Iestājoties vēsākam laikam, kad termometra stabiņš rāda vien pāris grādu virs nulles un rudenīgie laika apstākļi jau liecina par ziemas tuvošanos, sākas aktivitātes arī zivju valstībā. Dažādas zivju sugas aktīvi barojas, kas palielina makšķernieku izredzes tikt pie bagātīga loma, kādu vasarīgos laika apstākļos ir samērā grūti gūt. Tādēļ šo periodu daudzi makšķernieki izmanto meistarības slīpēšanai, kas nereti vainagojas ar trofejām un personīgajiem (un ne tikai) rekordiem.Tieši šo laiku «meistarības» slīpēšanā aktīvāk sāk izmantot arī maluzvejnieki, jo vēlais rudens sakrīt ar rudens zivju migrācijas un nārsta periodu, kurā līdztekus ierastajām sugām uz savām nārsta vietām dodas vimbas, laši, taimiņi un nēģi. Šo īpaši aizsargājamo zivju sugu maršrutā ir arī Lielupes baseins un tā upes. Lai ierobežotu maluzvejniecību, daudz aktīvāk jāstrādā Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoriem, neņemot vērā laika apstākļus ne dienā, ne naktī, kā arī ierobežotos līdzekļus un materiāli tehnisko bāzi. Optimizējot gan materiālos, gan cilvēku resursus, zivju uzraudzība vairāk tiek veikta arī brīvdienās, kad pie ūdeņiem ir visvairāk makšķernieku, un naktīs, lai «malīšiem» neļautu netraucēti izsaimniekot valsts zivju resursus. Pārbaudēs var secināt, ka pagaidām maluzvejnieku aktivitāte Jelgavas un Ozolnieku novadu ūdenstilpēs nav augsta. Tas saistīts ar augstajiem sodiem, atsevišķu «veco kadru» aiziešanu no šā aroda un noteikti sabiedrības attieksmi, informējot par maluzvejniecības gadījumiem un faktiem, kas atvieglo un ļauj koordinēt inspektoru darbu. Uzklausīta un vērā tiek ņemta jebkura informācija, tai skaitā anonīma. Par maluzvejniecību un citiem ar zivju resursu izmantošanu saistītiem jautājumiem mūsu pusē lūgums zvanīt Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas sektora vecākajam inspektoram Aigaram Ostrovskim pa tālruni 28664525, kā arī Jelgavas sektora (bijušais Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Tukuma rajons) vadītājam Jurijam Skribānam pa tālruni 29422608.Kontrolējot makšķerēšanas noteikumu ievērošanu, var secināt, ka pārkāpumi rudenī Jelgavas pusē kļūst salīdzinoši retāki. Ja arī tie ir, tad apzināti, nevis tādi, kuriem par pamatu ir makšķerēšanas noteikumu nezināšana. Tas liecina, ka makšķernieki kļūst apzinīgāki, kā arī rudenīgos laika apstākļus lomu gūšanai izmanto sava amata meistari. Savukārt tiem, kuri tomēr izlemj pārkāpt makšķerēšanas noteikumus, ieteikums ir pāriet «frontes» otrā pusē, jo sodi par rudens zivju nārsta un migrācijas periodā ir krietni augstāki nekā «ikdienā» – no 20 līdz 500 latiem. Savukārt par nelikumīgu zveju ar aizliegtiem rīkiem un paņēmieniem administratīvais sods sākas no 200 latiem un beidzas ar kriminālprocesa ierosināšanu, ar visām no tām izrietošajām sekām. Ne asakas!
