Atrast brīvu nišu – ar šo priekšnoteikumu sākas vai ikviens veiksmes stāsts. Ja nav gadījies ko tādu piedzīvot pašam vai vismaz redzēt sev līdzās, tad «Google» jums pussekundes laikā atradīs tūkstošu tūkstošiem piemēru no ragaviņu darinātāju, lietusmēteļu šuvēju, dzērienu tirgotāju un daudzu citu, tostarp pat slavenu pianistu, dzīves.
Nupat ar nišu gan biznesa, gan vārda tiešajā nozīmē varētu būt paveicies suvenīru un mākslas priekšmetu, preses, ziedu tirgotājiem vai kafejnīcas iecerētājiem Jelgavā – pašvaldība piedāvā nomāt terases virs strūklakām Čakstes bulvāra promenādē, kur izsoles uzvarētājs varēs uzstādīt nelielus tirdzniecības paviljonus.
Kas zina, varbūt pretendentu piedāvājumos patiešām atradīsies vēl neredzēti produkti un risinājumi, kas vairos pastaigām jau iecienītās krastmalas pievilcību, bet «Ziņu» uzrunātie iedzīvotāji nezin kāpēc pagaidām ir skeptiski: sabojās vizuāli, piedrazos, andele tur gan nebūtu vajadzīga…
Nenoliedzami, mūsu «daudzpieredzējušajai» sabiedrībai piemīt tieksme ar aizdomām un kritiski pieņemt katru jaunu ierosinājumu, taču šoreiz skepses sāls drīzāk rodams kāda portāla www.zz.lv komentāru autora teiktajā: «Ja krastmala atjaunota par nodokļu maksātāju naudu, tad vajadzētu veikt kādu aptauju, vai cilvēki vēlas šo vietu pārvērst par tirgus laukumu.»
Skaidrs, ka tirgum pašam par sevi nav ne vainas, un pasaulē netrūkst arī labas sadzīvošanas piemēru. Kaut vai Vācijas pilsētu rātslaukumos, kur tas ierodas tikai noteiktās dienās un stundās. Vai Beļģijas pilsētiņā Lježā, kur tas, svētdienās gar Mēzas upi stiepdamies pāris kilometru garumā, piesaista tūristu simtus, bet pēc tam atkal atdod vietu pastaigu cienītājiem. Pie jaukas atpūtas promenādes beidzot tikušos jelgavniekus, pēc visa spriežot, satraukusi tieši mūsu līdzšinējā un nereti negatīvā stacionāro «paviljonu» pieredze līdz ar atskārtu, ka pastaigu vietas labiekārtošanā palikuši bez teikšanas. ◆
