Jelgavas Dome, par neatbilstošu cenu nododot privatizācijai nekustamo īpašumu Pasta ielā 47, pašvaldībai radījusi vismaz 61,6 tūkstošus latu zaudējumus, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot pārbaudi par kādreizējā kinoteātra privatizācijas gaitu. KNAB atklājis shēmu, kā SIA «Alis» saimnieks Imants Kanaška ar Jelgavas Domes vadības gādību «par sviestmaizi» savā īpašumā ieguvis vērtīgu zemesgabalu un ēku ekskluzīvā vietā pilsētas centrā, sākumā solot tur veidot kinoteātri, bet pēc privatizēšanas pārvēršot par biznesa centru. Pašvaldība komentārus sola tikai rakstveidā.
Vērienīgā pārbaude, vai nekustamā īpašuma Pasta ielā 47 privatizācija notikusi atbilstoši valstī spēkā esošajai likumdošanai, ilga vairāk nekā gadu. KNAB to sāka pēc «Ziņu» iesnieguma saņemšanas. Nav ziņu, ka maksāta nomaInteresi par nekustamā īpašuma Pasta ielā 47 nomu toreizējais SIA «Alis» vienīgais dalībnieks un direktors I.Kanaška izrādīja jau teju pirms desmit gadiem 2001. gada sākumā. Nemeklējot citus iespējamos pretendentus, Jelgavas Dome lielā slepenībā nolēma pamesto kinoteātri un tam piegulošo zemesgabalu iznomāt I.Kanaškam. Toreiz ēkas vērtība tika noteikta 122 770 latu vērtībā, bet nepilnu 2500 kvadrātmetru zemesgabala kadastrālā vērtība bija 6742 lati.KNAB uzsver, ka, iespējams, Jelgavas Dome tā arī nav no I.Kanaškas iekasējusi nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli. Ņemot vērā, ka nomas cena tika noteikta trīs procentu apmērā no kadastrālās vērtības, pašvaldības budžetā nav ienākušas ievērojamas naudas summas. Tikai gadu vēlāk, kad par Domes priekšsēdētāju jau bija apstiprināts Andris Rāviņš, nomnieks I.Kanaška iesniegumā pašvaldības Privatizācijas komisijas priekšsēdētājam Vilim Ļevčenokam lūdza atļauju privatizēt iekāroto nomas objektu. Toreiz viņš apgalvoja, ka Pasta ielā 47 izveidos kultūras, izglītības un atpūtas kompleksu, kurā darbosies arī kinoteātris.Rāviņš dāsni piešķīris papildu zemesTaču Dome nemaz nesteidzās izvērtēt uzņēmēja lūgumu. Kā izpētījis KNAB, vilcināšanās iemesls nebija nodoms atteikt privatizāciju, bet šo nekustamo īpašumu padarīt vēl iekārojamāku. 2002. gada oktobra beigās A.Rāviņš izdeva rīkojumu, liekot jau iznomātajam 2492 kvadrātmetru zemesgabalam pievienot vēl divus. Tādējādi I.Kanaškas rīcībā nonāca jau 4554 kvadrātmetri zemes, kuras vērtība toreiz bija gandrīz 23 tūkstoši latu. 2003. gada aprīlī Jelgavas Domes vairākums nolēma ļaut I.Kanaškam privatizēt veco kinoteātri un zemi ap to. Viņam kā nomniekam pienācās pirmpirkuma tiesības. Taču jau šajā mirklī Dome pārkāpa likumu par pašvaldību īpašuma privatizāciju, jo tas paredz, ka īpašums pirms privatizācijas bijis jānomā vismaz gadu, taču pēc zemesgabalu apvienošanas I.Kanaška to no pašvaldības bija nomājis vien nepilnus divus mēnešus. Dome nolēma, ka objekta (ēkas un zemes) cena būs 99 tūkstoši latu, turklāt dāsni ļāva I.Kanaškam 80 procentus summas nomaksāt sertifikātos, bet latos pašvaldības kontā ieskaitīt vien mazāk par 20 tūkstošiem. KNAB izpētījis, ka Dome ēku privatizācijai nodevusi par summu, kas neatbilst īpašuma atlikušajai bilances vērtībai, tādējādi pašvaldībai varētu būt nodarīti vairāk nekā 24 tūkstoši latu zaudējumi. Birojs arī secinājis, ka īpašumu Pasta ielā 47 vērtību toreiz noteica Gunārs Vilkārsis, kuram nemaz nebija tiesību vērtēt zemi un noteikt tirgus vērtību nekustamajam īpašumam.
Kanaška melojis Domei, tā spēlējusi līdziKorupcijas pētnieki pārbaudē secina, ka I.Kanaška Jelgavas Domei sniedzis nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka īpašumu attīstīs kā sabiedrisku centru ar semināru zālēm un kinoteātri. Nosakot nomas maksu trīs procentu gadā no kadastrālās vērtības, šajos melos iesaistījusies arī Jelgavas Dome, jo atbilstoši likumdošanai sabiedrisko iestāžu apbūves zemi nedrīkst iznomāt par maksu, kas pārsniedz vienu procentu. Tādējādi pieļaujams, ka pašvaldība, jau iznomājot ēku un zemesgabalu, zināja, ka I.Kanaškas patiesā vēlme ir to pēc privatizācijas izmantot uzņēmējdarbībai, nevis sabiedrības vajadzībām. Tomēr ir atšķirība, vai īpašumam noteiktais lietošanas mērķis ir sabiedriskās nozīmes objekti vai darījumu teritoriju apbūve, jo katrā gadījumā zemes kadastrālā vērtība ir atšķirīga, norāda KNAB. Kā sabiedriskajai apbūvei šim zemesgabalam vērtība 2002. gada beigās bija vien 22,7 tūkstoši latu, bet, ja to vērtētu kā uzņēmējdarbības veikšanai, tā vērtība būtu virs 60 tūkstošiem, apliecinājis Valsts zemes dienests. Tādējādi Jelgavas pašvaldībai privatizācijas gaitā nodarīti vēl 37,3 tūkstoši latu zaudējumi, kas kopā ar iepriekšminētajiem veido vairāk nekā 61,6 tūkstošus latu. Turklāt, nododot ēku un zemi privatizācijā, pašvaldība I.Kanaškam kā pienākumu noteica nākamo trīs gadu laikā objektā investēt vismaz 60 tūkstošus latu. Tomēr pārbaudē KNAB secinājis, ka SIA «Alis» tur veicis darbus tikai par 51,8 tūkstošiem latu. KNAB izmeklēšanu turpināsPašvaldības vadībai, ar kuras laipnu gādību I.Kanaška lēti ticis pie dārgā īpašuma, tas acīmredzot nekādas bažas nesagādāja. KNAB uzsver, ka vērienīgajā pārbaudē pašlaik tikai savākti fakti, bet izmeklēšana turpinās. Tās laikā konstatēs, vai Jelgavas Domes amatpersonu darbībās nav saskatāmas pazīmes, kas liecina par noziedzīgu nodarījumu.
ViedoklisImants Kanaška, biznesa centra «Zemgale» īpašnieks Sākumā man tik tiešām bija ideja tur izveidot kinoteātri. Bija pat skiču konkurss, plānoju ēku ar četrām kinozālēm. Taču bizness mainījās, jo operatoru tā arī neatradām, tāpēc māja ilgi stāvēja neizmantota. Es arī tagad uzskatu, ka šajā ēkā būtu jāstrādā kinoteātrim. Esmu tur veicis ievērojamus ieguldījumus – kopumā ap trīs miljoniem latu. Tagad tā ir viena no lepnākajām biroju ēkām ārpus Rīgas, kaut arī jāatzīst – strādā ar zaudējumiem. Uzskatu, ka pamatmērķis sasniegts, jo māja ir sakopta. Vai labāk būtu, ja tā līdzīgi kā mājas vecpilsētā aizvien būtu pamesta? Redzam jau, kā šādi pieminekļi cits pēc cita tiek nodedzināti..
