Pēc paredzamā finansējuma samazināšanas par 60 procentiem Jelgavas slimnīca, tās vadītāja Andra Ķipura vārdiem runājot, nesagaidīs pat novembri. To veselības ministre Baiba Rozentāle minējusi kā laiku, kad nozarei vairs nebūs naudas.
Vakar A.Ķipurs un vēl sešu Latvijas slimnīcu vadītāji B.Rozentālei pauda neapmierinātību par valsts plānoto finansējumu otrajam pusgadam, lai nodrošinātu stacionāros pakalpojumus. «Ar sešdesmit procentu samazinājumu jau drīzumā paredzams iestādes bankrots,» «Ziņām» sacīja slimnīcas valdes loceklis un galvenais ārsts A.Ķipurs. Slimnīcu vadītāji sagatavojuši un parakstījuši valdībai adresētu vēstuli, kurā skaidro situāciju un pieprasa pārskatīt finansējuma apjomu.Zemgalē paliek trīsVeselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) publiskotā informācija apstiprinājusi, ka Jelgavas pilsētas slimnīca arī turpmāk sniegs stacionāra pakalpojumus. Zemgales reģionā «priviliģētākā» statusā iekļautas arī Dobeles un apkārtnes ārstniecības iestādes, kā arī Jēkabpils rajona centrālā slimnīca. Tām tiks saglabāta neatliekamās palīdzības sniegšana visu diennakti, bet gadā būs jānodrošina ne mazāk kā 7000 slimnīcas pacientu ārstēšana un vismaz 400 dzemdību palīdzība. Jelgavas slimnīcā ik gadu ārstējas ap 12 tūkstošiem pacientu un tiek pieņemts ap 800 dzemdību. Savukārt Bauskas slimnīcai plānots piešķirt finansējumu atbilstoši aprūpes tarifiem un maksas nosacījumiem. «Turpmāk Bauskas slimnīca aprūpēs pacientus ar ilgstošām vai hroniskām saslimšanām, kā arī nodrošinās pēcoperāciju aprūpi. Taču nevarēs saņemt, piemēram, dzemdniecības un ķirurģisko palīdzību. Aprūpes slimnīcā nebūs nepieciešama ārsta dežūra visu diennakti, naktī to aizvietos medicīnas māsa,» stāsta VOAVA pārstāvis Toms Noviks. Darbs var apstātiesLīdz ar kaimiņpilsētas ārstniecības iestādes pārprofilēšanu Jelgavas slimnīcā tiek prognozēts pacientu pieplūdums no Bauskas. A.Ķipurs atzīst, ka slimnīca tam būtu gatava, bet problēma ir citur.«Pašreiz plānotais finansējuma apjoms ir nopietns apdraudējums jebkādas palīdzības sniegšanai stacionārā. Ar to pat nepietiek, lai nomaksātu minimālās algas strādājošajiem, nerunājot par medikamentu iegādi, nodokļu nomaksu un komunālo maksājumu segšanu. Ar tādiem līdzekļiem slimnīca nevar pastāvēt pat līdz novembrim. Ministrijai jādara viss, lai atrastu papildu finansējumu, pretējā gadījumā jau rudenī var apstāties visu slimnīcu darbs,» brīdina A.Ķipurs.