Gandrīz 180 miljoni sieviešu visā pasaulē sirgst ar nepatīkamu, sāpīgu un dzīves kvalitātei traucējošu slimību – endometriozi. Vairums slimnieču daudzus gadus pavada sāpēs, pat nenojaušot, kas tieši viņām kaiš. Tā vietā ārsti nosaka pavisam nepareizas diagnozes, piemēram, kā sāpju cēloni minot pārlieku lielu stresu un mazkustīgu dzīvesveidu.
Parasti nepievērš uzmanību
Īss slimības raksturojums, ko sniedz īpaša, slimībai veltīta mājaslapa www.endometrioze.lv, skan šādi: audi, kas līdzīgi dzemdes gļotādai, atrodas nevis dzemdes dobumā, bet dažādās citās sievietes ķermeņa daļās, piemēram, zarnās, urīnpūslī, iekšējos orgānos, olnīcās. Pēdējos gados arvien biežāk sastopami gadījumi, kad šie audi atrodami arī uz ādas, pie mugurkaula un pat plaušās. Tas nozīmē, ka ikmēneša menstruālā cikla laikā sievietei asiņošana notiek tajās vietās, kurās atrodas šie audi. Ja perēklis izveidojies plaušās, tad mēneša noteiktajās dienās asiņošana veidosies tieši tur, un pastāv iespēja, ka sieviete var sākt klepot asinis.
Šo slimību nav viegli atklāt. Līdz pareizās diagnozes noteikšanai var paiet pat vairāki gadi, un atveseļošanās ceļš būs ilgs. Viss sākas ar to, ka sieviete menstruālā cikla laikā jūt asas sāpes iegurnī, vēlāk, slimībai progresējot, sāpes var parādīties jebkurā laikā neatkarīgi no menstruācijām, tā traucējot ikdienas ritmam un pienākumiem. Bieži vien sievietes uzskata, ka tās ir parastas menstruālās sāpes, nekas ievērības vai uztraukuma vērts, un lieto parastās pretsāpju tabletes. Taču var izrādīties, ka iemesls ir daudz nopietnāks un steidzami nepieciešama ārstēšana, jo endometrioze var izraisīt saaugumu veidošanos, kas deformē iekšējos orgānus. Slimībai attīstoties, iekšējie orgāni var saaugt kopā, veidojot stāvokli, ko dēvē par «nekustīgo iegurni». Ārsti gan brīdina, ka tas nenotiek bieži, tomēr tāpēc nevajadzētu atmest ar roku ārstēšanai.
Joprojām nav zināms iemesls
Gadiem ejot, zinātnieki vēl aizvien meklē iemeslus, kāpēc šī slimība attīstās. Daļa no zinātniekiem uzskata, ka endometriozi izraisa estrogēnu paaugstinātais līmenis sievietes organismā. Tomēr arī šī teorija nav pilnībā apstiprināta. Doktors Džons Sampsons pagājušā gadsimta divdesmitajos gados piedāvāja jaunu teoriju par to, kā rodas endometrioze. Viņš uzskatīja, ka menstruāciju audi pārvietojas pretējā virzienā pa olvadiem un pieķeras iegurņa orgāniem, vēlāk sākot uz tiem augt. To viņš nosauca par «atpakaļejošo menstruāciju teoriju». Taču vēl šodien šai teorijai trūkst pierādījumu un to joprojām nevar apstiprināt pilnībā. Mājaslapa www.endometrioze.lv minēto uzskatu apgāž, izmantojot šādus pierādījumus: «Atpakaļejošo menstruāciju teorija neizskaidro, kā endometrioze attīstās sievietēm, kurām veikta histerektomija (dzemdes izņemšana) vai olvadu ligatūra (olvadu nosiešana), ne arī to, kāpēc retos gadījumos endometrioze attīstījusies arī vīriešiem pēc prostatas operācijas veiktās estrogēnu terapijas.»
Vēl viens iespējamais šīs saslimšanas iemesls ir ģenētika. Pierādīts, ka sieviešu pirmās kārtas radiniecēm ir lielāks endometriozes risks. Pārmantojot slimību, nākamajās paaudzēs tā norit daudz smagāk. Līdz ar to, ja ģimenē ir zināmi saslimšanas gadījumi, pārējām ģimenes sievietēm būtu vēlams veikt izmeklēšanu un darīt to zināmu ārstam. Tāpat daudzām saslimušajām sievietēm atklāta imūnsistēmas disfunkcija, kas, iespējams, kalpoja par iemeslu endometriozes attīstībai.
Problēmas ar diagnosticēšanu
Tā kā vēl aizvien nav noskaidrots galvenais slimības attīstības iemesls, nav arī atrasts līdzeklis, kā pilnībā atbrīvoties no endometriozes. Jau pats diagnostikas process ir sarežģīts. Visprecīzāk to var redzēt, veicot laparoskopiju. Taču atrašana vai neatrašana un vēlme palīdzēt gulstas uz ķirurga vai patologa pleciem. Kad veic izmeklēšanu, ir precīzi jāzina, ko un kur meklēt, un bieži vien ārstam trūkst intereses, lai meklētu endometriozi.
Līdz ar sarežģīto izmeklēšanu procesu diagnoze tiek noteikta novēloti un ir gadījumi, kad par slimību uzzina tikai pēc 12 sāpēs pavadītiem gadiem. Ginekologi uzsver, ka mūsdienās visdrošāk ir veikt laparoskopiju un audu biopsiju, lai iegūtu uzticamus rezultātus. Tomēr šādas pārbaudes ir ļoti dārgas un, ja ārsts nav pietiekami zinošs, viņš slimības perēkļus var neatpazīt un beigu beigās atbildēt, ka slimības nav. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi atrast zinošu ginekologu, ar kuru slimniece var brīvi izrunāties, jo ļoti būtiski ir nosaukt visus simptomus, sāpes, traucēkļus, lai ārstam būtu vieglāk saprast, ko darīt tālāk.
Dažādu pētījumu laikā noskaidrojies, ka sievietēm ar endometriozi ir grūtāk palikt stāvoklī. Taču tas nenozīmē, ka bērnu nevar būt vispār. Ginekologi iesaka turpināt meklēt citus ārstēšanas veidus, meklēt speciālistus un nepadoties. Ir sievietes, kurām endometrioze nemaz netraucē palikt stāvoklī, bet ir tādas, kurām nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai iestātos grūtniecība. Piemēram, olnīcas klāj bieza saauguma kārta un olšūna nevar izkļūt no olnīcas.
Ārstēšanas iespējas
Lai ārstētu endometriozi, ir dažādas iespējas, ko var pielāgot katrai pacientei. Pirmā hormonālā terapija, kad ārsts nozīmē hormonālos preparātus. Tomēr sievietēm ar vieglu endometriozi to neiesaka darīt, jo tas samazina grūtniecības iespējamību. Var veikt arī operāciju, kuras laikā ārsts izņem visus perēkļus, saaugumus un izbīdītos iekšējos orgānus atliek vietā. Šāda ķirurģiska iejaukšanās var palīdzēt iestāties grūtniecībai. Turpretim hormonālā endometriozes ārstēšana nesniedz ilgtermiņa efektu, tāpēc var nākties pēc laika atkārtot ķirurģisku iejaukšanos. Ja operācijā ārsts neiztīra organismu no pilnīgi visiem perēkļiem, pēc laika endometrioze atgriezīsies un viss sāksies no gala.
Vēl viena iespēja ir izmantot iepriekš minēto laparoskopiju. Operācijā tiek izmantots teleskopam līdzīgs instruments, kuru ievieto iegurņa dobumā caur nelielu iegriezumu vēderā. Tam ir gaismas avots un lēca, kas izgaismo un vizuāli palielina iegurņa dobuma iekšpusi, lai ginekologs varētu aplūkot iegurņa orgānus un konstatēt endometriozes esamību. Parasti instrumentam visā garumā ir piestiprināta arī otra caurulīte. Tajā ievietoti ķirurģiskie instrumenti, kurus operācijas laikā lietos ķirurgs. Pastāv iespēja, ka ārstēšanās būs jāatkārto vairākas reizes, jo endometriozei ir tieksme atgriezties un veidot perēkļus no jauna.
Peredze
Domāju, ka esmu jutīgāka
Aija (30 gadu)
Pirmā grūtniecība noritēja bez problēmām, piedzima veselīgs bērniņš, un viss bija kārtībā. Tad pēc vairākiem gadiem ar vīru izlēmām par otru bērniņu. Ilgu laiku nekas nesanāca, sāku iet pie ārsta, jo uztraucāmies. Ilgi nevarējām saprast, kas tieši man kaiš. Izmēģināju vairākus ārstus, līdz kāds ieteica aizbraukt uz privātu klīniku Rīgā. Tur pēc izmeklēšanas noteica diagnozi – endometrioze. Mana ārste toreiz bija pārsteigta, jo neko tādu neesot manījusi. Man visu dzīvi mēnešreizes ir bijušas sāpīgas, tajās dienās nevaru atļauties nekādu fizisku slodzi, ļoti sāpēja vēders, bet vienmēr biju uzskatījusi, ka tā tam jābūt un ka esmu jutīgāka nekā citas sievietes. Izrādījās, ka tā jau daudzus gadus bija slimība. Ginekologu apmeklēju regulāri, bet neviens neko neatklāja. Tagad ārstējos Rīgā. Vismaz reizi mēnesī dodos pie savas dakteres. Ārstēšanās ir ļoti dārga, bet tas ir tā vērts, un daktere tic, ka bērniņi man vēl būs. Reizēm uznāk tik spēcīgas sāpes, ka bezspēkā raustos krampjos, vairākas reizes nācies doties arī uz slimnīcu, lai dod stiprus pretsāpju līdzekļus.
