Ar Jelgavas Kērlinga kluba komandu dubultuzvaru nupat noslēdzies Latvijas čempionāts. Dāmu konkurencē savu pirmo zeltu izcīnīja «JKK/Rudzīte», bet kungiem pēc 11 gadu pārtraukuma triumfēja «Junkers Bosch/Smilga». Ievas Rudzītes vadītajā komandā klubu pārstāv galvaspilsētas kērlingistes, bet vīru čempionvienības pamatkodolā joprojām jelgavnieki – Kārlis Smilga, Artis Zentelis un Jānis Klīve, kuriem pievienojies rīdzinieks Didzis Pētersons.
– Iepriekšējais tituls pirms 11 gadiem – vai tas netika izcīnīts vēl Jelgavas Ledus hallē? – jautāju ilggadējam komandas skipam Kārlim.
Jā, abi iepriekšējie tituli 2004. un 2006. gadā tika izcīnīti tieši Jelgavas Ledus hallē. Pēdējais Latvijas čempionāta fināls bija 2013. gadā jau jaunajā Kērlinga hallē, bet pie lielākā panākuma – Latvijas olimpiādes uzvarētāja titula – tikām Tukuma Ledus hallē 2015. gadā.
– Treniņi Jelgavā savulaik notika agros rītos – kamēr ledus vēl «nesamaitāts». Nu jau vairākus gadus kērlingam ir sava halle Rīgā – kas līdz ar to mainījies?
Precīzi atceros, ka tie bija no pulksten 5.45 līdz 7.45. Mums, jelgavniekiem, – agri, bet rīdziniekiem un cilvēkiem no tālākiem novadiem – īsts izaicinājums. Ledus kvalitāti arī Jelgavas hallē var iegūt ļoti augstu, tikai nepieciešams vismaz dienu iepriekš to speciāli sagatavot. Jelgavā joprojām ir iespējams organizēt turnīrus, jo pieci celiņi un ļoti tuvā viesnīca ir ļoti liela priekšrocība. Rīgas hallē, kas darbojas jau sesto sezonu, ir divi celiņi, kas dažbrīd apgrūtina lielu sacensību organizēšanu, taču ledus ir konstanti augstas kvalitātes un pieejams jebkurā dienas laikā. Tieši pieejamība arī ir svarīgākais labu rezultātu sasniegšanai – katra komanda var rēķināties ar tādu noslodzi, kādu ir saplānojusi.
– Klubi ir arī Ventspilī, Talsos, vai turienieši trenējas savās hallēs? No kurienes nāk tie, kas Rīgā?
Uz Rīgu brauc vecais jelgavnieku «sastāvs». Senioru izlasē trenējas Pēteris Šveisbegs un Aivars Gulbis, Latvijas vīriešu izlasi pārstāvēja Raivis Bušmanis, aktīvi ir vēl virkne jelgavnieku, tie paši, kas agri no rīta nāca trenēties Jelgavas hallē. Uz Rīgu brauc spēles entuziasti no visas tuvākās apkārtnes, arī Talsiem, – tieši pieejamības un kvalitātes dēļ. Regulāri treniņi uz hokeja ledus ir iespējami arī Ventspilī, Tukumā un Daugavpilī, kur Kērlinga asociācija ir nogādājusi akmeņus.
Jāpiezīmē, ka Jelgavas kērlinga klubu pārstāv ne tikai jelgavnieki, mūsu pilsētas krāsas Latvijas čempionātā pārstāvēja «Junkers Bosch/Smilga», «JKK/Rēdlihs», «JKK/Staša-Šaršūne» un «JKK/Rudzīte». Bronzas ieguvēju «Nicoll/Regža» sastāvā savukārt spēlēja arī jelgavniece Vineta Smilga.
– Vai ir tā, ka valsts čempionu komanda iegūst tiesības pārstāvēt Latviju Eiropā un pasaulē?
Līdz šai sezonai komanda, kas ieguva Latvijas čempiona titulu, automātiski kvalificējās Eiropas vai pasaules čempionātiem, bet no šā gada kārtība mainīta, un rudenī Latvijas čempionāta labākās komandas, tostarp trīs no Jelgavas Kērlinga kluba, izspēlēs ceļazīmi uz Eiropas čempionātu. Arī olimpiskais sapnis nav izsapņots – Latvijai sieviešu konkurencē ir tiesības piedalīties atlases turnīrā par trim pēdējām ceļazīmēm, un pavasarī par šo iespēju sacentīsies «JKK/Staša-Šaršūne» un «Nicoll/Regža».
– Kas šoreiz bija jūsu komandas trumpji?
Domāju, ka komandas miers, nopietna attieksme uz katru no spēlēm. Kopā spēlējam jau ilgus gadus, ir nostabilizējusies gan sadarbība, gan izpratne par stratēģiju. Komandai bija augsts rādītājs paņemto punktu ziņā ar sava akmens tiesībām, kas ir ļoti svarīgi. Ar savu pēdējo akmeni paņēmām daudz punktu, pretiniekam neļaujot gūt vairāk kā vienu, retāk divus trīs. Piecas reizes endā paņēmām piecus vai sešus punktus, kas gadās salīdzinoši reti. Rezultātu bieži vien nosaka mazas nianses katrā spēlē – pagājušajā gadā pusfinālā piekāpāmies Mārtiņa Trukšāna vadītajai komandai, bet šogad finālā spēcīgāki izrādījāmies mēs.
– Vai arī treniņos vienmēr nākat kopā kā komanda?
Visintensīvākie treniņi bija Jānim, kas gatavojās kopā ar izlasi, – trīs četras reizes nedēļā un seši starptautiski turnīri pirms Eiropas čempionāta. Arī Artis labi pastrādāja, gatavojoties jaukto dubultspēļu turnīriem. Didzis ir rogaininga, pusmaratonu un meža skrējienu piekritējs, tas ir veids, kādā tiek uzturēta sportiskā forma. Kā komanda kopā trenējamies reizi nedēļā, taču, ņemot vērā sasniegto rezultātu, intensitāte tiks palielināta, pievēršot lielāku uzmanību arī fiziskajai sagatavotībai.
– Cik vispār laika iespējams atvēlēt vaļaspriekam? Vai citu valstu izlasēs spēlē profesionāļi?
Kērlinga lielvalstīs, piemēram, Kanādā, Zviedrijā, Skotijā, Vācijā, Ķīnā, Krievijā, Norvēģijā, spēlē profesionāļi. Savās valstīs viņi sezonā ir ļoti reti viesi, lielākā daļa laika tiek pavadīta turnīros ārvalstīs, galvenokārt Kanādā, kur ir lieli naudas balvu fondi. Latvijā, vismaz pagaidām, visi ir amatieri, jo ikdienā strādā. Izlases sportisti gan pieaugušo, gan junioru vecumā trenējas vismaz trīs reizes nedēļā uz ledus, divreiz nedēļā ir fiziskās sagatavotības treniņi, meistarības celšanai kalpo arī konsultācijas pie sporta psihologa, stratēģijas treniņi un regulāra turnīru apmeklēšana ārvalstīs. Pārējās komandas iztiek ar vienu diviem ledus treniņiem, vispārēju fizisko sagatavotību un vienu turnīru ārvalstīs.
– Atgriežoties pie jūsu čempionu titula pēc 11 gadiem – vai tas kaut ko neliecina arī par jaunās maiņas meistarību?
Jā un nē. No aptuveni 200–250 cilvēkiem, kas Latvijā nodarbojas ar kērlingu, junioru ir kādi 25, bet to skaits ar katru gadu aug. Latvijas čempionātā šogad startēja astoņas vīriešu un sešas sieviešu komandas, atzīstami konkurējot ar pieaugušajiem. Manuprāt, arī tik stipras junioru izlases kā pašreiz mums vēl nav bijušas – to nosaka brīva ledus pieejamība, finansējums, kvalificēti treneri, spēcīga vietējā konkurence. Taču kērlings ir pieredzes sporta veids. Ir pieņēmums, ka lielākie sasniegumi nāk pēc 20 gadu spēlēšanas, bet tad būtu jāsāk 10, vēlākais – 13, gadu vecumā.
– Artis grasās nedēļas nogalē demonstrēt kērlingu Latvijas skolu ziemas olimpiādē. Kāda ir Eiropas un pasaules pieredze jaunatnes iesaistīšanā?
Jā, Latvijas skolu ziemas olimpiskajā festivālā Ērgļos pirmo reizi notiks kērlinga paraugdemonstrējumi. Daudziem šī būs pirmā iespēja izmēģināt kērlingu. Eiropā un pasaulē nav vienotas pieejas bērnu un jauniešu piesaistē, tāpēc katra valsts izvēlas savu ceļu. Latvijā pašlaik aktīvi darbojamies, ieinteresējot skolēnus ar grīdas kērlinga pasākumiem un pēc tam dodot iespēju izmēģināt arī uz ledus.
– Vai joprojām notiek Baltijas čempionāti? Ko kērlingā dara igauņi, varbūt kaut ko arī lietuvieši?
Baltijas čempionāti jau labu laiciņu nenotiek. Kādreiz Latvija bija Baltijas kērlinga centrs, taču jau pāris gadus Tallinā darbojas trīs celiņu specializētā kērlinga halle un ziemeļu kaimiņi spēlē tur.
Arī rezultāti nebija ilgi jāgaida – divus gadus pēc kārtas Igaunijas sieviešu komanda spēlēja Eiropas A divīzijā un uz īsu brīdi bija apsteigusi Latvijas komandas. Lietuvas čempionāts savukārt notiek Rīgā, jo lietuvieši vienīgie vēl nav tikuši pie savas kērlinga infrastruktūras. Rīgas ledu viņi izmanto treniņiem un treniņnometnēm, regulāri sacenšas ar Latvijas komandām. Lietuviešiem ir arī sava junioru komanda, bet abas pieaugušo komandas nostabilizējušās B divīzijā (Eiropas čempionātā ir arī C divīzija).
Igaunija noorganizēja 2015. gada pasaules junioru čempionātu, bet Latvijai bija liels gods organizēt 2013. gada pasaules čempionātu Rīgā, kur organizācijas komitejā bija arī divi jelgavnieki – es un Jānis Laizāns. Baltijas čempionātus junioriem un cilvēkiem ratiņkrēslos pašlaik rīkojam kopā ar kaimiņiem, lai celtu kopējo līmeni.
– Kāda pašlaik ir Latvijas vieta pasaules kērlingā?
Vairākus gadus vīriešu un sieviešu izlasei nav izdevies iekļūt Eiropas čempionāta spēcīgāko desmitniekā, kas noteikti mūsu komandām ir pa spēkam. Pasaules rangā vīriešu izlase pašlaik atrodas 17. vietā, sieviešu izlase – 16. Nupat aizvadītā pasaules junioru čempionāta B grupā puiši iekļuva ceturtdaļfinālā. Iespējams, ar citiem pretiniekiem mūsu jaunieši jau šogad būtu izcīnījuši vietu junioru elitē, bet patrāpījās čempionāta uzvarētāji ķīnieši. Junioru meitenes palika pussoļa attālumā no ceturtdaļfināla, zaudējot pārspēlē.
