Jaunais finansists Gundars Ceplītis Jelgavas novada Vilces pagasta zemnieku saimniecībā “Paitēni” audzē ķiplokus. Šķiet, kas gan augsta līmeņa finansistam auditoram, kurš strādājis Eiropas Komisijā un kuram ir darbs Rīgā, būtu darāms laukos?
“Man vienmēr ir gribējis laukos ko darīt. Mūsu zemnieku saimniecība “Paitēni” dibināta 1992. gadā un apsaimnieko 110 hektāru, kas Zemgalē nav daudz. Ķiplokus sāku audzēt pirms sešiem gadiem, bet 2015. gadā no vecākiem oficiāli pārņēmu saimniecību.
Ķiploki aug desmit hektāros, bet pārējos 100 – graudi un rapši. Ja finansistam galvenā sezona ir ziemā, tad lauksaimniekam – vasarā. Bet, piemēram, tehnikas labošana jau tas pats audits vien ir – saliec pa daļām,” stāsta Gundars. “Paitēnos” strādā divi algoti darbinieki, kā arī laukstrādnieki – ķiploku griezēji, šķirotāji, tīrītāji.
Tirgus kļuvis piesātināts
Ķiploku audzēšana pašlaik kļuvusi teju par modes lietu, un tos audzē daudzi. Kad par to ieminos, Gundars atzīst, ka šogad pirmo gadu var just, ka ķiploku tirgus Latvijā ir piesātināts, un tas atsaucas uz cenu. Iepriekšējos gados gan varējis dzīvot, cepuri kuldams. “Paitēnus” glābjot tas, ka saimniecība katru gadu tirgo daudz ķiploku sēklai.
Kad ierodamies saimniecībā, darbi rit pilnā sparā – strādnieki pie ķiploku šķirošanas, tīrīšanas un fasēšanas mašīnām sadala ražu pa frakcijām un safasē gan mazos tīkliņos pa trim, kādus mēs varam nopirkt veikalos, gan lielos maisos un sēklai citiem audzētājiem.
“Pakotie iet uz “Maxima” lielveikaliem. Pieredze ir ar dažādiem veikalu tīkliem, bet tagad sadarbojamies ar vienu. Jāizpilda viņu prasības par apjomu un kvalitāti,” skaidro audzētājs.
Sausums ietekmē ražu
Protams, šā gada sausums ietekmējis arī ķiploku augšanu – lai gan iestādīts vairāk hektāru, ražība šogad sliktāka – vidēji piecas tonnas no hektāra. Iepriekšējos gados no hektāra vāktas septiņas līdz desmit tonnas. Raža arī nedaudz aizkavējusies. “Citus gadus augustā un septembrī visu jau bijām notirgojuši, šogad tikai sākam tirgot,” piebilst Gundars.
Ielūkojamies vairākās plēves siltumnīcās, kas, izrādās, ir ķiploku žāvētavas. Tur tos žāvē sabērtus uz galdiem vai līdz pusei piepildītās plastmasas kastītēs. Ja siltumnīcām attaisa abus galus vaļā, tad karstais vējš labi izpūš. Pēc siltumnīcām ķiploki nonāk vēl pagājušajā gadsimta 50. gados celtā, bet tagad atjaunotā šķūnī, kur sava vieta atrasta arī ķiploku novākšanas kombainam.
Daudz jāiegulda tehnikā
Gandrīz visiem ķiploku audzēšanas darbiem katram ir paredzēta sava mašīna, bet sadalīti daivās jeb daivoti tie joprojām tiek ar rokām. Stāda gan ar profesionālu ķiploku stādāmo mašīnu – viens stādītājs dienā varot apstādīt divus hektārus. Tehnika iegādāta par ES fondu naudu, arī ķiploku kombains.
Tieši ES finansējums palīdzējis sākt saimniekošanu, jo, pārņemot “Paitēnus” no vecākiem, jauno lauksaimnieku atbalsta programmā saņemts vienreizējs 40 000 eiro atbalsts, kas izmantots pirmās nepieciešamības lauksaimniecības tehnikas – stādīšanas, tīrīšanas mašīnu un laistītāja – iegādei ķiploku audzēšanai. Gundara saimniecības priekšrocība ir tā, ka vēl tiek audzēti kvieši un rapši, tāpēc viņam jau bijusi universālā tehnika – arkli, traktori, diski.
Audzējot ķiplokus, tos pavasarī vismaz vienreiz vajadzētu kārtīgi salaistīt. Vairāk nesanākot, jo nav ūdens, teic saimnieks. Arī mēs par to pārliecinājāmies, redzot, ka laistītājs, kurš ūdeni šaujot 50 metru attālumā uz katru pusi, līdz ar citu tehniku tagad novietots pilnīgi izžuvuša dīķa malā. Tāda ir šīs vasaras realitāte, jo Vilcē lijis maz. Gadās tā, ka Jelgavā vai Zaļeniekos līst, bet Vilcei lietus aiziet garām.
Jāpieskata un jākopj
“Hektārus jau nevar saliet – kā daba lemj, tā būs. Kādi ķiploki izaug, tādi arī ir, tur neko nevar izdarīt,” spriež jaunais lauksaimnieks, piebilstot: tā kā tirgus ir piesātināts, jāvērtē, cik lielus laukus stādīt, vai varēs pārdot.
Audzēta tiek tikai viena ķiploku šķirne – ziemas ķiploki ‘Ļubaša’ ar lielām galviņām un sarkanvioletu mizu. Ziemas ķiploki ir asi – jo lielāks aukstums ziemā, jo asāki. Audzējot lielos apjomos, ķiplokus parasti stāda oktobra pirmajā nedēļā. Vislabāk tos ir audzēt pēc kviešiem, bet nav ieteicams pēc rapšiem un pupām, jo tad stādījumi būs vairākkārt jāravē.
Agrāk stādāmo materiālu drīkstēja kodināt, taču pašlaik to darīt nav atļauts, jo mūsu valstī nav reģistrēts neviens šim nolūkam paredzēts līdzeklis. Mazie ķiploki, kas paliek pāri pēc šķirošanas un stādīšanai neder, arī tiek izmantoti, Gundars pats pērn vienu tonnu notirgojis Mārtiņdienas tirgū.
Lai ķiploki izaugtu, tie ir jāmēslo ar minerālmēsliem un jārušina, kā arī jāmiglo pret kaitēkļiem un slimībām. Lauki visu laiku jāpieskata, jāpārstaigā, jāvēro, vai ķiplokos nav iemetusies puve vai kaitēkļi.
“Paitēnos” ķiplokus mēģina neravēt, taču gadās, ka nezāles saaug tik daudz, ka ir jāravē. Šo darbu negribot darīt neviens, taču jādara, un vienu gadu ravēti pat pieci hektāri ķiploku. Jūnijā tiem izlauž ziedus, bet jūlijā novāc. Šogad ķiploku novākšana ilgusi 15 dienas.
Vēlas kļūt par lielaudzētāju
Domājot par nākotnes plāniem, Gundars Ceplītis teic, ka jāpalielina apjoms – jāpērk, jānomā zeme. No viena hektāra ķiploku ir daudz lielāka atdeve nekā no hektāra graudaugu vai rapšu, tāpēc ķiploku platības jāpalielina jebkurā gadījumā. Par pārstrādi gan domu neesot – tas ir pavisam cits bizness, un ar to lai nodarbojas mājražotāji.
Gundara mērķis ir standarta ķiploku audzēšana, iegūt pēc iespējas lielāku ražu ar zemāku pašizmaksu un kļūt par ķiploku lielaudzētāju. Tad ķiploku produktu ražotājiem tos būtu izdevīgāk pirkt no viņa. Tāpat vērtīgā auga sēklu pie Vilces jaunā zemnieka labprāt iegādājas privātpersonas un citi jaunie ķiploku audzētāji.
“Vilce, Eleja, Zaļenieki, Lielplatone ir tās vietas Latvijā, kur visvairāk audzē ķiplokus. Esam gan maizes klēts, gan ķiploku audzētava,” viņš teic. Gundars Ceplītis ir zemnieku organizācijas “Zemnieku saeima” un kooperatīva “Latraps” biedrs.
Izglīto un dalās pieredzē
Tāpat “Paitēnos” tiek rīkoti semināri un brauc ekskursantu grupas no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra. Šopavasar saimniecībā “Zemnieku saeimas” rīkotā braucienā viesojies arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
“Ministru prezidents varēja satikties ar “dzīvu” lauksaimnieku. Pārrunājām jautājumus, kas saistīti ar īpaši dārzeņu audzētājiem izveidoto nodokļu politiku un atvieglojumiem – 15 procentu laukstrādnieku nodokli, kas ļauj mums nodarbināt sezonas strādniekus, citādi mēs to nevarētu. Jūtams atbalsts ir arī piecu procentu PVN dārzeņiem. Tam rit jau otrais gads, un privātpersonas vairs nebaidās no pavadzīmēm. Veikalos arī ķiploki kļuvuši lētāki salīdzinājumā ar to laiku, kad vēl bija lielā likme,” ieguvumus uzskaita Gundars, piebilstot, ka šos atvieglojumus valdībai vajadzētu saglabāt.
“Lai gan tiek apgalvots, ka lauksaimniekiem vairāk jāstrādā ar tehniku, tādējādi samazinot roku darbu, mēs, daudzi audzētāji, esam sākumposmā. Tehnikas iegāde prasa lielus ieguldījumus, tādēļ bez laukstrādniekiem iztikt nav iespējams. Ja atceltu laukstrādnieku nodokli, augtu nelegālā nodarbinātība,“ uzskata “Paitēnu” saimnieks.
Viņaprāt, Latvijas dārzeņu audzētāju galvenā problēma ir tā, ka daudziem dārzeņiem īsti nevar noteikt izcelsmi. Ir negodprātīgi cilvēki, kuri ved iekšā preci no trešajām valstīm, bet uzdod par vietējo produkciju, un to ir grūti kontrolēt. Gundars teic, ka šogad vēl neesot redzējis no trešajām valstīm ievestos ķiplokus, tos varot pazīt pēc skata.
