Pēcpārbaudījumus, labojot mācību gada laikā saņemtos nepietiekamos vērtējumus, kārto vairāk nekā 600 mūsu puses skolēnu.
«Bērni mobilizējas un to, kas visu mācību gadu nebija izdevies, parasti arī nokārto,» Jelgavas 3. sākumskolas direktora vietniece Alise Skrupska ieskicē, kā skolēniem veicas tā saucamajos vasaras darbos. Šogad nepietiekamu vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem saņēmuši un pēcpārbaudījumus kārtojuši 464 pilsētas, 109 Jelgavas novada un 43 Ozolnieku novada skolēni.
Jelgavas 3. sākumskolā pēcpārbaudījumus kārtoja 31 skolēns, un tas ir mazāk nekā citus gadus. «Pirmajās klasītēs nepietiekams vērtējums kādā no mācību priekšmetiem bija sešiem bērniem. Krasāk šo skolēnu skaits aug 4. klasē, jo beidzas laiks, kad bez īpašiem nosacījumiem pārcēla nākamajā klasē. Turklāt visos priekšmetos sāk likt atzīmes un mainās skolotāji. Pietiekami daudz ar zemiem mācību sasniegumiem ir arī 5. klasē. Vislielākās problēmas skolēniem sagādā latviešu valoda. Arī literatūra, jo daudzi vairs nevēlas lasīt grāmatas,» raksturo A.Skrupska.
Neveicas arī matemātikā
Viņa atklāj, ka skolēni, kas kārtojuši pēcpārbaudījumus un pārcelti nākamajā klasē ar pieļaujamo vienu nepietiekamo vērtējumu, paliek stingrā skolotāju redzeslokā arī nākamajā mācību gadā, strādājot saskaņā ar individuālu mācību plānu. Vairākumam, regulāri nākot uz konsultācijām, gan izdodas izlabot atzīmes jau vasarā. Tāpat negatīvā pieredze kalpojusi, lai sasparotos un turpmāk nepietiekamus vērtējumus nepieļautu. «Izlaidumā uzteicām divas mūsu skolnieces, kas 6. klasē bija palikušas uz otru gadu. Viņas ne tikai visos priekšmetos bija sekmīgas, bet tajos, kas sagādāja lielākas problēmas, ieguva «gandrīz labi» vērtējumu,» stāsta A.Skrupska.
Tā saucamos eksāmenus, kas ļauj pāriet nākamajā klasē, būs veiksmīgi nokārtojuši arī visi deviņi Vircavas vidusskolas 1., 6. un 8. klases skolēni, kam nebija pietiekami labi veicies mācībās, gandarīta direktore Ināra Vīgante. «Lielākais klupšanas akmens bija matemātika, kā arī latviešu valoda, jo vairāki bērni nāk no ģimenēm, kurās runā krievu valodā,» min direktore. Viņa ir pārliecināta, ka atstāšana uz otru gadu nav labākais risinājums, jo skolēns zaudē savu klasi un līdz ar to arī motivāciju mācīties. Tāpēc, sagaidot aktīvu vecāku līdzdalību, tiek darīts viss iespējamais, lai sekmes tiktu uzlabotas.
Slodze nav vainīga
Lai tiktu pie pietiekama vērtējuma, jūnijā skolas durvis vēra arī 36 Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi, kuru vidū liela daļa bija desmitklasnieki. «Teju katrā 7., 8., 10. un 11. klasē bija skolēni, kas nespēja tikt galā ar kādu mācību priekšmetu. Galvenokārt tā bija matemātika, kā arī radoši pētnieciskā darbība. Lielākoties vainīga ir skolēnu attieksme, neizdarīti, atlikti darbi. Mūsu pedagogi gan ļoti nāk pretī – nav tā, ka skolēnam tiek dota viena iespēja, un cauri! Taču beigās visām ieskaitēm jābūt nokārtotām un darbiem izdarītiem,» teic direktores vietniece Dzintra Aploka. Viņa piebilst, ka parasti visi Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi nokārto pēcpārbaudījumus un pat uz piecām vai sešām ballēm. Ja kāds tomēr nokļūst nākamajā klasē ar vienu nepietiekamu vērtējumu, viņam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tiek paredzēti papildu mācību pasākumi. Šajā mācību gadā tā zinības apguvuši trīs «spīdolieši», uzlabojot nepietiekamo vērtējumu līdz sešām ballēm. «Pastāv uzskats, ka skolēniem, kuri, piemēram, nodarbojas ar sportu, ir tik liela slodze, ka viņi netiek galā ar mācībām. Taču pieredze liecina, ka viņi spēj lieliski mobilizēties un plānot savu laiku,» Dz.Aploka nepiekrīt, ka slodze negatīvi ietekmētu mācību sasniegumus.
Jāatgādina, ka 1.–4. klases skolēni tiek pārcelti nākamajā klasē bez nosacījumiem, izņemot īpašus gadījumus, 5.–8. klasē pieļaujams viens vērtējums, kas zemāks par četrām ballēm. Savukārt 10.–11. klasē jābūt sekmīgam visos mācību priekšmetos. Papildu mācību pasākumi (konsultācijas) un pēcpārbaudījumi tiek organizēti divu nedēļu laikā pēc mācību gada noslēguma.
