Jelgavas mūziķu un Aigara Meri lielprojekts 30. martā pulksten 18.30 skanēs Sv.Annas katedrālē
«Nav interesanti strādāt ar kolektīvu, ja mērķis ir tikai labi pavadīt laiku,» pārliecināts diriģents Aigars Meri. To, ka viņa vadītā Jelgavas kamerorķestra pamatfunkcija nav rūpēties par ļaužu saturīgu brīvā laika aizpildīšanu, diriģents jau paguvis pierādīt, ar apskaužamu regularitāti īstenojot mūsu pilsētā vienu nopietnās mūzikas projektu pēc otra. Nu pienākusi kārta Jozefa Haidna oratorijai «Septiņi vārdi pie krusta», kas Klusajā nedēļā izskanēs Jelgavas Sv.Annas katedrālē.Oratorija kā hits«Septiņi vārdi pie krusta» ir viens no pēdējiem J.Haidna skaņdarbiem. Pirmo reizi tas stīgu orķestra izpildījumā izskanēja Lielajā Piektdienā Kadisas katedrālē Spānijā. «Savā laikā tas bija īsts, kā tagad teiktu, hits,» smejas A.Meri. Mūzikas izdevēji sāka no autora pieprasīt pārlikumus, lai to varētu pielāgot mājas muzicēšanas prasībām – stīgu kvartetam, pēcāk radās arī klavierversija. Pilnā oratorijas versijā otrās daļas ievads veidots tikai pūtējiem, izmantojot kontrfagotu. Jelgavā skanēs variants ar stīgu orķestri, kori «Zemgale», vokālo grupu «Schola Cantorum», kas Kristus vārdus izdziedās gregoriskos dziedājumos, un solistiem. Diemžēl sasirgusi Ieva Parša, dziedās Radio kora māksliniece Santa Kokina, toties, kā paredzēts, uzstāsies Lielās mūzikas balvas laureāte Gunta Davidčuka, Armands Siliņš un Mārtiņš Zvīgulis.
Mūzika svin uzvaru pār ķildāmIestudējot J.Haidna oratoriju, ne viss ritēja kā pa diedziņu, atzīst diriģents A.Meri. Jelgavas kamerorķestrī pulcējas profesionāli mūziķi, blakus jaunajiem ir arī pieredzējuši instrumentu grupu koncertmeistari, kuri raduši atskaņot dažādas stilistikas skaņdarbus. Korim, kurā pulcējas pilsētas un apkaimes iedzīvotāji, mūzikas izpratne un redzesloks mēdz būt citāds. «Pērnruden, iestudējot P.Butāna simfonisko kolāžu «Pūt, vējiņi», kas ir demokrātisks un ļoti uzrunājošs skaņdarbs, atsaucība bija liela,» atceras diriģents. «Savukārt, izvēloties J.Haidna oratoriju, dažubrīd šķita, ka koris «Zemgale» draud izjukt – bija periods, kad uz mēģinājumiem ieradās arvien mazāk un mazāk cilvēku,» par šo parādību pārsteigts bija arī diriģents A.Meri, līdz sapratis, ka šis skaņdarbs vairāk domāts profesionāliem izpildītājiem. Vēl jo lielāks ir kopīgais gandarījums, ka šo, pēc paša diriģenta vārdiem, «baismīgo», periodu izdevies pārvarēt. «Tā ir liela idejas un mūzikas uzvara – gan pār cilvēku prātiem, gan optimismu neraisošo situāciju valstī,» rezumē A.Meri.Ieceru netrūkstOratorijas iestudēšanas laiks bija saspringts ne tikai korim, bet arī diriģentam. Nupat Latvijas Nacionālajā operā pabeigts darbs pie Džuzepes Verdi «Nabuko» iestudējuma (pirmizrādes bija 18. un 23. martā), kura muzikālais vadītājs bija A.Meri. «Tāda sajūta, ka visi Latvijas opermīļi bija noilgojušies pēc šādas demokrātiskas operas, kāda ir Dž.Verdi «Nabuko». Tā vēl pieskaitāma pie komponista daiļrades agrīnā perioda, tomēr vienlaikus jaušams arī vēlākajiem gadiem raksturīgais majestātiskums un patoss. Kopā ar lieliskām melodijām tas spēj uzrunāt jebkuru klausītāju,» diriģents dalās pārdomās. Loģiski, ka darbs pie «Nabuko» kādu laiku bija diriģenta prioritāte. Vismaz darbā, jo personiskajā dzīvē šāgada svarīgākais notikums sagaidīts februārī – Meri ģimenei un tajā augošajam Tomasam pievienojusies mazā Helēna.A.Meri pieradis plānot rūpīgi un no savām iecerēm neatkāpties – par to, ka J.Haidna «Septiņi vārdi pie krusta» Jelgavā skanēs pirms šīm Lieldienām, diriģents intervijā «Ziņām» solīja pirms pusgada. Kaut Nacionālajā operā sākusies intensīva gatavošanās «Makbeta» viesizrādēm Spānijā (šajā iestudējumā A.Meri ir kormeistars), nav aizmirsts arī par Jelgavai dotiem solījumiem – poļu komponista Henrika Mikolaja Gurecka Trešo simfoniju, tāpat kā par Imanta Kalniņa Ceturto. Ja arī gadās nobīdes laikā, tās vairāk saistītas ar ārējiem apstākļiem. Lai nu kā, bet bez finansiāla seguma lielus muzikālus projektus īstenot nebūtu iespējams, tāpēc A.Meri ir gandarīts, ka rezultātus devusi dalība Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par atbalstu reģionālajiem kolektīviem. Neiztika arī bez Valsts kultūrkapitāla fonda un Jelgavas pašvaldības atbalsta. Tiek domāts par nākamajiem projektiem – pie jaunākajām pieder iecere Jelgavā atskaņot Alfrēda Šnitkes klavierkoncertu.
