Pašvaldībām liek domāt, kā optimizēt skolu tīklu, īpašu uzmanību pievēršot vidusskolām ar mazu skolēnu skaitu
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pagaidām atsaukusi MK noteikumu projekta normu, kas paredz noteikt vismaz 15 skolēnu klasē lauku vidusskolā un 18 pilsētā, lai to varētu finansēt no valsts budžeta, ministrija tuvākajā laikā sagaida pašvaldību aktīvu rīcību skolu tīkla sakārtošanā. Jelgavas novada Izglītības pārvalde norāda, ka valstī trūkst vienotas izpratnes par izglītības mērķiem, no kā arī atkarīgs lauku vidusskolu liktenis.
Saskaņā ar IZM informāciju patlaban 15 skolēnu klasē latiņu nepārsniedz Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes, Kalnciema pagasta, Vircavas, kā arī Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola. Piemēram, šajā mācību gadā Kalnciema vidusskolas 10. klasē bija septiņi, 11. klasē – deviņi, bet 12. klasē – seši audzēkņi, atklāj direktore Mudīte Laumane, paužot neizpratni par valsts nostāju izglītības politikas veidošanā laukos.
Aiz rokas uz konsultāciju
«Šeit nav tik daudz bērnu, lai mēs varētu atvērt vidusskolas klasi ar vismaz 15 audzēkņiem. Agrāk pie mums nāca arī no pilsētas, bet patlaban visi cīnās par skolēniem un «pietur» viņus. Taču, ja vidusskolas nebūtu, daudzi paliktu tikai ar pamatizglītību. Mēs pazīstam katru savu skolēnu un mudinām mācīties. Skolotāji dažkārt ņem aiz rokas un ved uz konsultāciju. Varbūt ne uzreiz, bet pēc gadiem daudzi novērtē, ka piespiedušies un tomēr ieguvuši vidējās izglītības dokumentu. Redzam arī tādus, kas savulaik pēc 9. klases aizgājuši uz profesionālo skolu, bet jau pēc mēneša bijuši atpakaļ un tagad staigā apkārt,» Kalnciema vidusskolas direktore akcentē lauku vidusskolas nozīmi. Taču tas nenozīmē, ka var sēdēt rokas klēpī salikušam. Jau patlaban, lai ieekonomētu līdzekļus, sporta, mūzikas, tehniskās grafikas un psiholoģijas stundas vidusskolas klasēm notiek kopā. Padomāts arī par jaunu profesionālās ievirzes programmu. Ņemot vērā, ka Kalnciema vidusskolā ir labi attīstīta jaunsargu kustība un piemērota materiālā bāze, no nākamā mācību gada vidusskolēni varēs apgūt valsts aizsardzības mācību, kas, iespējams, ļautu arī vairot audzēkņu skaitu. Piedāvāt skolēniem apgūt kādu arodu, kā to, piemēram, Zaļeniekos, mēģināja Vircavas vidusskolēni, gan būtu finansiāli ļoti sarežģīti, jo līdz tuvākajai profesionālās izglītības iestādei ir tālu, bet pašiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu – dārgi, min M.Laumane.
Nauda vai izglītības pieejamība?
«Skaitliski nelielo vidusskolas klašu nākotne ir atkarīga no izvirzītajiem mērķiem, ko vēlamies sasniegt savā valstī. Ja runa ir tikai par naudas ietaupīšanu saistībā ar skolotāju atalgojuma nodrošināšanu, tad nav nākotnes. Ja domājam par izglītības pieejamības nodrošināšanu arī lauku jauniešiem, virzību uz vidējās izglītības iegūšanu kā pašsaprotamu starta pozīciju darba dzīvei, tad nākotne ir arī mazajām vidusskolām, kas ir atvērtas pārmaiņām. Protams, svarīgs ir tehnoloģiju nodrošinājums un ieinteresēti pedagogi, kas gatavi atkāpties no gadu gadiem pierastām darba metodēm,» pauž Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa.
IZM norāda, ka patlaban pašvaldību vidū nav vienotas nostājas jautājumā par minimālo skaitu klasē. Lielās pašvaldības sliecas atbalstīt piedāvāto dalījumu 15 un 18, savukārt mazās tajā saredz grūtības ar vidējās izglītības pieejamības nodrošināšanu laukos. Jāpiebilst, ka atbilstoši prognozēm 2020./2021. mācību gadā sagaidāms 11,6 tūkstošu skolēnu samazinājums vispārējā vidējā izglītībā. ◆
