Urologs Pēteris Vaganovs: Prostatas vēzis ir biežākā vīriešu onkoloģiskā slimība.
Jau tradicionāli novembris tiek dēvēts par “Movembri” jeb ūsu vai vīriešu veselības mēnesi, kad visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, uzmanība pievērsta tieši vīriešu veselības tēmām un problēmām. Īpaša vērība tiek veltīta, iedrošinot un motivējot vīriešus savlaicīgi veikt veselības pārbaudes, jo šodien daudzas agrāk fatālas diagnozes ir veiksmīgi ārstējamas un vīrieši dzīvo vēl garu un piepildītu mūžu. Viena no aktuālākajām tēmām un diagnozēm vīriešiem ir prostatas audzējs. Ar to vīrieši Latvijā saskaras visbiežāk, taču arī tas šodien ir veiksmīgi ārstējams. Bet ar vienu noteikumu: ja saslimšana tiek atklāta vēl agrīnās stadijās – pašā tās sākumā. Kāda ir situācija un ārstēšanas iespējas Latvijas vīriešiem, skaidro Latvijas Urologu asociācijas prezidents Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas urologs Pēteris Vaganovs.
– Kāda ir situācija ar vīriešu veselību Latvijā pēdējā gada laikā – vai ir vērojamas izmaiņas?
Lai gan joprojām aptuveni 50 procenti Latvijas vīriešu ne reizi dzīvē nav bijuši pie urologa, tomēr situācija ir jūtami uzlabojusies. Tikai pēdējā gada laikā apmeklējumu skaits audzis par trīs procentiem, kas ir pozitīva tendence. Tas nozīmē, ka vīrieši, kaut pavisam nedaudz, tomēr ar katru gadu aizvien aktīvāk ir sākuši doties pie ārsta, lai pārbaudītu savu veselību.
– Vai vērojamas kādas izmaiņas prostatas vēža situācijā? Kāda ir saslimstības dinamika pēdējā gada laikā?
Prostatas vēzis ir biežākā vīriešu onkoloģiskā slimība pasaulē un arī Latvijā. Jauno saslimšanas gadījumu skaits turpina stabili augt un pārsniedz 1000 jaunu gadījumu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka arvien vairāk un vairāk slimo ar prostatas vēzi. Tā kā vīrieši aktīvāk dodas pie ārsta, tad arī ir iespēja prostatas audzēju diagnosticēt laikus un atklāt šos jaunos gadījumus. Joprojām ielaistas stadijas tiek konstatētas tuvu 25 procentiem pacientu. Salīdzinot, piemēram, ar Zviedriju, tur prostatas vēža ielaistas formas konstatē tikai 15 procentiem. Tātad sabiedrības un īpaši Latvijas vīriešu informēšana un izglītošana jāturpina, tikai tad pamazām varam cerēt panākt arī mirstības samazināšanos no prostatas audzēja – mūsdienās jau veiksmīgi ārstējamās slimības.
– Kādas ir citas biežākās vīriešu onkoloģiskās saslimšanas?
Diemžēl tās saistītas ar riska faktoriem, kas vairāk raksturīgi vīriešu dzimumam, – smēķēšana, aptaukošanās, alkohola lietošana un arteriālā hipertensija. Līderis ir plaušu vēzis vispārējā populācijā, tāpat uroloģiskie audzēji – nieru un urīnpūšļa vēzis. Arī sēklinieku vēzis izteikts gados jauniem cilvēkiem.
– Kāpēc prostatas un citus audzējus svarīgi savlaicīgi diagnosticēt un uzsākt ārstēšanu?
Vēža diagnostikas gadījumā sākotnēji tiek precizēta vēža stadija, forma, ļaundabības pakāpe un parasti vairāku speciālistu konsilijs pieņem lēmumu par pacientam optimālu ārstēšanas plānu. Uroloģisko ļaundabīgo audzēju agrīno stadiju ārstēšanas rezultāti ir ļoti iespaidīgi, jo mūsdienās pieejamas modernas diagnostikas un ārstēšanas metodes. Nieres audzēja 1. stadijā varbūtība izārstēties ir 97 procenti. Un tie ir Latvijas rādītāji – konkrēti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dati. Arī agrīnās prostatas vēža stadijas ārstējamas līdzīgi. Dažu prostatas vēža formu ārstēšanu var pat uz laiku atlikt – pacientu aktīvi novērot, maksimāli ilgi saglabājot dzīves kvalitāti un nepieļaujot slimības ielaistas formas attīstību. Galvenais ir doties pie ārsta un apzināt savu veselības stāvokli.
– Kas ir “zaļais koridors”? Vai tāds eksistē, un vai tiešām tiek nodrošināta piekļuve izmeklējumiem un ārstēšanai atbilstoši “zaļā koridora” principiem?
“Zaļais koridors” – tas nozīmē, ka ļaundabīga audzēja aizdomu gadījumā vai arī ja tas pacientam ir tikko atklāts, valsts nodrošina maksimāli ātru nokļūšanu pie speciālista un izmeklēšanu 10 dienu laikā. Protams, tam ir nepieciešams īpašs ģimenes ārsta vai speciālista norīkojums, jo “zaļajā koridorā” visur ir atsevišķs pieraksts.
– Kā ir reģionu iedzīvotājiem – vai “zaļais koridors” darbojas arī reģionālajās slimnīcās?
“Zaļais koridors” darbojas divās reģionālajās slimnīcās – Liepājā un Daugavpilī –, kā arī divās slimnīcās Rīgā – Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kas vēsturiski ir veidota kā Latvijas reģionus apkalpojošā slimnīca, un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
– Vai pacients ar onkoloģisku diagnozi drīkst izvēlēties klīniku un ārstu, kur un pie kā ārstēties?
Pacients ar onkoloģisku diagnozi noteikti var izvēlēties slimnīcu, klīniku un ārstu, pie kā vērsties un ārstēties. Vēzis ir ļoti nopietna slimība, tāpēc ārsta izvēle jāveic ļoti rūpīgi. Vajadzētu pievērst uzmanību tam, kādu slimību ārstēšanā ir specializējies jums rekomendētais speciālists, jo ne vienmēr dakteris, kurš ir ārstējis kaimiņu, būs piemērots arī jums. Jāpajautā ārstam, kādas ārstēšanas metodes viņš ir apguvis un izmanto. Piemēram, nieres un prostatas vēža gadījumā ir iespējama laparoskopiska operācija (caur nelieliem ādas griezieniem vēdera priekšējā sienā) vai nieres audzēja gadījumā – nieres audus saglabājoša operācija, kas ir tehniski sarežģīta, bet ļauj maksimāli saglabāt nieres audus.
– Vai onkoloģisku slimību diagnostika un ārstēšana ir bez maksas? Ko darīt, ja ir garas rindas un nav iespējas saņemt ārstēšanu?
Onkoloģisko slimnieku izmeklēšana un ārstēšana Latvijā ir valsts apmaksāta, kas ir ļoti būtiski un ir jāatceras ikvienam. Ja kādā valsts iestādē prasa lielāku samaksu par valsts noteikto pacienta iemaksu, noteikti jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs. Ja tomēr ir rindas konkrētā ārstniecības iestādē, noteikti pacients var interesēties par iespēju tikt pie speciālista citā medicīnas iestādē, taču lielākoties sistēma ir sakārtota un primārajiem onkoloģiskajiem pacientiem ir izdalītas speciālas vietas, uz kurām rindu nav.
– Jūsu novēlējums Latvijas vīriešiem “Movembra” mēnesī!
Padomājam par sevi un savu radinieku drošību – mainām riepas un aizejam pie urologa!
