Cilvēka ķermenī viss atrodas mijiedarbībā, un emocionālais stāvoklis ar sarežģītu norišu palīdzību ir saistīts ar visām organisma sistēmām, arī ar imūno sistēmu.
Cilvēka ķermenī viss atrodas mijiedarbībā, un emocionālais stāvoklis ar sarežģītu norišu palīdzību ir saistīts ar visām organisma sistēmām, arī ar imūno sistēmu. Emocionālais stāvoklis, dzīves apstākļi, personības īpatnības, vispārējais organisma veselības stāvoklis ietekmē endokrīno un centrālo nervu sistēmu un tādējādi nomāc vai pastiprina imūno aktivitāti.
Psihosomatika skata organismu kopumā, saistot vienotā veselumā psiholoģiskus un emocionālus cēloņus (tādus kā garastāvoklis, darbaspējas, nogurums un citus) ar fiziskiem un organiskiem faktoriem (laika apstākļiem, mikrobu klātbūtni, antivielu līmeni asinīs, dažādu hormonu koncentrāciju).
Kas izraisa slimību
Jebkuru slimību ierosina kāds fizisks vai organisks faktors, bieži pat vairāki. Infekciju, piemēram, izraisa atbilstošs mikroorganisms, kuņģa čūlu – kuņģa sulas pārprodukcija, miokarda infarktu – sirds artērijas zara nosprostojums utt. Taču arī emocionālajiem faktoriem ir sava loma. Jebkura slimība ir atkarīga no psihiskās spriedzes līmeņa. Taču katrā indivīdā tā izpaudīsies atšķirīgi (vienam būs paaugstināts asinsspiediens, otram – cukura diabēts, citam, – vēzis, vēl kādam – gripa). Te nozīme ir noteiktu orgānu vai sistēmu jūtīgumam vai nepilnvērtībai, kas var būt arī iedzimta. Daži cilvēki ir jūtīgāki par citiem. Ir svarīgi saprast, ka ne visām slimībām jāmeklē psihiski iemesli, tomēr tieši psihiskie komponenti nosaka, kad, kā un cik ilgi indivīds būs slims. Psihiskie faktori neizraisa slimības, bet lielākā vai mazākā mērā nosaka to sākumu un norisi.
Stresa par daudz – slimība klāt
Zinātniskie pētījumi pierāda, ka psiholoģiskie faktori ietekmē izveseļošanās ātrumu no gripas un citām saaukstēšanās slimībām, kā arī uzņēmību pret tām. Kādi tad ir šie psiholoģiskie faktori un kāpēc dažkārt cilvēks saslimst it kā bez iemesla, bet citreiz, diendienā uzturoties gripas slimnieku klātbūtnē, paliek vesels? Šeit jārunā par palielinātu slodzi un stresu. Tas ir ļoti individuāli un subjektīvi un atšķiras ne vien dažādiem cilvēkiem, bet arī vienam un tam pašam indivīdam dažādos dzīves periodos. Cilvēka iekšējo spēku vājina nesaskaņas attiecībās, grūtības darbā, nespēja gūt prieku un gandarījumu, nevarīguma, nepilnvērtības izjūta, un tad lietas, ar kurām agrāk viegli varēja tikt galā, liekas smagas, apnicīgas un grūti paveicamas. Šādā stāvoklī ir vajadzīgs tikai neliels grūdiens, un slimība jau klauvē pie durvīm. Bieži šis «pēdējais piliens» liekas smieklīgi niecīgs un nenozīmīgs, un tā tas arī būtu, ja nebūtu visu iepriekšminēto nosacījumu. Gadās, ka cilvēks «salūst» pēc kāda strīda vai nejaušas konfliktsituācijas vai arī, kad viņam uzliek vēl kādu lielāku vai mazāku pienākumu, kuru veikt vairs nav spēka. Arī aizturētas un apspiestas dusmas darbā vai ģimenē var uzskatīt par biežu «salūšanas» iemeslu. Liela nozīme ir atbalsta trūkumam.
Brīdinājumi – slimība tuvojas
Harmoniskam cilvēkam vajadzētu just, kad tuvojas spēku izsīkums, un sevi «nobremzēt», atrast veidu, kā atjaunot iekšējās rezerves. Parasti jau cilvēki jūt, ja kaut kā dzīvē ir par daudz. Tad parādās nomākts garastāvoklis, ātra aizkaitināmība, pastāvīga neapmierinātība ar sevi un citiem, darbaspēju kritums un citas pazīmes, katram individuālas un pašam cilvēkam labi pazīstamas. Taču bieži viņš tam nepievērš uzmanību vai arī nespēj saskatīt, ko varētu mainīt, lai sev palīdzētu. Ir arī cilvēki, kuriem «patīk» slimot. Viņi paši gan teiks, ka nepatīk, taču realitāte rāda pretējo. Viņi ir it kā tīšuprāt nevērīgi pret sevi un gūst acīmredzamu gandarījumu no citu rūpēm par sevi kā slimnieku. Var būt arī tā, ka slimošana pauž vārdos neizteiktu pārmetumu tuviniekiem – redzat, cik man ir slikti, un tā ir arī jūsu vaina.
Aiz enerģijas slēpjas izsīkums
Dažreiz izsīkuma stāvoklis no ārpuses nav pamanāms. Šie cilvēki ir ar lielām darbaspējām un vienmēr liekas mundri, enerģiski un dzīvespriecīgi. Taču tā izrādās ir tikai «fasāde», aiz kuras īsti nav redzams, kas notiek «mājā iekšā». Enerģiskie cilvēki bieži uzņemas vairāk pienākumu nekā spēj veikt un «ņem darbu līdzi uz mājām». Tāpēc viņi slikti guļ, kļūst nomākti un viegli aizkaitināmi, pasliktinās attiecības ģimenē. Ja šādi darbarūķi sasirgst, viņi parasti slimo diezgan ilgi un nopietni.
Var gadīties, ka aiz «fasādes» slēpjas dziļa neapmierinātība ar sevi un savu dzīvi, trauksme un bailes.
Kāpēc slimo bērni
Bērnu slimības lielākā vai mazākā mērā atspoguļo ģimenē notiekošo. Tā var būt reakcija uz slodzes palielināšanos vecākiem vai konfliktiem ģimenē. Dažreiz bērns sasirgst, ja viņam ir grūti pierast pie jauniem apstākļiem – piemēram, sākot gaitas bērnudārzā. Slimojot viņš gūst iespēju atpūsties. Vēl bērni bieži slimo, ja ir pārāk lielas vecāku prasības un slodze.
Kā sev palīdzēt
Slimošanu veicina nespēja izteikt vārdos jūtas un dziļus pārdzīvojumus. Zinātnieki vēl nav secinājuši, vai nespēja izteikt jūtas ir iedzimta, atkarīga no neliela smadzeņu defekta vai arī audzināšanas rezultātā radies traucējums. Katrā ziņā savu jūtu apzināšanās un to izpaušana tuvam cilvēkam ir ceļš pretī veselībai.
Katra cilvēka veselība ir viņa paša rokās, un uzticams ārsts var būt labs palīgs.
