Konkursā par klaiņojošu suņu, kaķu un pilsētā ieklīdušu dzīvnieku ķeršanu un nogādāšanu LLU Veterinārmedicīnas fakultātes izolatorā uzvarējis komunālo pakalpojumu uzņēmums SIA «KULK».
Konkursā par klaiņojošu suņu, kaķu un pilsētā ieklīdušu dzīvnieku ķeršanu un nogādāšanu LLU Veterinārmedicīnas fakultātes izolatorā uzvarējis komunālo pakalpojumu uzņēmums SIA «KULK».
Sakarā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» izveidi tiek no jauna slēgti visi ar komunālajiem pakalpojumiem saistītie līgumi, tostarp arī par klaiņojošu dzīvnieku ķeršanu. Iebildumu gadījumā konkursa rezultātus vēl var pārsūdzēt 10 dienu laikā, taču, ja tas netiks darīts, līgums būs spēkā uz gadu, skaidro aģentūras «Pilsētsaimniecība» vecākais speciālists Rihards Bulderbergs.
«Būtiskākais faktors, pēc kā tika vērtēts potenciālais darba veicējs, bija cenas – vienas stundas darba izmaksas. Pilsētā klaiņojošie dzīvnieki tiks ķerti, izmantojot mūsu teleinjekcijas šauteni,» stāsta R.Bulderbergs.
Speciālists uzsver, ka pērn noķerts rekordliels klaiņojošo dzīvnieku skaits – 193 suņi, 332 kaķi un viena Garozas ielā iemaldījusies stirna. Citus gadus vidēji tiek notverts 160 dzīvnieku. Četrkājaino klaiņotāju ķeršana notiks divas reizes mēnesī, finansiālu apsvērumu dēļ ne biežāk.
Pieredze rāda, ka vienā dienā noķer aptuveni 20 kaķu, savukārt dienā notverto suņu maksimālais skaits ir 16.
«Jājautā, kāpēc brīvi klaiņojošu dzīvnieku skaits ir tik liels. Pieļauju iespēju, ka viņu saimniekiem mīlestība pret četrkājaino draugu noplok, un tas tiek pamests. Arī tie, kas pretlikumīgi, labu gribēdami, klaiņotājus pabaro, pielabina, nenojauš, ka tā var apdraudēt apkārtējos, jo klīstošie dzīvnieki nav vakcinēti pret trakumsērgu un citām slimībām, un, tos noglaudot, kaites pārmanto bērni, kā arī inficēties var mājdzīvnieki, par kuriem rūpējas,» norāda R.Bulderbergs.
Veterinārmedicīnas fakultātes klīniskā institūta mazo dzīvnieku izolatorā, kur nonāk noķertās radības, ik dienas savu potenciālo saimnieku gaida gan kaķi, gan suņi. Vecākā laborante Unda Ģēģere stāsta, ka jaunās mājās kaķi nokļūst daudz retāk par suņiem. Pērn tika iemidzināti vairāk nekā 300 kaķu un tikai aptuveni 30 atrada jaunus saimniekus. Citās ģimenēs no izolatora nonāca 71 suns. Savukārt 153 tika iemidzināti. U.Ģēģere atzīst, ka nereti roka neceļas iemidzināt grūtu kuci vai kādu citu mīlīgu dzīvnieciņu, un tas paliek dzīvot izolatorā, taču tagad visas «štata» vietas esot aizņemtas.
Diemžēl gadās, ka saimnieki, negribot vairs rūpēties par savu mīluli, to atved un atstāj klīnikas durvju priekšā. U.Ģēģere aicina vismaz tik daudz izdarīt, kā iepazīstināt mediķus ar suni, lai viņam varētu pieiet klāt, kā arī samaksāt par eitanāziju. «Izolatorā nonākušos suņus un kaķus pirms nodošanas citiem saimniekiem cenšamies sterilizēt un sapotēt pret dažādām slimībām. Tas, protams, maksā. Labi, ka notiek studentu apmācība, viņi veic operācijas bez maksas,» teic U.Ģēģere.
