Autobuss, uz kura uzraksts vēstīja par Dieva vārda nešanu cilvēkiem, 18. decembrī piestāja pie Vilces pils, kurā no 1921. gada ir skola.
Autobuss, uz kura uzraksts vēstīja par Dieva vārda nešanu cilvēkiem, 18. decembrī piestāja pie Vilces pils, kurā no 1921. gada ir skola. Mazie Sv.Annas baznīcas koristi atgādināja, ka tuvojas pestītāja dzimšanas diena.
Ka Vilces pagasts nav nekāds Sūnu ciems, liecina, ka tas spēj ziedot 1400 latu saviem pensionāriem, represētajiem, invalīdiem, skolēniem, lai pasniegtu saldumu paciņas. Par to paldies pagasta deputātiem un priekšsēdētājam Jānim Vereniekam.
Bija laiks, kad šo novadu sauca par Sileni – 1254. gadā –, bet Vilces vārds rakstos minēts 1462. gadā, kad ordeņkrusts izlēņoja Klāvam Mēdemam zemes gabalu starp Vilces, Svētes, Platones upi. Vilcēnieši ir lepni, ka 13. gs. viņu novads ietilpa slavenajā Viestarta karaļvalstī, kad zemgaļi parādīja savu varonību cīņā ar vāciešiem. Ja prastu runāt, par to stāstītu arī sirmais, kokiem apaugušais Vilces pilskalns starp Rukūzes un Vilces sateku.
Un nu nāk 2002. gads, kurā nozīmīgu jubileju – 165 gadus – atzīmēs Vilces pamatskola, kas virs galvenās ieejas durvju portāla ar marmora cilmi saglabā Mēdemu un Kaizerlingas alianses ģerboni.
