SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» ar bažām gaida 1. martu, kad iedzīvotājiem par ārstēšanos minētajā iestādē nāksies maksāt teju trīs reizes vairāk nekā līdz šim. Slimnīcas vadība prognozē, ka augs arī nemaksātāju skaits, taču pret viņiem solās vērsties īpaši bargi.
Katru mēnesi stacionāra «melnajā reģistrā» iekļūst vidēji desmit procenti pacientu, kas izmanto Jelgavas slimnīcas pakalpojumus, bet par tiem nesamaksā, tādējādi iestādei ik mēnesi nodarot ap 1000 latu zaudējumus.Visapzinīgāk maksā pensionāriNemaksātājiem iestāde izsūta paziņojumu par parādsaistībām, kurā brīdina, ka to nepildīšanas gadījumā divu mēnešu laikā slimnīca vērsīsies Valsts parādnieku reģistrā, kā arī cels prasību tiesā par attiecīgās naudas summas piedziņu no konkrētās personas.«Ļoti reti, bet mēdz gadīties, ka datu sistēmas vai mūsu darbinieka kļūdas dēļ paziņojumu saņem persona, kura godīgi nomaksājusi pacienta līdzmaksājumu. Tādā gadījumā cilvēks sazinās ar mums, un mēs viņam izsūtām atvainošanās vēstuli, bet paziņojumu anulējam,» skaidro Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs.Šādi mēģinot grēkāžus vest pie prāta, daļu parāda slimnīcai izdodas atgūt, bet ne visu. Iestādes vadītājs uzsver, ka visgodprātīgākie ir pensionāri, bet lielākais nemaksātāju skaits parasti ārstējas Traumatoloģijas nodaļā. Paziņojumi par nemaksātājiem tiek nosūtīti arī pašvaldībām, kuras saviem iedzīvotājiem var palīdzēt segt parāda summu.Vairāk orientēsies uz maksas pakalpojumiemSlimnīcā ar bažām tiek gaidīts marts, kad Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra piedāvās iestādei slēgt jaunus līgumus, bet jau tagad zināms, ka pacienta līdzmaksājums par vienu ārstēšanās dienu stacionārā no marta būs 12 latu. Turklāt pacientam papildus nāksies maksāt par operāciju (ap 30 latu), lielajiem izmeklējumiem (rentgena, datortomogrāfa un tamlīdzīgi) un citiem pakalpojumiem. No 1. marta stacionārā 50 procentu pacienta līdzmaksājuma būs jāsedz arī maznodrošinātajiem, kuri līdz šim no tā bija pilnībā atbrīvoti. A.Ķipurs jau tagad paredz, ka ne visi to spēs.«Tā ir problēma, par ko jau tagad cītīgi domājam, jo apzināmies, ka augs parādnieku skaits,» viņš atzīst un pieļauj, ka pacients par pakalpojumu varētu maksāt pa daļām vai kā citādi, bet tas vēl nav izsvērts.«Jautājums ir, cik plašā apmērā spēsim nodrošināt plānveida palīdzību, bet skaidrs, ka vairāk būsim spiesti strādāt, sniedzot maksas pakalpojumus. Katru pacientu, kurš stāsies slimnīcā, brīdināsim par cenām un kas viņu sagaida saistību nepildīšanas gadījumā. Jau tagad domājam, kā labāk sadarboties ar parādu piedzinējfirmām, jo stacionārs nevar būt labdarības iestāde,» strikti teic slimnīcas vadītājs.Algas pagaidām neaiztiksA.Ķipurs piebilst – pagaidām iestādē strādājošo darbinieku algas netiek samazinātas, un ļoti cerams, ka tas nebūs jādara arī pēc 1. marta. «Tas ir vissmagākais jautājums, jo – kā lai cilvēkam atņem to, ko viņš nopelnījis ar savu darbu. Raudzīsim, kā būs pēc jaunā līguma parakstīšanas, bet ceru, ka darbinieku algas tas neskars,» piebilst valdes loceklis.
