Studenti debatēs par Rīgas – Jelgavas autobāņa būvniecību iesaista arī pašvaldību darbiniekus un politiķus.
Studenti debatēs par Rīgas – Jelgavas autobāņa būvniecību iesaista arī pašvaldību darbiniekus un politiķus
Debatēs līdz ar studentiem, kas bija ieradušies no vairākām Latvijas augstskolām, piedalījās Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Gunita Osīte, profesore un Saeimas deputāte Baiba Rivža, profesori Jānis Švarcbahs un Uģis Gods, kā arī vairākas citas pazīstamas autoritātes.
Parlamentāro debašu kluba nodarbībās LLU studenti apspriež dažādus sabiedriski aktuālus jautājumus – inflāciju Latvijā, bezdarbnieku iesaistīšanu sabiedriskajos darbos, zvērināto tiesu sistēmu ASV, dopinga lietošanu sportā. Taču šoreiz nolemts izvirzīt reģionāli taustāmu jautājumu – autobāņa Jelgava – Rīga būvniecības nepieciešamību.
Laimīgi 20 minūtēs līdz Rīgai
Debašu sākumā pašvaldības pārstāve G.Osīte ar diplomātisku ne “jā”, ne “nē” raksturoja pašreizējo situāciju: “Autobāņa Rīga – Jelgava nepieciešamības izpēti rosinājusi akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”. Salīdzinot ar 1996. gadu, satiksme šajā posmā dubultojusies, un tai ir tendence palielināties. Automaģistrālei iecerētas astoņas braukšanas joslas, un galvaspilsētā tā sasniegtu Dienvidu tiltu. Vajadzētu rekonstruēt arī Jelgavas apvedceļa tiltu pār Lielupi, kas ir sliktā stāvoklī. Autobānis radītu apstākļus, kad attālumu līdz Rīgai varētu veikt divdesmit minūtēs. No Jelgavas 35 tūkstošiem darbspējīgo iedzīvotāju 15 tūkstošu katru dienu mēro šo ceļu turp un atpakaļ. Iecere prasa ļoti daudzpusīgu izpēti. Objektu varētu nodot ekspluatācijā ne agrāk kā 2023. gadā.”
Rīgas Ekonomikas augstskolas students Dmitrijs Starikovs, pārstāvot bāņa atbalstītājus, azartiski ņēmās argumentēt, ka, lūk, ceļš “Via Baltica”, kas uz Rietumiem vijas caur Bausku un Iecavu, ir pārslogots. Jelgavai, arī Ozolniekiem, aktualizējas guļamrajona statuss, un jelgavnieki, strādājot Rīgā, ar saviem nodokļiem atbalsta Jelgavas pašvaldību. Arī profesore B.Rivža atbalstīja šo “jā” viedokli, piebilstot, ka laimīgam cilvēkam vajadzīgas iespējas, ko dod ātra pārvietošanās. “Protams, jāieklausās arī oponentos, jo tāds liels objekts jāuzbūvē gudri, maksimāli mazinot visus ar to saistītos mīnusus,” piebilda profesore.
Kā ezim satikt ezieni
“Autobāņi nāk no Vācijas, kur daudz augstāka braukšanas kultūra un tehniski krietni labāk uzturētas automašīnas. Turklāt Jelgava ir patstāvīga, tradīcijām bagāta pilsēta, nevis nožēlojams galvaspilsētas guļamvagons,” plaši žestikulējot, teica bāņa pretinieks Rīgas Ekonomikas augstskolas students Mārtiņš Vaivars. Viņam pievienojās arī LLU profesori J.Švarcbahs un U.Gods.
“Iejaucoties dabas vidē, jābūt ļoti uzmanīgiem. Īpaši svarīgi tas ir būvējot. Likums prasa, lai būvniecībā vienmēr tiktu novērtēta ietekme uz vidi, taču, plānojot tādu lielu lineāru objektu kā autobānis, jāveic pamatīga zinātniska izpēte. Iedomājieties – maģistrāles vienā pusē dzīvo ezis, bet otrā palikusi eziene. Kā viņi sadrumstalotajā biotopā satiksies? Vācu vides aktīvisti jau sākuši ķert vardes, ko ieliek spaiņos un pārvieto no vienas autobāņa malas uz otru,” teica J.Švarcbahs.
“Es laikam esmu vecmodīgs cilvēks, bet uz Rīgu, kur lasu lekcijas augstskolā “Turība”, parasti braucu ar vilcienu. Mūsu vecie vilcieni grab, bet jaunie ir labi. Daudzās pasaules valstīs ekoloģiski tīrais un drošais dzelzceļš kļūst arvien svarīgāks pilsētu satiksmē. Domāju, ka pēc dažiem gadiem Rīgas centrā ar automašīnu vairs nevarēs iebraukt,” sprieda profesors U.Gods.
“Autobānis uz Jelgavu sanāk par īsu. Tādu vajadzētu būvēt uz Ventspili, Liepāju vai Daugavpili, kur ceļi ir ļoti pārslogoti. No Rīgas uz Jelgavu var aizbraukt salīdzinoši normāli,” teica Ventspils augstskolas absolvents Krišs Pujāts.
Galu galā visi debašu dalībnieki atzina, ka vakars pavadīts interesanti. Piedzīvotā prāta vētra mudinājusi apspriest jau sendienās tautas dziesmās aktualizēto jautājumu par satiksmi starp Rīgu un Jelgavu, bet kļūt atvērtākiem, pilsoniski aktīvākiem. Noslēgumā Ekonomikas fakultātes students Mareks Rubīns atgādināja, ka LLU Parlamentāro debašu klubs Ekonomikas fakultātē sanāk katru otrdienu pulksten 17.30. Tur veidojas interesantas diskusijas, bet nākamajā nodarbībā, kas iekrīt 1. aprīlī, būšot garantēta arī jautrība.
