Pēc akciju sabiedrības «Latvijas keramika» ierosinājuma Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.
Pēc akciju sabiedrības «Latvijas keramika» ierosinājuma Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.
Šādu soli uzņēmuma pārstāvji tiesai pamatojuši ar to, ka akciju sabiedrības parādsaistības pārsniedz divus miljonus latu un ir ievērojami lielākas par uzņēmuma aktīvu apjomu, kas ir nepilni 600 tūkstoši latu. Parādsaistībām ir iestājies noilgums, ar katru mēnesi aug soda sankcijas, taču nokārtot parādus uzņēmums nespēj.
Pamatā – agrāko gadu parādi
Akciju sabiedrības kopējais parāds ir gandrīz 2,3 miljoni latu. Lielāko daļu no tā – nepilnus divus miljonus latu – veido deviņdesmito gadu pirmajā pusē uzkrātais sociālā nodokļa pamatparāds. Apmēram puse no šīs summas ir refinansēšanas likme un soda sankcijas par nenokārtotajām saistībām. Kārtējo sociālā nodokļa maksājumu parāds varētu sasniegt pārdesmit tūkstošu latu. Alga, pēc administratora palīga Ilgvara Bitāna ziņām, pilnībā neesot izmaksāta četriem darbiniekiem, viņu skaitā – diviem vadošajiem.
Otrs lielākais akciju sabiedrības kreditors ar 47 tūkstošiem latu ir Maurīcijā reģistrētā firma «Cartex Corporation». Ar vietējiem piegādātājiem rēķini nav nokārtoti apmēram par 50 tūkstošiem latu, parāds akciju sabiedrībai «Dobele» nedaudz pārsniedz 3000 latu. «Latvijas keramikas» debitoru parāds ir ap 400 tūkstošiem latu. Debitoru skaits pārsniedz simtu, lielākā daļa no viņiem saistīti ar produkcijas realizāciju.
Par uzņēmuma administratoru iecelts juridiskā biroja «B un Š» jurists Roberts Šilings. Tuvākajos trīs mēnešos viņš gaidīs akciju sabiedrības kreditoru pieteikumus (šonedēļ aicinājums varētu būt oficiāli publicēts «Latvijas Vēstnesī»). I.Bitāns pieļauj, ka pirmajā kreditoru sapulcē varētu izskatīt jautājumu par pirmās kārtas maksājumu (saistības pret strādājošajiem) nokārtošanas paātrināšanu, lai nepilns desmits cilvēku, kas palikuši bez darba, varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu. Pēc «Latvijas keramikas» prezidenta Aivara Janovska vārdiem, akciju sabiedrība sociālā nodokļa maksājumus daļēji nav nokārtojusi par pagājušā gada novembri un pilnībā par turpmākajiem mēnešiem.
Privatizē maksātnespējīgu uzņēmumu
Pašlaik uzņēmumā darbu turpina SIA «Latvijas keramika A», kura reģistrēta šā gada janvārī un kuras pamatkapitāls ir nepilni 250 tūkstoši latu. Firmā gandrīz 95 procenti akciju pieder «Cartex Corporation». Tā sabiedrībā iesaistījusies kā otrs lielākais kreditors aiz valsts un izdarījusi gan mantiskos, gan finansiālos ieguldījumus.
Keramikas uzņēmuma prezidents A.Janovskis, situāciju komentēdams, norāda, ka 1998. gada novembrī Privatizācijas aģentūra «Latvijas keramikas» akciju kontrolpaketi pārdevusi laikā, kad uzņēmuma parāds tuvojies diviem miljoniem latu. Parādsaistības reizes septiņas pārsniegušas uzņēmuma vērtību, un būtībā jau tobrīd ražotne bijusi maksātnespējīga. Šāds solis acīmredzot izskaidrojams ar mērķi pārdot uzņēmumu par jebkuriem līdzekļiem. Tālākās norises uzņēmumā aģentūru maz interesējušas. To apliecina arī līdzšinējā privatizācijas prakse, kad liela daļa uzņēmumu pēc privatizācijas ir bankrotējuši vai izsaimniekoti.
– Neesam pieļāvuši, ka uzņēmums bankrotē galīgi, esam izvilkuši to no bezcerīgo skaita, saglabājuši un uzsākuši sakārtošanas procesu. Arī lielākā daļa darbinieku ir saglabāta. Maksājām kārtējos nodokļus, bet segt agrākos parādus šodienas apstākļos ražotājam nav iespējams, – saka A.Janovskis, norādot, ka ražotnes parādsaistības nenoliedzami ir apgrūtinājušas arī investīciju piesaisti.
Zinot, ka firma «Cartex Corporation» bija iegādājusies arī Kuldīgas kokapstrādes uzņēmuma «Vulkāns» akcijas, bet pēc ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem no tā atteicās, loģisks ir jautājums, vai atteikšanās nevar sagaidīt arī keramikas uzņēmumu Jelgavā. A.Janovskis šādu soli kategoriski noraida. Atšķirībā no uzņēmuma Kuldīgā firma iegādājusies tikai akcijas, bet tā darbību un vadību nebija pārņēmusi.
Keramikas ražošana turpinās
Keramikas ražošanai Jelgavā kārtējam gadam izstrādāts ieguldījumu plāns tehnoloģiju un ražotnes funkcionēšanas uzlabošanai. A.Janovskis arī atzīst, ka pirmie mēneši pēc tam, kad uzņēmumā agrākajos apjomos vairs netiek ražotas māla krūkas «Latvijas balzamam», patiesi ir smagi. Zināmu laiku, kamēr notiks pārkvalificēšanās, tas vēl turpināsies. Situācija skaidrota arī strādājošajiem, un viņi apzinoties, ka ir «jāsavelk jostas». Tomēr algas un nodokļu maksājumi tiekot kārtoti. Balzama māla krūku cehā ražo keramiku. Nepilni simts ceha strādnieki pārkvalificējas uz citiem produkcijas veidiem. No darba martā atbrīvoti tikai septiņi cilvēki. Strādājošo saglabāšanu ražotnes vadība uzskata par atzīstamu panākumu.
Paralēli tiek strādāts pie papildu ražošanas iespēju apgūšanas. Nav zaudētas cerības arī ražot keramikas krūkas. Saņemti nelieli pasūtījumi Latvijā un Krievijā māla pudeļu ražošanai medicīnas vajadzībām. «Latvijas balzams» solījis pēc jaunās uzpildīšanas līnijas pilnīgas noregulēšanas izmēģināt arī vietējā keramikas uzņēmuma jaunās balzama pudeles. Tehniskās universitātes ekspertu slēdziens liecinot, ka to mehāniskā izturība esot ļoti laba un glazūra – pievilcīgāka. Zināmas cerības uzņēmuma vadība saista ar antidempinga likumu, kas šogad stāsies spēkā un līdz ar to ierobežos vietējo ražotāju ignorēšanu.
