Tūkstošiem grāmatu mīļotāju, kolekcionāru, literātu, izdevēju un citu apmeklētāju divdesmit gados viesojušies Tērvetes novadā grāmatniecības muzejā «Ķipi», kas sestdien atzīmēja savu jubileju un tur dzimušā izdevēja Jāņa Rapas 125 gadus
«Sabiedrībā vairāk pazīstami ir rakstnieki, dzejnieki, mazāk – izdevēji. Arī tāds kapitālists kā Jānis Rapa, kura vadītajā izdevniecībā «Valters un Rapa» izdots trīsarpus tūkstoš latviešu grāmatu vienpadsmit miljonu koptirāžā, bija palicis ēnā. Tāpēc paldies kolēģei Aija Štosai, kas izdevēja dzimtajās mājās izveidojusi un turpina uzturēt šo kultūras saliņu,» sarīkojumā teica Annas Brigaderes muzeja «Sprīdīši» vadītāja izdevēja vedekla Rasma Rapa. Oficiāli gan «Ķipi» nav muzejs, bet Dobeles Grāmatu draugu biedrības struktūrvienība, kas tikai epizodiski saņēmusi nelielu valsts un pašvaldības atbalstu. Taču, pateicoties A.Štosas ģimenes darbam un privātu sponsoru atbalstam, kolhozu laikā pamestās, pa pusei izdemolētās lauku mājas divdesmit gados pārvērtušās par kultūras centru un tūrisma objektu, kam šopavasar piešķirts valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Pieminot izdevēju J.Rapu, tika akcentēta draudzība un gara radniecība ar divdesmit piecus gadus vecāko rakstnieci Annu Brigaderi, kura iedvesmoja uzņēmēju izdot grāmatas, savukārt viņš rakstnieci – radīt literārus darbus. Izdevniecība «Valters un Rapa» sekmīgi pārdzīvoja Pirmo pasaules karu, pasaules ekonomisko krīzi. Taču, sākoties padomju okupācijai, kad izdevniecību nacionalizēja, J.Rapa izdarīja pašnāvību. Iespējams, tādēļ ne viņa sieva, ne dēls netika apcietināti un izvesti. Deviņdesmito gadu sākumā izdevniecību atjaunoja, un tā sekmīgi turpina darboties.
Uzziņai Kopš «Ķipu» atklāšanas talkas 1990. gadā tajā viesojušies 19 tūkstoši grāmatu draugu. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar pirmskara Latvijas laika grāmatām, īpaši uzsverot Dobeles apkārtnē dzīvojušos izdevējus Jāni Rapu, Jāni Brigaderu, Kārli Stalbergu, Frici Ansonu, Augustu Mežsētu. «Ķipu» vāgūzī bez maksas var saņemt grāmatas no tur nodotajām kolekcijām.
