Es biju viena savā tukšajā un klusajā istabā.
Es biju viena savā tukšajā un klusajā istabā. Vienīgais, kas telpā izdalīja gaismu, bija izgrebtais ķirbis, pa kura mutes un acu caurumiem spīdēja svecītes liesma. Jocīgi. Bija 31. oktobris, visu svēto nakts, bet es viena pati sēdēju savā istabā un skumu. Vai tas ir godīgi? Kāpēc gan ir izdomāti svētki, ja man tajos jābēdājas?
Klusumu pātrauca durvju zvans.
Atvērusi durvis, es iekliedzos. Nē, ne jau aiz bailēm: pie manām durvīm rindiņā stāvēja četri spīdoši ķirbīši.
Cik jauki, ka uz pasaules ir labi draugi, kas tevi neaizmirst, es klusi noteicu un aicināju sveicējus istabā.
Bet kā citi jutās šajā vakarā? Un vai visi zina, kas ir Halloween, un vēlas šos svētkus svinēt?
Kate Šteinberga, mācās Jāņa Rozentāla mākslas skolā:
Halloween ir ļoti jautri svētki. Žēl, ka Jelgavā nevarēja just to tuvošanos. Rīga Halloween noskaņā jau bija kādas divas nedēļas.
Imanta Finogejeva, mācās:
Neko par tādiem svētkiem nezinu. Varbūt kaut kur tos arī svin, bet šķiet, ka Jelgavā nekas saistībā ar šiem svētkiem nenotika.
Dzintra Učelniece, mācās Ozolnieku vidusskolā:
Esmu par tādiem dzirdējusi, bet pati tos nesvinu.
Kristīne Strādere, mācās Ozolnieku vidusskolā:
Halloween ir forši svētki. Žēl, ka Jelgavā tos nesvin. Ja svinētu, es piedalītos.
Evija Mākulēna, mācās 1. ģimnāzijā:
Par šiem svētkiem man pastāstīja angļu valodas skolotāja. Pati tos nesvinu.
Madara Zieberga, mācās Teteles skolā:
Zinu, ka Halloween svin 31. oktobrī. Pati tos svinējusi neesmu, bet gribētu.
