Nu jau vairākus gadus jelgavniekus priecē «zelta četrstūris» – Ķekavas vistu veikals, «Staburadzes» un «Laimas» saldumi, kā arī stiprāks malks no «Latvijas balzama». Apstaigā tos un viss svētku galdam iegādāts!
Nu jau vairākus gadus jelgavniekus priecē «zelta četrstūris» – Ķekavas vistu veikals, «Staburadzes» un «Laimas» saldumi, kā arī stiprāks malks no «Latvijas balzama». Apstaigā tos un viss svētku galdam iegādāts!
Viens no pirmajiem Jelgavā atvērtajiem firmas veikaliem pieder «Staburadzei». Kad vietējās konditorejās varēja iegādāties tikai ar cukurūdeni salietas un margarīna krēma rozēm izdaiļotas tortes, «Staburadzes» «Roko» un «Cielaviņa» bija neapstrīdamas un klasiskas vērtības. Tāpat ikdienas kārumam ļoti piemērotie dažādie sveramie un salīdzinoši lētie cepumi bija ļoti lielā cieņā. Kāpēc bija? Arī tagad to garša nav mainījusies, un piedāvāto šķirņu skaits sniedzas vairākos desmitos. Tikai… Hertai, apmeklējot veikalu, itin bieži, vismaz domās, bija jāsalīdzina – toreiz un tagad.
Kad labi konditorejas izstrādājumi bija deficīts, veikalā vajadzēja stāvēt krietnā rindiņā. Pirms svētkiem veidojās pat dubultrinda – tā otrā gaidīja pievedam tortes, bet pārdevējas, apzinoties sava stāvokļa nozīmību un smagumu, centās pircējus apkalpot pēc iespējas ātrāk. Pircēju mierinājumam uz letes trauciņos bija iebērti dažādu šķirņu sveramie cepumi. Gluži neviens pa pirkstiem nesita, ja pircējs atļāvās kādu nogaršot – lai zina, ko pērk!
Herta gluži labi varēja iztikt bez tās degustācijas, bet viņu nepatīkami aizskāra veikalā pirms kāda laika letes priekšā nostiprinātie stikla vairogi – apmēram tādi, kā kādreiz šķīra krājbankas klientu no darbinieka. Kam tie domāti? Vai tiešām izsalkušie pircēji apēda tik daudz?
Rindas veikalā arī vairs nav. Bet pārdevēja Hertu apkalpoja tikpat zibenīgi, kaut arī viņa bija vienīgā pircēja. Herta nepaguva apdomāties, ko pirkt vēl, kad apstulbināja pārdevējas uzsauciens: ko vēl!? (Iespējams, ka tas skanēja kā citādi, bet viņa skaņas neuztvēra tik ātri.) Tā tajā pašā maisiņā pie cepumiem «Cirks» tika iebērtas arī vafeles, un tām pa virsu – lielie «Jubilejas» cepumi. Herta gan nebija plānojusi tēlot Pelnrušķīti un atdalīt graudus no pelavām (sīkie cepumiņi – ciemakukulis, vafeles – bērniem, bet lielie – kūkas pamatnei).
Ja neskaita apkalpošanu sociālistiskā garā, veikals, protams, ir labs. «Staburadzes» tortes gan mazliet ir apnikušas un dārgas, arī cepumu cena ir cēlusies. Bet veikalā var nopirkt arī tādus ekskluzīvus našķus kā dažādu šķirņu riekstus, aprikozes un žāvētas plūmes šokolādē gan kārbiņā, gan sveramas. Pārdošanā ir arī rieksti un rozīnes bez šokolādes, bet tā – balta un brūna – kaut ķieģeļa lielumā. Tātad, ja gribi saldināt dzīvi un skaidri zini, ar ko, – maciņu rokās un prom uz «Staburadzes» veikalu!
