Mans vīrs cītīgi skatījās visas TV pārraides, klausījās radio ziņas, izlasīja pēdējo dienu preses izdevumos par gripas nodarītajām šausmām, kas draud mūs visus iznīcināt.
Mans vīrs cītīgi skatījās visas TV pārraides, klausījās radio ziņas, izlasīja pēdējo dienu preses izdevumos par gripas nodarītajām šausmām, kas draud mūs visus iznīcināt. Tādēļ pirms gulētiešanas viņš notiesāja pamatīgu ķiploku porciju, tā cerēdams izdzīvot. Laikus pabrīdināju, lai viņš vismaz nepūš uz manu pusi neciešamo ķiploku dvaku. Paklausīgi pagriezis muguru, viņš drīz vien veselīgi iemiga. Nakts vidū pēkšņi uztrūkos no spēcīga ķiploku «tvaika», ko manā sejā neganti pūta vīrs. Ko darīt? Piecēlos, virtuvē samizoju veselu kaudzi ķiploku, ko viebdamās notiesāju, lai būtu «dots pret dotu». Vareni! Varēšu izgulēties. Bet kas to deva!
No manas čabināšanās un gremošanas vīrs bija pamodies un, ak, šausmas, arī viņa «mazais brālītis», tak ne cilvēkbērns, bet… Kas nu vairs tagad gulēs! Pats labākais laiks! Vakarā moka nogurums, no rīta – nevaļa, bet tagad, naktī, nav pat pulkstenī jāskatās…
Es jums tagad varu ieteikt, ka visefektīvāk ķiplokus ēst naktī!
Ķiplokēdāja sieva