Vecā lidlauka teritorijā ar Ķīnas kapitālu līdz 2020. gadam sola izveidot kravu termināli, kas varētu radīt 8000 darbavietu.
Pēc pusstundas aizkavēšanās pie notāra, kur tika apstiprināta sadarbības vienošanās, otrdien Zemgales reģionālajā Kompetenču attīstības centrā prezentēts Latvijas un Ķīnas kopuzņēmuma projekts. Tā mērķis, ieguldot apmēram 1,25–1,5 miljardus eiro lielas investīcijas, ir izveidot agrākā Jelgavas lidlauka teritorijā multimodālu loģistikas centru «Cargo Center Jelgava», kurā tiktu muitotas un pārkrautas preces, kas Eiropā tiek ievestas no Ķīnas, un otrādi. Kopuzņēmumu veido Ķīnas farmācijas lieluzņēmums «Bei Jing Ti Sheng» («Pekinas ārsts» – ķīniešu val.), kuru pārstāvēja tā izpilddirektors Luo Sudongs. Viņš minēja, ka «Bei Jing Ti Sheng», kas dažkārt sarunās tika apzīmēts «Bejing Doctor», jau ir veicis veiksmīgus ieguldījumus Vācijā un Kazahstānā, tādēļ viņam nav šaubu, ka veiksmīgs būs arī ieguldījums Latvijā. Ķīniešu uzņēmējs minēja, ka sadarbība ar Latviju varētu izvērsties plašāka, iekļaujot arī tādas jomas kā medicīnas pakalpojumi.
Sola braukt ātri
Savukārt Latvijas puses pārstāvis uzņēmējs Jurijs Šabašovs, kas šajā projektā piedalās ar Skotijā reģistrētu uzņēmumu «Woodison Investment», uzsvēra, ka mūsdienu ekonomiskajā situācijā, kad Krievija savas naftas produktu eksportu novirza uz pašu valsts ostām, Ķīnas uzņēmēju sadarbības piedāvājums Latvijas tranzītbiznesam ir ļoti aktuāls. Viņš pateicās Ķīnas pusei, tostarp vēstniecības pārstāvjiem, par sadarbību, kuras rezultātā Latvija ir atzīta par svarīgu Lielajā zīda ceļā, kas iezīmē tirdzniecības maģistrāles starp Tālajiem Austrumiem un Ķīnu. Stāstot par lielajiem plāniem līdz 2020. gadam Jelgavā, J.Šabašovs nevēlējās spriest, kur tieši vecā lidlauka apkārtnē Lielupes krastā varētu atrasties projekta prezentācijā minētā «Cargo Center Jelgava» upju kuģu osta, 33,5 hektāru lielais kravas terminālis, lidlauks ar 3,6–3,8 kilometru garu pacelšanās un nolaišanās skrejceļu. «Tas jāizvērtē speciālistiem. Taču mēs ātri brauksim,» piebilda J.Šabašovs. Nedaudz skaidrāk projekta prezentācijas kartē bija iezīmēti divi Jelgavas–Ventspils dzelzceļa līnijas atzari, kas aizvedīs uz kravu termināli vecā lidlauka teritorijā, kam vajadzētu spēt vienlaicīgi apkalpot septiņus pilnus konteineru vilcienus.
Lielupe gaida liellaivas
Domes deputāts Vilis Ļevčenoks «Ziņām» sacīja, ka zemi, kur plānota «Cargo Center Jelgava» būve, pašvaldība plāno iznomāt. «Par šo jautājumu lems deputāti. Tiklīdz projektā būs sākusies reāla darbība, pašvaldības kontā ienāks nauda un tamlīdzīgi,» piebilda V.Ļevčenoks.
Savukārt domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš «Ziņām» uzsvēra, ka «Cargo Center Jelgava» būvēs vietējie uzņēmēji, ķīniešu strādniekus šiem darbiem neievedīs. «Iespējams, vajadzēs kādus ķīniešu darbu vadītājus. Mums jau nav tādu cilvēku, kas būvējuši ostas un lidostas,» sacīja mērs. Par vienu no pirmajiem darbiem viņš atzina Dienvidu tilta būvi, piebilstot, ka agrāk to bija domāts būvēt, piesaistot ES līdzfinansējumu, taču izrādījās, ka ES šādam mērķim naudas nav, bet pavērusies iespēja to uzbūvēt ar ķīniešu kapitālu. A.Rāviņš domā, ka vēl pirms ķīniešu kravas konteineru liellaivām Lielupē parādīsies liellaivas ar graudiem, kas tos no Jelgavas vedīs uz Rīgas ostu.
Ķīnas kapitāls ienāk arī Ventspilī
Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups sarunā ar «Ziņām» skaidroja, ka šādi lieli investīciju projekti ir beidzamo piecu gadu darba rezultāts, ko Latvijas valdība veltījusi ekonomisko sakaru attīstīšanai ar Ķīnu. Viņš piebilda, ka «Cargo Center Jelgava» nav Latvijā lielākais Ķīnas investīciju projekts: «Ķīniešu uzņēmēji plāno Ventspilī investēt pusotru miljardu eiro naftas pārstrādes rūpnīcā. Šis projekts gan tāpat kā Jelgavā ir ļoti agrīnā stadijā.»
Projekta «Cargo Center Jelgava» prezentācijā piedalījās arī Ķīnas vēstniecības Latvijā pārstāvji un Latvijas–Ķīnas starptautiskā centra prezidente Qian Yu, Saeimas deputāts Viktors Valainis, vairāki Jelgavas domes deputāti.
Ventspils apkārtne ir mazapdzīvota
«Ziņu» aptaujātie eksperti šo projektu vērtē kā lielu Jelgavas, Latvijas un arī plašāka reģiona attīstības iespēju. Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis uzsvēra, ka tādās lielās investīcijās «velns ir detaļās», tādēļ uzmanīgi jāizvērtē arī negatīvās sekas, ko var radīt šāds projekts. Viņaprāt, astoņus tūkstošus jaunu darbavietu Jelgavas reģions spētu nodrošināt, taču var rasties situācija, ka Jelgavas apkārtnē laukos ļoti trūkst darbaspējīgu cilvēku, jo visi ir devušies uz pilsētu. «Līdzīgi jau ir ar Ventspili,» piebilda Ģ.Rungainis. Viņš min, ka Austrumeiropā ķīniešiem raksturīgi, ka viņi «visu cenšas darīt ar pašu strādniekiem», kas šajā gadījumā nebūtu pieļaujami.
LLU profesore Inguna Leibus uzsver, ka Jelgavai ir arī negatīva pieredze sadarbībā ar Austrumu kaimiņiem. Viņa vērš uzmanību uz politisko izmaiņu risku, kā dēļ sadarbībā ar Krieviju pusratā palika vērienīgi sāktie vagonu un autobusu rūpnīcu projekti.
