Tuvojoties Ziemassvētkiem, pieprasīta kļūst šim laikam piemērota mūzika. Tiek izdots ne mazums albumu ar daudzreiz iedziedātām un vienmēr populārām dziesmām. Par īpašu šajā sezonā varētu uzskatīt albumu «Pieci tenori Ziemassvētkos».
Tuvojoties Ziemassvētkiem, pieprasīta kļūst šim laikam piemērota mūzika. Tiek izdots ne mazums albumu ar daudzreiz iedziedātām un vienmēr populārām dziesmām. Par īpašu šajā sezonā varētu uzskatīt albumu «Pieci tenori Ziemassvētkos».
Tajā dzirdami dažādu paaudžu vokālisti: Jānis Sproģis, Kārlis Zariņš, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs un Nauris Puntulis.
Viņu sadarbība aizsākusies Tenoru festivālā Madonā, tagad tā turpinās kopīgā albumā, kurā dzirdami mākslinieku veiksmīgākie solonumuri, kā arī kopdziedājumi. Īpaši svinīgu noskaņu ierakstam piešķir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pavadījums Aleksandra Viļumaņa vadībā. Tie ir pirmie Latvijā pieejamie Ziemassvētku mūzikas klasikas ieraksti Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā.
«Pieci tenori Ziemassvētkos» piedāvā ikvienam labi pazīstamas kompozīcijas: «Zvaniņš skan», «Tu mazā, klusā Bētleme», «Kas ir šis bērns?», «Klusa nakts, svēta nakts», «Jūs, ticīgie, nāciet», vairākas «Ave Maria» versijas un vēl dažādas melodijas latviešu un citās valodās.
Nauris Puntulis dzimis 1961. gadā Talsu rajonā. Jau pamatskolā izvēlējies mūziķa gaitas, un vienaudži vēl sestajā klasē kļuvuši par pieprasītākajiem ballīšu un kāzu muzikantiem. Mūziķa karjera turpinās pēc dienesta karavīru ansamblī «Zvaigznīte», kur arī ir liktenīga tikšanās ar Juri Kulakovu. 1982. gadā Nauris kļūst par rokgrupas «Pērkons» solistu. Tieši Juris Kulakovs arī mudinājis viņu izvēlēties profesionāla mūziķa ceļu. Tad seko studiju gadi J.Mediņa mūzikas vidusskolā un J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Pēc augstskolas absolvēšanas 1991. gadā Nauris turpina studēt maģistrantūrā un padziļina savas zināšanas ārzemēs. Kopš 1994. gada augusta viņš ir Latvijas Nacionālās operas solists.
Miervaldis Jenčs mācījies Latvijas Mūzikas akadēmijā Bruno Egles vokālajā klasē. Pēc vokālās nodaļas beigšanas papildinājis zināšanas ārzemēs. M.Jenčs ir tenors, kuram daba dāvājusi daiļskanīgu valdzinājumu balss tembrā. Kritika atzīmē arī pārdomātu mūzikas rakstura izteiksmi, aktiera dotības un pievilcīgu skatuves stāju. Kopš 1992. gada viņš ir Latvijas Nacionālās operas solists, piedalījies arī lielas formas simfoniskajos darbos un koncertos.
Kārlis Zariņš dzimis 1930. gadā. 1960. gadā Latvijas Valsts konservatorijā absolvējis profesora A.Viļumaņa klasi. Kopš tā paša gada – LNO solists. 1972. gadā mākslinieks sāk strādāt par pasniedzēju konservatorijā un vēlāk ir arī Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Kārlis Zariņš ir vairāku prēmiju laureāts. Dziedājis galvenās partijas vairāk nekā 50 operās.
Jānis Sproģis dzimis 1944. gadā Kuldīgā. Viņa ģimene pārcietusi padomju varas 1949. gada represijas. Atgriezies no izsūtījuma Sibīrijā, jauneklis 1964. gadā absolvējis Kuldīgas vidusskolu, mācījies Liepājas Mūzikas skolā, bet 1974. gadā beidzis J.Vītola Latvijas Valsts konservatoriju. Jāņa Sproģa lielformas skaņdarbu priekšnesumu sarakstā ir vismaz 60 latviešu un pasaules klasiskās mūzikas izcilāko partitūru.
Guntars Ruņģis dzimis 1961. gadā Madonas rajona Kusā. Jau mācoties pamatskolā un Madonas vidusskolā, viņam radusies interese par mūziku. Sācis darboties rokgrupās «Vitamīns», «Tukums – 3», kameransamblī «Marana» un citos vokālajos ansambļos. 1990. gadā absolvējis J.Vītola Latvijas Valsts konservatoriju. Strādājis arī par vokālo pedagogu Latvijas Nacionālajā vīru korī un Mazajā Ģildē vīru korī «Fra chori». Guntars Ruņģis ir arī Jāņa Zābera piemiņas fonda dibinātājs un dalībnieks.
