Muzikālie sarīkojumi Jelgavas 740 gadu jubilejā raisīja lielu klausītāju interesi.
Muzikālie sarīkojumi Jelgavas 740 gadu jubilejā raisīja lielu klausītāju interesi. Tai skaitā – Pilsētas svētku koncerts Jelgavas Sv.Annas baznīcā. No klusas, svētsvinīgas lūgšanas līdz himniskam slavinājumam koncerta izskaņā.
Diezin vai Latvijas konservatorijas profesors Ādolfs Ābele (1889 – 1967), būdams trimdā, varēja iedomāties, cik cildeni, saviļņojoši pēc pusgadsimta Latvijā skanēs viņa kompozīcija “Ja tu, Kungs, mūs pie rokas ņem”, smalkā dvēseles noskaņā tverta un Jelgavas Sv.Annas baznīcas kora (Aigara Reiņa vadībā) prasmīgi izpildīta. Bet taciņu garīgās mūzikas jomā ne tikai savam skolniekam, vēlāk asistentam Ā.Ābelem, bet arī visai kuplajai audzēkņu un atbalstītāju saimei ierādīja profesors Jāzeps Vītols. “Dieva atsvabinātājam” skanēja šajā koncertā kaismīgi piesātinātā LNO solista tenora Jāņa Kurševa un ērģelnieka A.Reiņa sniegumā. Profesoram J.Vītolam asistēja Ādolfs Skulte, pats vēlāk kļūdams par kompozīcijas klases profesoru, tās zīmīgāko audzēkņu pulkā minams Imants Zemzaris. Patlaban arvien lielāku ievērību gūstošais saksofonu kvartets “N[ex]t” (Ilze Paegle, Madara Matroze, Arnita Akmentiņa un Inga Meijere) un A.Reinis (ērģeles) rādīja J.Zemzara “Parafrāzi par Bruno Skultes korāli “Nāc pie krusta””, kas no it kā pieticīga, askētiska dziedājuma izauga līdz varenam, brāzmojošam, spēkpilnam apliecinājumam.
Vai nepietiek ar latvisko stīgu? Varbūt, ka tā domāja programmas veidotājs A.Reinis, kontrastam iekļaujot G.Bovē “3 tango par baznīcas psalmu toņiem”. Mūsdienīgi, spilgti, īpaši 3. tango, un īpaši piemēroti Pilsētas svētkiem – A.Reiņa sniegums žilbinošs 1. tango gandrīz bezgalīgā elpas skrējienā (pasāžās), liriski pastorāls 2. tango, bet ciklu noslēdzošā daļa veidota sulīgiem skaņu triepieniem.
Nākamajā programmas posmā izsmalcinātā Riharda Dubras kompozīcija “Lux aeterna” (“Mūžīgā gaisma”) ar skaistu soprāna saksofona solo darba ieskaņā. Zviedriski smeldzīga, skaudra N.Lindberga “Visa” (tenora saksofona piesātinātais solo – Arnita Akmentiņa). “N[ex]t” ir saliedēts ansamblis ar gludu un atturīgu spēles manieri. Varbūt priekšnesumu krāsaināku vērstu kāds siltāks emocionālāks strāvojums? Ar N.Lindberga kompozīciju sasaucās arī Dž.Hārta “O, mistress mine” J.Kurševa skumji liegajā dziedājumā. Noslēgumā kora sniegumā izskanēja populārā Dž.Ratera “Jēzus Kristus augšāmcēlies” (ar saksofonu pavadījumu) un “Jauko dabas skaistumu” (solists J.Kurševs, koncertmeistare Līga Vilmane (klavieres)).
Uz Jelgavas pils kāpnēm sestdien raisījās vēl kāds gaidīts koncerts. Rīgas Doma zēnu koris aizvien saista uzmanību. Šoreiz Jelgavā tas bija ieradies bez sava vadītāja Mārtiņa Klišāna, diriģēja Valdis Tomsons. Programmu nosacīti varētu iedalīt trīs daļās. Pirmajā zēnu pamatrepertuārs laiku laikos – Raimonda Paula dziesmas ar Aspazijas dzeju, no kurām spilgtākā – “Circenīša Ziemassvētki”. It kā viss ir, bet trūkst īpašas dvēseles vibrācijas. Bet varbūt to piešķir tikai maestro R.Paula klātbūtne (tobrīd droši vien neiespējama)? Varbūt mainās paaudzes, emocionālā uztvere, iekšējais spriegums un muzikālā laika ritējums?
Koncerta otrajā daļā trīs tenori – Miervaldis Jenčs, Guntars Runģis un Nauris Puntulis. Smeldzīgi skaisti izskan R.Paula “Pērļu zvejnieks”. “Zivis dzied un bites dzied” priecē ar spriganumu, aizrautību visu trīs tenoru un Doma zēnu priekšnesumā. Trīs tenoru atvadu sveiciens – neapolitāņu hits E.da Kapua “O sole mio”, bet to nedaudz apēno apskaņošana. Akustika ir smalka lieta, šajā koncertā tā nav veiksmīga.
Trešajā daļā “toni uzdod” Arnis Mednis, sniedzot ieskatu projektā “Sveiks lai dzīvo!” ar Aishas, Alex, Annmarī un paša uzstāšanos. Izpildītāju, stilu kokteilis, bet no visa dzirdētā atmiņā palika Aigara Krēslas un R.Dižkača “Peldētājs” (no “Jumpravas” repertuāra) un Aishas un Alex sniegumā Harija Zariņa un Alex “Rozā lietus”. Draiski pašapcerīgā priekšnesumā raisījās A.Medņa Veltījums Rīgas Doma zēnu korim, kurā viņš pats savulaik dziedājis.
Vērienīgums, iespaidu daudzveidīgums pildīja vakaru, kurā dzirdējām abus koncertus.
