Būtisks valsts attīstības rādītājs ir ārvalstu investīciju piesaiste.
Būtisks valsts attīstības rādītājs ir ārvalstu investīciju piesaiste. Arī Latvijas politiķi sadarbībā ar uzņēmējiem pēdējā laikā visai mērķtiecīgi mēģinājuši radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kas savukārt ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem investīciju piesaistei. Šajā ziņā lielas cerības tiek saistītas ar Latvijas integrāciju NATO un ES, kas, protams, dos arī pozitīvu ekonomisku efektu. Taču šajā ziņā nevajadzētu lolot ilūzijas un cerēt, ka līdz ar pievienošanos iepriekš minētajām supranacionālajām organizācijām Latviju pārpludinās onkuļi sorosi ar naudas maisiem. Jāņem vērā, ka pēc iestāšanās ES konkurences dēļ Latvijas ekonomika izjutīs pastiprinātu spiedienu un mūsu ārējās tirdzniecības negatīvie rādītāji varētu pat dubultoties. Var minēt Polijas piemēru. Pēc iestāšanās NATO Polijā ārvalstu investīciju apjomi samazinājušies, kaut gan eksperti gandrīz vienbalsīgi norādīja, ka tie palielināšoties.
Arī Latvijas amatvīri un uzņēmēji izteikuši dažādas prognozes par investīciju piesaisti, taču acīmredzami netiek novērtēta valsts un tajā skaitā atsevišķu pilsētu tēla jeb brenda nozīme. Šajā ziņā Latvijas situācija patiešām nav spoža, jo galvenās asociācijas par Latviju saistītas ar pelēcību, atkarību no Krievijas un nabadzību. Diezin vai šīs «vērtības» varētu pievilināt investorus. Turklāt šie faktori ir pirmais iespaids par Latviju, kuru, kā visiem zināms, ir visai grūti mainīt. Par un ap Latvijas tēlu pēdējā laikā parādās arvien vairāk diskusiju, taču neatbildēts paliek pats svarīgākais jautājums – vai šāds tēls Latvijai vispār ir. Piemēram, Lielbritānijas brendinga kompānijas «Wolff Olins» dibinātājs Vollijs Olins kādā prestižā starptautiskā konferencē uz jautājumu «Kā jūs vērtējat Latvijas tēlu?», atbildēja visai skaidri – tāda nemaz neesot, un, ja Latvijā kāds vēlas to radīt, viņš ir gatavs atbraukt un to izveidot. Atlika tikai piebilst, cik tas varētu maksāt.
Iespējams, tā pat ir labāk, jo negatīvu tēlu mainīt būs grūtāk nekā radīt kaut ko no jauna. Galu galā valsts tēla mārketingā atšķirībā no politikas un šovbiznesa nedarbojas princips, ka slikta reputācija arī ir reputācija.
Latvijas situācija vispār ir unikāla, jo Rīga vien pat bez rūpīgi pārdomātas un izstrādātas attīstības stratēģijas nosmeļ ap 60% ārvalstu investīciju. To nosaka dabiskie priekšnoteikumi, sākot ar ģeogrāfisko stāvokli un beidzot reģiona lielpilsētas statusu. Pārējām Latvijas pilsētām, iespējams, izņemot Ventspili, gan bez pārdomātas mārketinga stratēģijas uz ārvalstu investīcijām cerēt būtu panaivi. Pastāv vairākas valsts ekonomiskās attīstības iespējas, taču viena no drošākajām šajā ziņā varētu būt Īrijas pieredze. Tieši Īrijai pašlaik ir viena no plaukstošākajām ekonomikām Eiropā. Ne velti īru fenomens jau ir nokristīts par Ķeltu tīģeri. Par Īrijas ekonomikas izaugsmi liecina kaut vai 6% IKP pieaugums ik gadu, kas ir trīs reizes vairāk nekā ASV un Eiropā. Protams, jāatgādina, ka šie panākumi netika sasniegti dažās dienās, tas ir 30 gadu darba rezultāts. Galveno darbu Īrijas ekonomikas izaugsmē paveica Ieguldījumu un attīstības aģentūra, kurā strādā ap 300 speciālistu, dažādu nozaru pārstāvji, tai skaitā 40 cilvēki regulāri strādā ar investoriem viņu mītnes zemēs. Arī šīs institūcijas budžets ir iespaidīgs – vairāk nekā 150 miljoni eiro. Galvenokārt akcents tiek likts uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību un intelektuālo kapacitāti. Kā prioritāri attīstības virzieni Īrijā ir definētas informācijas tehnoloģiju, farmācijas un starptautisko pakalpojumu industrijas. Nozīme, protams, bija arī ES, kas līdz šim ar strukturālajiem fondiem papildināja Īrijas budžetu vidēji par 4 – 7% gadā, tagad par 2% gadā. Tieši ekonomiskā izaugsme bija pamatā Īrijas tēla veidošanai. Šis noteikti arī ir viens no pozitīvākajiem piemēriem, kā likt pasaulei par sevi uzzināt.
Arī Latvijā mēģina veidot dažādas institūcijas un ekonomiskos priekšnoteikumus, lai piesaistītu ārvalstu kapitālu, taču šīs aktivitātes izskatās pēc bērnu šļupstiem. Jau kuro reizi politiķi sola ievērojami samazināt nodokļus, bet reāli šie pasākumi nav veikti. Lai būtu rezultāts, ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka ar šo dienu Latvijā uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek samazināts par 15 vai 10% un tāds tas saglabāsies turpmākos 20 gadus. Tās jau investoriem būtu garantijas, jo viņi, diemžēl vai par laimi, nav tik labi informēti, kā un kāpēc Latvijā nodokļus var arī nemaksāt.
Turklāt tā saukto brīvo ekonomisko zonu projekts (Liepājā un Rēzeknē) būtisku ieguldījumu nav nesis, jo līdz šim nav dzirdēts, ka Liepājā darbu būtu atsākušas visas slēgtās ražotnes un ka Rēzekne būtu ievērojami samazinājies bezdarba līmenis. Patiesībā šie lēmumi par brīvo ekonomisko zonu statusa piešķiršanu Liepājai un Rēzeknei nebija nekas cits kā politiskais lobisms. Nav gan zināms, kā tieši tika panākta politiķu labvēlība, bet diezin vai pietika ar «draugu būšanu» vien.
Visiem beidzot būtu jāatzīst, ka bez valsts tēla mārketinga arī pēc iestāšanās ES un NATO mūsu ekonomika neattīstīsies tik ātri, kā mēs vēlētos. Ir jārada labvēlīgi apstākļi un ilgtermiņa attīstības stratēģija, kas balstītos uz vienkāršām, bet spēcīgām idejām: zemiem nodokļiem, kvalificētu darbaspēku un pretimnākošu likumdošanu.
