālie jautājumi, teic, ka interešu konfliktu neredz. Tiesa, viņa atzīst, ka Kristīnei bijusi priekšrocība, jo par vakanci pašvaldībā viņai pateikusi māte. Taču citādi tas esot pilnīgi pieņemami. «Vai tas, ka man ir gods būt novada pašvaldības vadītāja vietniecei ģimenei būtu sods, ka tās locekļi nevarētu strādāt pašvaldības iestādēs?» jautā A.Tračuma, kas iepriekš bija Kalnciema pilsētas Domes priekšsēdētāja.Uzticams un saprotošsOzolnieku novada Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs, kurš jau 21 gadu vada pašvaldību, atzīst, ka darboties spējīgas un vēlētāju cienītas komandas izveidē galvenais kritērijs ir profesionālisms. Viņš stāsta, ka augstas raudzes profesionālis, diplomēts inženieris esot arī viņa dēls Sandis, kurš, strādājot uz pusslodzi, uzrauga pašvaldības datortīklus. «Mana sieva pēc profesijas ir grāmatvede ekonomiste, un viņa Ozolnieku pašvaldībā, protams, nestrādā. Taču dēla izpalīdzēšanu pašvaldībai neuzskatu par interešu konfliktu. Viņš pakļauts izpilddirektoram, darba pienākumi saistīti ar pieeju konfidenciālai informācijai. Es Sandim pilnīgi uzticos,» piebilst M.Ainārs. Pirms gada, kad tika izveidots Jelgavas novads, «Ziņas» rakstīja, ka novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Turka nelaulāto dzīvesbiedri Maiju Lasmani novada Dome iecēla par Valgundes pagasta pārvaldnieci. M.Lasmane, kuras darbs tieši pakļauts Domes lēmumiem, ir arī vairākkārtēja Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja pagastā. Daži cilvēki anonīmi atzinuši, ka situācija nav lāga, taču novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune problēmu neredz. «Es viņam pakaļ nestaigāju un nezinu, ar kuru sievieti viņš dzīvo. Oficiāla sieva tā nav, un varbūt rīt jau dzīvos ar citu,» nosaka novada Domes priekšsēdētājs. Jāvērtē arī pēc likumaJelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne teic, ka viņa personāla komplektēšanas politiku veidojot saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Iestādes vadītājs ir tiesīgs pieņemt darbinieku, ja viņa kvalifikācija atbilst attiecīgās profesijas standartam. «Ziņas» jau rakstīja par Jelgavas muzeja direktores Gitu Grasi, kas pieņēmusi darbā divas savas meitas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā «Ziņām» nespēja atbildēt, vai šajā gadījumā pārkāpts interešu konflikta likums, jo G.Grase ir valsts amatpersona ar noteiktiem ierobežojumiem attiecībā uz radiniekiem. I.Škutāne iepriekš skaidroja, ka likums nav pārkāpts, jo abas meitas darba attiecībās neatrodas tiešā direktores pakļautībā, turklāt muzeja direktore darbā nepieņemot lēmumus, kas tieši attiecas uz viņām.Jelgavas pašvaldības mājas lapa vēl aizvien publicē novecojušu informāciju, ka Izglītības pārvaldē par lietvedi strādā Justīne Auza. Pārvaldes vadītāja Gunta Auza atzīst, ka Justīne tiešām ir viņas radiniece, taču šīs darba attiecības bijušas tikai uz laiku, kamēr pastāvīgā lietvede atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un tagad tās izbeigtas. Arī G.Auza problēmu radinieces pieņemšanā darbā pašvaldības iestādē nesaredz.Bez konkursa nedrīkstPersonāla atlases firmas «Eiropersonāls» vadītāja Arta Biruma, komentējot radinieku darba attiecības iestādēs un uzņēmumos, atzīst: ja darbinieks, kaut arī radinieks, izturējis godīgu un atklātu konkursu, viss ir kārtībā. «Taču, ja savējais pieņemts darbā, izmantojot varas autoritāti, tad korekti tas nav. Bieži vien šādos gadījumos primāras ir personīgās, nevis uzņēmuma vai iestādes intereses,» teic A.Biruma. Viņa arī norāda, ka attieksmei pret amatpersonām, kas dzīvo nereģistrētā laulībā, būtu jābūt nopietnai, jo mūsdienās daudzi pāri dzīvo nereģistrējušies.
