Plata stiga mūžamežā. Divas reizes dienā sava iecirkņa posmu pārstaigā robežsargi ar suņiem.
Plata stiga mūžamežā. Divas reizes dienā sava iecirkņa posmu pārstaigā robežsargi ar suņiem. Ezeru spoguļu vai jūras ūdeņu piederību Somijai apzīmē spilgti dzeltenas bojas. Pa laikam robežu aplido helikopteri vai lidmašīnas. Naktīs tās ir tikai saklausāmas, jo lido neredzamas, bez navigācijas ugunīm. Un, ja nepieciešams, tieši robežsargi ir pirmie, kas dodas glābt nelaimē nokļuvušus kuģus, sniegputeņu pārsteigtos medniekus tundrā vai tūristus kalnos, kā arī ikvienu citu nelaimē nokļuvušu cilvēku. Tāds īsumā ir dokumentālās videofilmas sižets, ko mums demonstrē Somijas austrumu robežas Valimā robežsardzes pārvaldes kapteinis Villijs Hartikainens. Filmiņas beigās no ekrāna mums pretī lēnām un miermīlīgi čāpo taigas pavēlnieks lācis. Viņš lēnām pagriež galvu, saausās un pēc mirkļa pārvēršas brīdinoši un draudīgi atieztā purnā.
«Es labi zinu, ko jūs domājat,» smaidīdams saka Villijs.
«Tomēr lācis un zobens ir visas Somijas robežsargu emblēma, ne tikai mūsu, austrumu robežas sargātāju, simbols.»
Katru gadu Somijas robežu šķērso aptuveni pieci miljoni cilvēku. Vislielākā uzmanība tiek veltīta austrumu robežai, jo tā ir arī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža. Visintensīvāk šķērsotais un arī vismodernāk aprīkotais sauszemes robežpunkts Somijas austrumos ir Valimā. Šajā teritoriālajā robežsardzes pārvaldē strādā ap 700 cilvēku. Viņi sadarbojas ar robežsargiem Krievijas pusē, ar vietējiem iedzīvotājiem un kolēģiem visā Eiropā.
Vēsture, romantika un atmiņas
Līdz Pēterburgai ir tikai 203 kilometri. Ziemeļu Palmīru ar Helsinkiem saista teicama (Somijas teritorijā) šoseja, pa kuru abos virzienos ik diennakti pārvietojas tūkstošiem automašīnu. Iebraucot caur Viborgu no Krievijas puses pa visnotaļ noplukušo Karēlijas ainavu, ceļotājs uzreiz pēc robežas šķērsošanas nokļūst «eiropeiskā civilizācijā» – Virolahti pagasta teritorijā, kas atrodas trešajā bagātākajā Somijas reģionā. Tur koncentrēta papīrrūpniecība, atrodas lielākās valsts eksporta ostas un pašas auglīgākās lauksaimniecības zemes. Arī apkārtne ir neaprakstāmi skaista. Brīžiem, braucot pa šoseju, kā šauras mēles gandrīz līdz pat asfaltam pietuvojas Baltijas jūras Somijas līča ūdeņi, lai gan līdz pašam līcim mēdz būt pat vairāki desmiti kilometru.
Reiz, kad Somijas lielkņaziste vēl atradās Krievijas sastāvā, mazajā pilsētiņā Virolahti labprāt un ilgstoši uzturējušies gandrīz visi Krievijas ķeizari. Viņiem bija ierīkoti tenisa korti, neskaitāmi glezni tiltiņi, bērnu laukumi ar karuseļiem. Netālajā Langinkoski ciematā joprojām aplūkojama ķeizara Aleksandra III zvejnieka būda. Bet pašā Virolahti vēl pat mūsdienās tūristi apmeklē akmeni, uz kura savulaik apsēdusies kāda Zviedrijas princese, lai iebaudītu zemnieku pasniegto sviestmaizi.
Virolahti pašvaldības teritorijā atrodas un pagasta kasei pamatīgus ienākumus nodrošina viens no intensīvāk noslogotajiem Somijas robežpunktiem Valimā. Otrpus robežai plešas neaptverami plašā Krievzeme.
Starp citu, Virolahti pagastā, pavisam netālu no Valimā robežkontroles punkta uzņemta populārā kinofilma «Krievu zvejas īpatnības». Somijas robežsargiem šī filma ļoti patīkot, tajā tiešām esot daudz «iz dzīves», lai gan filmas uzņemšana notikusi nevis jūrā, bet pie viena no tuvējiem ezeriem.
Bija sagadījies, ka tieši šo robežu tiku šķērsojis pirms 14 gadiem atceļā no Stokholmas. Tolaik mani pārsteidza mazliet flegmatiskie somu muitnieki un robežsargi, kas it kā negribīgi iespieda zīmogu pasē un slinki pamāja, lai turpinot ceļu. Nodomāju: vai tad robežas šķērsošana ir tik vienkārša? Tomēr, ticis pāri līnijai, pirms kuras toreiz rēgojās četri burti «PSRS», dabūju padomju robežsargu modrību izbaudīt papilnam. Pēc tam pie darba ķērās muitnieki, kas divas stundas noturēja manu automašīnu «uz bedres», izklauvēja, iztaustīja un apošņāja ik collu, izpūtēju ieskaitot… Meklēšana tika pārtraukta tikai pēc tam, kad biju viņiem iebēris riekšavu košļājamo gumiju.
Tagad, pēc Somijas Ārlietu ministrijas uzaicinājuma apmeklējot šo ziemeļu valsti, lai iepazītos ar to, kā tad īsti dzīvo ES, mums tika demonstrēts arī robežsargu darbs uz ES ārējās robežas. Būtiskākais secinājums: somu robežsargi nekādā ziņā nav flegmatiski. Viņu apakšstruktūras ir vismobilākās un tehniski modernāk aprīkotās. Villijs Hartikainens saka: «Mēs drīzāk līdzināmies policijas darbiniekiem un arī pakļaujamies Iekšlietu ministrijai. Bet policists ir katra soma labākais un uzticamākais draugs.»
Darba vieta 277 km garumā
Mūsu autobusam pa priekšu kā locis garām pamatīgai automašīnu rindai brauc busiņš ar zilām bākugunīm. Kapteinis Hartikainens rāda robežpunkta plašo saimniecību. Daudzie gaidītāji automašīnās mūsu kortežu pavada ar zināmu izbrīnu un skaudību. Mēs, Latvijas rajonu žurnālisti, jūtamies kā prezidenti…
Somijas robežsargu galvenie uzdevumi ir sargāt robežas, kontrolēt iebraucēju un izbraucēju pases, kā arī veikt dažādus glābšanas darbus: glābšanas dienests Somijā ir robežsargu pārziņā, jo viņi ir tehniski vispilnīgāk nodrošināti.
Robežas uzraudzīšanai izmanto suņus, lidaparātus, dažādus tehniskos sensorus, pašas modernākās sakaru tehnoloģijas. Valimā robežsardzes teritoriālās pārvaldes pārziņā ir 277 kilometri robežas ar Krieviju. Tas ir atbildīgs posms. Krievi kļūst turīgāki un arvien biežāk un lielākā skaitā brauc iepirkties. Krievijas robežsargi savu darbu veicot apzinīgi un cenšoties neizlaist no savas teritorijas nevienu, kuru nedrīkstētu. Tomēr tas nemazinot Somijas robežsargu modrību, kuru prasības bieži vien ir stingrākas un arī tehniskās iespējas pilnīgākas nekā krievu kolēģiem.
Uz sauszemes robežas nevarot iztikt bez suņiem. Tāpēc mums tiek sarīkots neliels paraugdemonstrējums. Žēl, ka ir pavisam tumšs, lai gan pulkstenis rāda tikai vēlu pēcpusdienu. Grūti fotografēt. Toties uzskatāmi novērtējam robežsargu ekipējumu, kurā ietilpst gan ierocis un rokudzelži, gan baloniņš ar apdullinošu gāzi. Trūkst tikai lukturīša. Jo robežsargi nedrīkst sevi atklāt. Viņi novērošanu veic ar tā dēvētajiem nakts tālskašiem, kas ļauj lieliski redzēt arī aklā tumsā. Savukārt sunim uz muguras piestiprināts mazs, neuzkrītošs sarkans lukturītis. Šā suņa vārds ir Jimis. Viņš ir tikai ap gadu vecs, bet jau esot ļoti labs palīgs. Robežsargi katru dienu vienu vai pat divas reizes nostaigā savu robežas posmu. Laiks nekad netiek iepriekš pavēstīts. «Ja tiek konstatēts kaut kas aizdomīgs, mums ir visas tehniskās iespējas minimālā laikā uz jebkuru robežas punktu nogādāt papildspēkus,» saka Villijs. «Bieži izmantojam arī lidaparātus. Tajos ir dažādas novērošanas iekārtas, kas saistībā ar sensoriem uz zemes palīdz robežpārkāpēju izsekot un notvert.»
Ļoti palīdzot arī tas, ka kopš iestāšanās ES somu robežsargi var izmantot Šengenas līguma valstu informācijas sistēmu, kas ļoti paplašina iespējas operatīvi un efektīgi sekot gan atsevišķām personām, gan kravām. Tas ir ļoti svarīgi, jo ES vairs nav iekšējo robežu.
«Āķīgi» jautājumi, vaļsirdīgas atbildes
Villijs Hartikainens uz robežas strādā tikai četrus gadus, pirms tam viņš bijis pasniedzējs speciālā mācību centrā. Viņš lieliski pārzina un brīvi stāsta par visas valsts robežsardzes sistēmu. Kāds no mūsu žurnālistiem viņam jautā, kā ir ar kontrabandu, korupciju uz Somijas robežām. Villijs sākumā pat nesaprot jautājumu. Tas jāatkārto ar paskaidrojumiem, ka Latvijā šādi gadījumi novērojami ik pa laikam. Kā piemēru kolēģis min Ezeres robežpunktu, kur robežsargi esot perfekti noslīpējuši «piecīšu» iekasēšanas sistēmu «ne par ko» pat no tādiem braucējiem, kuru personīgajās automašīnās esot bērni. Beidzot sapratis jautājumu, Villijs apgalvo, ka Somijas pusē līdzīgu gadījumu neesot. «Tas ir izslēgts. Robežsargi pie mums pelna pārāk labi, lai atļautos kaut ko līdzīgu. Tas nozīmētu, ka pēc tam tādam cilvēkam vairs nebūtu nekādu iespēju strādāt līdzīgā valsts darbā. Un mēs, somi, jau neesam tie, kam patiktu risks.» Tomēr pēc brīža Villijs piebilst, ka līdzīga situācija bieži vien esot novērojama pie kaimiņiem viņā pusē – krievu robežsargiem un muitniekiem.
Tam esot daudz iemeslu. Viens no tiem – profesionālu kadru trūkums. Arī tehniskās iespējas atpaliek no vēlamajām tik intensīvā robežas šķērsošanas vietā. Tādēļ Krievijas pusē veidojoties nesamērīgi garas automašīnu rindas, kas gaida iebraukšanu Somijas teritorijā. Tādēļ arī Somijas puse, kurai austrumu robežas sakārtošanai prāvus līdzekļus atvēl ES, šo naudu galvenokārt izmantojusi tehnisko līdzekļu iegādei, kurus nodevusi Krievijas robežsardzei, lai tādā veidā paātrinātu robežas šķērsošanas procedūru. (Somijas robežsargi pārliecinoši apgalvo, ka viņiem pašiem nekāds papildu atbalsts no ES neesot vajadzīgs, jo viņi jau tā esot ļoti labi finansēti no valsts budžeta.) Tomēr transporta sastrēgumi joprojām esot samērā dramatiski, diemžēl – arī Somijas pusē, jo kolēģi Krievijā nespēj tikt galā pienācīgi ātri. Vēl īsi pirms Valimā robežkontroles posteņa apmeklējuma Virolahti pagasta padomes priekšsēdētāja bija paraudzījusies pa otrā stāva logu uz šoseju un nomierinoši sacījusi, ka desmit, piecpadsmit minūšu laikā nokļūsim līdz robežai. Tomēr iznāca braukt vismaz divreiz ilgāk: atkal bija izveidojusies rinda. Un atkal – tieši Krievijas robežsargu īpaši lēnās darbības dēļ.
Mūs, protams, interesē arī robežsargu sadarbība ar muitu, kā arī tehniski jautājumi. Piemēram, vai videonovērošanu uz robežas bieži traucē tādi forsmažorie apstākļi kā zibens, jo pārstāvam taču valsti, kur uz robežas piedzīvots (turklāt divas reizes pēc kārtas) mistiskā zibens spērieni tieši pa videokamerām. Nē, Somijā nekas tamlīdzīgs neesot gadījies kopš robežsardzes pastāvēšanas (no 1919. gada) un videokameru ieviešanas… Ķibeles ar tehniku, protams, gadoties, taču ļoti reti un nenozīmīgas, saka Villijs. Katrā ziņā kaut ko saistībā ar zibens spērieniem viņš neatceroties ne no savas prakses, ne no teorijas studijām.
Burtiski pāris simtus metru no valsts robežas pavisam nesen uzbūvēts varens angāru komplekss, kas patiesībā ir milzīgs rentgenaparāts. Tas ir Valimā robežsargu lepnums. Tur tiek iebrauktas lielās automašīnas (tā sauktās «fūres»), lai gluži kā datortomogrāfā noskenētu visas nišas un iedobes. Protams, pirms šīs procedūras tiek izteikts brīdinājums cilvēkiem (ja tādi tur ir) labprātīgi pamest automašīnu, pretējā gadījumā viņiem draud pamatīga rentgena starojuma deva. Ekscesu neesot bijis, lai gan nācies «caurskatīt» ne vienu vien automašīnu.
Visu zemju robežsargi, savienojieties?
Valimā robežpunktā gada laikā aiztur apmēram 1000 cilvēku, kas mēģinājuši ievest kontrabandu, vai tādu, kuriem bijušas problēmas ar dokumentiem, kā arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, robežsargi Somijā neielaiž nevienu transportlīdzekli ar tehniskām problēmām. Esam liecinieki tam, kā tiek aizturēta vieglā automašīna, kuras piekabei bojāts aizmugures gabarītu lukturis. Braucējiem liek to turpat uz vietas salabot vai arī atgriezties Krievijā. Vislielākās raizes sagādājot tieši Krievijas iedzīvotāji, kas ierodas Somijā. Savukārt somus pārāk vilinot alkohols, tad nu reizēm iznākot «atspirtot» viņu pārāk apjomīgo bagāžu. Starp citu, robežkontroles punktā ir kāda ievērojamu gabarītu ēka. Tajā līdz iznīcināšanai tiek uzglabāts konfiscētais nelegāli ievestais alkohols un cigaretes. Vienlaikus – simtiem tonnu! Katru gadu Valimā robežsargi veic ap 10 000 alkotestu. Vidēji 50 cilvēki gadā tiek aizturēti pamatīgā dzērumā. Īpaši bīstami esot krievu autofurgonu vadītāji. Bijuši gadījumi, kad šoferi braši piebrauc pie barjeras, taču nespēj patstāvīgi izkāpt no mašīnas. Un vēl Valimā ir pāris hektāru iežogots laukums, kurā līdz apstākļu noskaidrošanai tiek novietoti desmitiem, reizēm pat simtiem automašīnu – gan ar dažādām tehniskām vainām, gan turētas aizdomās par zagtām. Pagājušajā gadā Valimā robežsargi atklājuši 31 augstas klases dārgu automašīnu zādzību. Katru gadu tiekot aizturēti arī vairāki simti visā Eiropā meklētu cilvēku.
Kādreiz, dienēdams padomju armijas gaisa kara spēkos, biju liecinieks tam, kā padomju iznīcinātāji regulāri ielauzās Somijas gaisa telpā, lai spiegotu. Pēc tolaik modernas tehnoloģijas tika veikta aerofotografēšana dienas laikā un arī naktīs. Jautāju Villijam, vai kaut kas tāds vēl joprojām turpinās. Viņš atbild, ka kopš aukstā kara beigām attiecības ar Krieviju kļuvušas visnotaļ normālas un līdzīgi gadījumi esot izslēgti. Vai gan tas nozīmē, ka Somija tādēļ jūtas pietiekami droši, lai nestātos NATO? Robežsardzes virsnieks Villijs Hartikainens uzskata, ka vairums somu vienkārši nogaida. Taču tas tā neturpināšoties ilgi: Somija kādreiz tik un tā iestāšoties šajā militārajā blokā. Tas esot vienīgi laika jautājums. Taču pagaidām 60 procentu Somijas iedzīvotāju esot pret iestāšanos aliansē.
Kādas ir Somijas robežsargu domas par Latviju kā iespējamo ES dalībvalsti? Uz šo jautājumu Villijs atbild bez liekām pārdomām: «Mūsu robežpunktā zinām vien to, ka caur Baltijas valstīm ved viens no koridoriem, pa kuru virzās gan zagtas automašīnas, gan kontrabandas preces. Tieši ar visu trīs Baltijas valstu robežsargiem vairāk sadarbojas mūsu kolēģi Helsinkos. Taču noteikti esmu par to, lai Latvija, Igaunija un Lietuva iestātos Eiropas Savienībā, jo tas ievērojami uzlabotu arī robežsardzes dienestu darba efektivitāti. Iespēju robežās jau tagad palīdzam mūsu kolēģiem Baltijas valstīs gan ar zināšanām, gan ar tehniku. Piemēram, nupat Latvijai uzdāvinājām vienu helikopteru…»
