Līdz nākamajai svētdienai Jelgavas katoļu katedrālē būs apskatāmi Bērniņa Jēzus karmelīšu klostera māsu Ksenijas un Marijas Stefanas izgatavotie stendi par priesteri un mocekli Vladislavu Litavnieku (1909–1941), kuru 1941. gada jūnijā nogalināja sarkanais terors un kurš savā 32 gadus ilgajā dzīvē paveica daudz ticības stiprināšanā.
«Astoņus gadus nodzīvojot klosterī Polijā, redzēju, kā poļi neatlaidīgi cīnās par priestera, tautas kustības «Solidarnostj» kapelāna Ježi Popieluško (1948–1984) atzīšanu par mocekli. Taču arī mums, latviešiem, ir daudz mocekļu ticības vārdā, kurus savā tautā vajag zināt,» stāsta klostermāsa Ksenija. Pirms trim gadiem viņa kopā ar klostermāsu Mariju Stefanu, kalpojot Gulbenē un sadarbojoties ar vietējā muzeja darbinieci Valentīnu Brūniņu, izgatavoja stendus par Vladislavu Litavnieku, kas bija cienīts dvēseļu gans, tādēļ viņu ienīda komunisti, Latvijas okupanti 1940. gadā. «Kad sākām īstenot šo ieceri, naudas mums nebija. Pateicoties ziedotājiem, tā atradās gan stendiem, gan arī jaunai grāmatai par Vladislavu Litavnieku. To izdevām, papildinot jelgavnieces Zaigas Melnertes agrāk izdoto grāmatu. Mūsu izdoto grāmatu arī var iegādāties katedrālē,» stāsta māsa Marija Stefana.
Pirmo reizi stendi par V.Litavnieku bija apskatāmi 2012. gada augustā Višķos, kur pie baznīcas viņš arī apglabāts. Pēc tam ekspozīcija ceļoja pa Rīgas diecēzi, bet jaunnedēļ būs Jelgavas diecēzē.
Bīskaps emeritus Antons Justs atzinīgi vērtē klostemāsu darbu priestera V.Litavnieka piemiņas saglabāšanā. «Negaidīju, ka 21. gadsimtā kristieši atkal būs mocekļi,» noraizējies par terora aktiem Eiropā, Lieldienās Pakistānā, kā arī Jemenā, kur martā tika nogalinātas četras klostemāsas, saka bīskaps. «Teroristiem nav sapratnes par dzīvi, mīlestību, par to, ka cilvēks ir radīts pēc līdzības ar Dievu,» tā A.Justs.
Klostermāsas atgādina par sarkanā terora upuri priesteri Litavnieku
00:00
29.03.2016
108