Jelgavas Siltumtīklu kolektīvā vēstule, ko 74 darbinieku vārdā ir parakstījusi sapulces vadītāja L. Soldatova («Ziņas», 1.02.2000.) ir aizkustinoša, taču gaužām novēlota vēršanas pie Jelgavas iedzīvotājiem, lai mēģinātu reabilitēt sava uzņēmuma vadību.
Jelgavas Siltumtīklu kolektīvā vēstule, ko 74 darbinieku vārdā ir parakstījusi sapulces vadītāja L. Soldatova («Ziņas», 1.02.2000.) ir aizkustinoša, taču gaužām novēlota vēršanas pie Jelgavas iedzīvotājiem, lai mēģinātu reabilitēt sava uzņēmuma vadību.
Nekādas «naidīgas kampaņas» nav, ja arī tāda kaut kur rodama, tad vienīgi bez Domes administrācijas uzraudzības un kontroles savā vaļā palaisto STU «administratoru» apziņā. Toties ir gada garumā (nevis «pēdējo mēnešu laikā») regulāri presē publicēti fakti par nelikumībām un patvaļu Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumā, ir simtiem iedzīvotāju protesta vēstuļu, turklāt – ar uzvārdiem un parakstiem atšķirībā no STU kolektīvās vēstules, kur protestētāji palikuši anonīmi. STU vadība līdz šim nav uzskatījusi par vajadzīgu atbildēt ne uz šīm uz publikācijām, ne arī uz iedzīvotāju jautājumiem un protestiem. Nekompetence un ambiciozitāte, ko STU sapulces dalībnieki pārmet žurnālistam, arī jāpierāda ar faktiem, tāpat kā tas ticis darīts attiecībā uz likumpārkāpumiem STU.
Jelgavas Siltumtīkli nav ganu zēna stabule, kas var likt dancot ne tikai Domes bezatbildīgajiem darboņiem, bet arī visas pilsētas iedzīvotājiem. Tie laiki, kad no augšas varēja uzspiest pareizo un vienīgo ideoloģiju vai apkures «modeli», ir aizgājuši vēstures mēslainē, un cerēsim, – uz neatgriešanos. Tādēļ ir smieklīgi pārmest uzņēmumiem, iestādēm un atsevišķiem iedzīvotājiem vēlmi aizbēgt no siltumapgādes rijīgā monopolista žņaugiem. Komiski ir arī pārmetumi amatpersonām, kas pieļāvušas (pieļauj) brīvā tirgus pamatprincipu ieviešanu siltumapgādes jomā. Pilsētas izpildvarai un STU (ar visiem tās kompetentajiem Pasaules Bankas ekspertiem) būs jāsamierinās arī turpmāk ar to, ka aizvien lielāks siltumenerģijas patērētāju loks meklēs alternatīvus ceļus siltumapgādes problēmu risināšanā. Šo procesu jau sākumā ir veicinājusi dažādu kalibru «ekspertu», speciālistu un Domes ieinteresēto amatpersonu (apzināta vai neapzināta) tuvredzība, izstrādājot un akceptējot nerealizējamu un pilsētas attīstībai pašnāvniecisku «rehabilitācijas» projektu. Pavisam kuriozi ir piesaukt kaut kādu «ziemeļu tautu modeli» siltumapgādē. Cik zināms, ne Eiropas Padome, ne «ziemeļu tautu» parlamenti tādu nav apstiprinājuši.
Nevajadzētu liekulīgi aģitēt par iedzīvotāju neizbēgami zemo maksātspēju. Tas, ka daudzi Jelgavas mazturīgie iedzīvotāji ir kļuvuši par komunālo pakalpojumu ķīlniekiem (vai nu ēdīsi, vai nosalsi), ir tieši STU vadības nelikumību rezultāts. Cik ētiski ir pārmest presei uzdošanos «par tautas maciņa aizstāvjiem», pašiem uz iedzīvotāju rēķina saņemot nelikumīgas prēmijas un piemaksas, lai paliek protestētāju ziņā.
Jelgava pašlaik atgādina turku ielenkto Konstantinopoli: kamēr tās iedzīvotāji mira no bada, «gudrajo padome» strīdējās par to, kāds dzimums ir eņģeļiem. Mums tāds eņģelis ir Jelgavas Siltumtīkli, balts jo balts, Domes amatpersonu un Pasaules Bankas (PB) slavināts. Kaut arī PB dziesmugrāmatā melniem burtiem uz balta ir rakstīts «Ak, cienījamā tauta, viss kārtībā!», nupat rādās, ka eņģelis ir dziļā ķezā. VID lēmums arestēt STU bankas kontu ir faktiska uzņēmuma maksātnespējas atzīšana. Iespējams, uz to laiku, kad tiks oficiāli pasludināts STU bankrots, Dome laidīs tautās ilustrētu piecu sējumu monogrāfiju, kurā tiks pierādīts, ka Jelgavas Siltumtīkli ir (bija) labākais uzņēmums šajā saulē. Taču būtību tas nemaina: eņģelis, lai pie kādas dzimtes viņu arī pieskaitītu, ir melns. Bet melnu nomelnot nav iespējams.
Domes deputāti sutinās dziļā miegā un no STU «jautājuma» bēg kā velns no krusta. Lai nu neiznāk kā trollītim Muminam, kas gulēja, gulēja un gulēja, līdz, pamodies pirms Ziemassvētkiem (domāta lielā vēlēšanu diena), nezināja, kā īsti tos pielabināt.
