Autoveikalu plaukti šodien vai lūst ne vien no dažādas izcelsmes detaļu pārpilnības, bet arī no eļļas un degvielas piedevu sortimenta.
Autoveikalu plaukti šodien vai lūst ne vien no dažādas izcelsmes detaļu pārpilnības, bet arī no eļļas un degvielas piedevu sortimenta.
«Pirms apskates ielēju kaut kādu piedevu. Veikalā teica – motors vairs nedūmošot, degvielu «ēdīs» mazāk, atgāzu nebūšot tik daudz, vieglāk pielēkšot, bet – nekā. Dūmoja tāpat, ja ne vēl vairāk, arī patēriņš nav mainījies, un citi uzlabojumi nav jūtami,» šādi un līdzīgi bēdu stāsti dzirdēti ne reizi vien, kad runa ir par ķīmiskajām piedevām automobiļiem. Turklāt bieži ticis lietots kāds nenosakāmas izcelsmes «brīnumlīdzeklis», uz kura iepakojuma bijis manāms pat lietošanas pamācības trūkums vai arī tas tikai aprobežojies ar vispārzināmām frāzēm par nelietošanu uzturā un nedošanu bērniem. Vienīgais, uz ko atlicis paļauties, bijušas ar izcilu «blefošanas» talantu apveltīta tirgotāja stāstītās pasaciņas.
Nevar jau tomēr visus «mest pār vienu kārti». Savā pieredzē par dažu eļļas piedevu lietošanu ar «Autoparku» dalās Rīgas Tehniskās universitātes Autotransporta institūta docents Vitolds Šneps.
«Atsevišķas piedevas neapšaubāmi ir kvalitatīvas, un rezultāti pēc to lietošanas ir viegli pamanāmi. Piemēram, somu «RVS» un Ukrainā ražotajam «XADO» ir ļoti līdzīgas īpašības – motorā papildus eļļas kārtiņai, ko rada benzīns (taču diemžēl ne gāze – A.J.), tiek radīta vēl viena aizsargkārta, kas samazina berzi un arī dzinēja nodilumu. Testējot ir pārbaudīts, ka, lietojot kvalitatīvas eļļas piedevas, degvielas patēriņš samazinās par pieciem līdz septiņiem procentiem, un šis samazinājums visām piedevām ir aptuveni vienāds,» apgalvo pasniedzējs.
Lielākoties aptuveni puse no tām īpašībām, kas rakstītas uz šo produktu iepakojumiem, ir patiesība. Naivi būtu ticēt, ka piedevas pēkšņi varētu samazināt benzīna patēriņu par piecpadsmit vai divdesmit procentiem, kā dažkārt mēdz solīt krāšņa burtu un ciparu kombinācija. Taču tas vēl nebūtu tas trakākais.
«Piemēram, tam pašam «XADO» uz iepakojuma uzrakstījuši, ka berze samazinās trīssimt reižu. Tā rakstīt var tikai tad, ja galīgi neko nesajēdz no fizikas,» nopukojas docents un pievēršas pašu mājās ražotiem produktiem ar līdzīgiem nosaukumiem.
«Latvijā ražotais molibdena disulfīds «Molylat» arī ir pretnodiluma eļļas piedeva. No pieredzes varu teikt, ka tas atvieglo motora iedarbināšanu aukstos ziemas rītos, tāpat par jau minētajiem pieciem līdz septiņiem procentiem samazina degvielas tēriņu. Savukārt «Molilats – 2M» ir motoru un transmisiju eļļas vara metāloderējošā piedeva izdilušiem motoriem, lietojama pie sintētiskajām un minerāleļļām. Samazina ne vien degvielas un eļļas patēriņu, bet arī mehāniskā darba troksni. Veciem, nodilušiem, sliktā stāvoklī esošiem motoriem šī piedeva pat par divām atmosfērām palielina kompresiju.»
Jāsecina, ka ar šo līdzekli vajadzības gadījumā uz laiku var pat atlikt motora kapitālo remontu. Atliek tikai piebilst, ka minēto piedevu lietošanas biežums saskan ar eļļas maiņas intervālu – viena pudelīte paredzēta vienai reizei.
Cita veida izstrādājums ir molibdēna disulfīda laka «Molilat», kuru var izmantot slēdzenēm kā universālu līdzekli, iegūstot vēl labāku efektu nekā ar tradicionālajiem aerosola baloniņos fasētajiem antifrīziem. Siltā laikā bieži vien slēdzenēs tiek smērēta parasta eļļa, bet tas ar laiku var radīt arī negatīvas sekas – slēdzene pieput un putekļi kopā ar eļļu veido nevēlamu, lipīgu masu, kas durvju atslēgšanu nevajadzīgi apgrūtina, par ziemu nemaz nerunājot.
«Lakai, kas ir šķaidīta spirtā, ir viena būtiska priekšrocība: ar atslēgu to iesmērējot slēdzenē, disulfīds iesūcas metāla porās, padarot to līdzenu kā stiklu, bet spirts iztvaiko. Pēc tam mehānisms jebkurā gadalaikā un jebkādā gaisa temperatūrā darbojas nevainojami,» skaidro Šnepa kungs.
Vēl gan jāpiebilst, ka pastāv viens godmanisks «bet», proti, Latvijā ražotie «Molilat» izstrādājumi ir gaužām reti sastopami vietējos autopreču veikalos (ko gan nevar teikt par ārzemju ražojumiem). Lielākajā daļā tirgotavu, ieskaitot modernos benzīntankus, ko izlases veidā aptaujāja «Autoparks», par šādām piedevām vispār nebija dzirdēts, un pirmā vieta, kur pēc laikietilpīgiem meklējumiem tās izdevās atrast, bija «Ford» dīleru «Baltic Motors» veikals Rīgā, taču arī tur pārdošanā bija tikai molibdēna disulfīds un «Molilats – 2M» (cena ap četrarpus latu). Neveiksmīgs bija arī mēģinājums par SIA «Molilats» produkcijas izplatīšanas kanāliem kaut ko uzzināt tieši no tās ražotāja, jo cilvēkveidīgas būtnes vietā uz telefona zvanu «atbildēja» nevalsts valodā šņācošs un čerkstošs automātiskais atbildētājs. Par godu Jelgavas tirgotājiem «Autoparks» šo piedevu manīja vairākās autopiederumu tirgotavās.
Redakcija būtu ieinteresēta, ja mūsu lasītāji padalītos savā pieredzē par šādu piedevu izmantošanu. Būtu jau labi, ja pieredze tomēr būtu argumentēta, nevis tikai «man liekas, man nepatīk».
