Tiklīdz pavasarī sākas dārza darbi, Zemgales ciematā neciešami smird. Vietēji stāsta, ka pie vainas ir SIA «Delagri» saimnieks Tomass Dellarts, kurš savus sējumus «barojot» ar putnu mēsliem. Iedzīvotāji novērojuši, ka kodīgā smaga veicinājusi elpceļu un kuņģa saslimšanas.
Pēc beigtiem dzīvniekiem, puvušām olām, nemazgātām zeķēm – tik spilgti neciešamo smaku Zemgalē raksturo Glūdas pagasta iedzīvotāji. Arī «Ziņas» vakar pārliecinājās, ka Bramberģē un Zemgales ciematā valda nepatīkama smaka. Putnu mēslu ciems«No mājas nevar iziet, un smirdoņa istabā jūtama pat caur aizvērtiem logiem. Tā kā Zemgalē smird šogad, nav bijis nevienu gadu,» stāsta ciemata iedzīvotāja Helēna Liepiņa. Par smaku problēmu Zemgalē sašutuši arī citi uzrunātie iedzīvotāji, taču pagaidām viņi notiekošo piecieš un nav sūdzējušies ne pašvaldībā, ne Jelgavas Reģionālajā vides pārvaldē. Aldona Engela novērojusi, ka smaku laikā bērni vairāk klepo un viņiem grūtāk elpot, bet pašai tās dēļ dedzina kuņģi. Anna Leināte stāsta, ka smaka ir rudenī – jau tad Zemgalē tie lielām kravām tiekot ievesti un stāvot visu ziemu. «Kā lai uzņemam ciemiņus, ja ārā tā smird? Esmu runājusi ar SIA izpilddirektoru, bet man atbildēja, ja kaut kas nepatīk, lai braucot uz Jūrmalu dzīvot. Attieksme bija diezgan augstprātīga,» atzīst A.Leināte. Sabiles puses zemnieks Uģis Ziediņš stāsta, ka uzņēmējs laukus ar putnu mēsliem apstrādā arī citviet Latvijā. «Piemēram, pie Apšupes krustojuma pa ceļam uz Slampi, ir posmi, kad nākas dziļi aizturēt elpu – putnu mēslu smaka ir diezgan pretīga,» atzīst zemnieks. Svaigie putnu mēsli esot ievērojami lētāki nekā kompleksais mēslojums, bet efekts ar tiem tiekot panākts vienlīdz labs. Tā lētākJelgavas novada Glūdas pagasta uzņēmums SIA «Delagri» apsaimnieko ap 2200 hektāru, kur audzē kviešus un rapšus. Ar T.Dellartu «Ziņām» sazināties neizdevās, bet SIA «Delagri» izpilddirektors Lauris Nebars sākumā skarbi atzina, ka šogad smaka Zemgales ciematā, kurā arī pats dzīvojot, viņu pašu pārsteigusi. Sākumā viņš bilda, ka to, iespējams, rada dzīvnieku līķi, taču vēlāk atzina, ka daļēji vainojami varētu būt arī putnu mēsli, ar ko SIA «Delagri» mēslo savus sējumus. «Neko pretlikumīgu mēs nedarām, tā ir Vācijas un daudzu citu Eiropas valstu prakse. Dabai un cilvēkiem daudz draudzīgāk ir, ja lauksaimniecībā tiek izmantots dabiskais mēslojums. Arī Vācijā ir lielās cūku fermas, kas tāpat «smaržo», – tā ir lauksaimniecības specifika un, ja Zemgalē attīstās lauksaimniecība, tad šeit dzīvojošajiem ar to jārēķinās,» tā L.Nebars. Viņš nenoliedz, ka sējumu apstrādē putnu mēslojums tiek lietots arī ekonomisku apsvērumu dēļ, jo minerālmēsli maksā vairāk un videi nav tik draudzīgi. «Apsolu, ka līdz Jāņiem te vairs nesmirdēs,» saka L.Nebars. Oficiāli nesūdzasJelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte «Ziņām» stāsta, ka neviena iedzīvotāju sūdzība, kurā būtu izteiktas pretenzijas par lauku apstrādi ar putnu mēsliem, neesot saņemta. «Ir noteikti mēslojuma apjomi, ko drīkst izvest uz laukiem, un termiņi, kad to darīt. Jāskatās, vai nav pārkāpumi to iestrādē, cik ilgi mēsli glabāti un kad izkaisīti,» spriež B.Puķīte. Arī pagasta pārvaldniece Silvija Zīberte par smaku Zemgales ciematā tikai dzirdējusi, bet to piedzīvojusi neesot. Kā labu piemēru viņa min kādu zemnieku no Šķibes, kurš pagastā rakstīja iesniegumu un brīdināja, ka uz laukiem izvedīs kūtsmēslus un iedzīvotājiem konkrētās dienās jārēķinās ar zināmām neērtībām. S.Zīberte sola personīgi doties uz Zemgales ciematu un apzināt situāciju, runāt ar cilvēkiem, – ja būs nepieciešams, tiks informēta arī Jelgavas Reģionālā vides pārvalde.
