Kādēļ dažiem cilvēkiem ir tik trausli kauli un pie sīkākā paklupiena viņiem jāuztraucas, lai tikai atkal neiedzīvotos lūzumā? Mediķi apgalvo, ka šādi cilvēki sirgst ar osteoporozi.
Kādēļ dažiem cilvēkiem ir tik trausli kauli un pie sīkākā paklupiena viņiem jāuztraucas, lai tikai atkal neiedzīvotos lūzumā?
Mediķi apgalvo, ka šādi cilvēki sirgst ar osteoporozi.
Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, osteoporoze un tās klīniskās sekas lūzumu veidā ir otra izplatītākā veselības aprūpes problēma visā pasaulē. Ar šo slimību pasaulē slimo vairāk nekā 200 miljoni cilvēku. Speciālisti lēš, ka Latvijā ar osteoporozi slimo 160 tūkstoši sieviešu vecumā no 45 līdz 80 un vairāk gadiem. Otra lielākā riska grupa ir vīrieši, kuri sasnieguši 50 gadu robežu. Statistika liecina, ka vidēji katrs astotais vīrietis pēc 50 gadiem slimo ar osteoporozi, tas ir apmēram seši procenti no kopējā slimnieku skaita. Taču vienotas šo slimnieku uzskaites nav.
Osteoporoze ir kaulu slimība ar tai raksturīgu pazeminātu kaulu masu, kaulu trauslumu un paaugstinātu risku kaulu lūzumiem. Pēdējie pētījumi liecina, ka šī slimība var būt arī iedzimta. Visbiežāk lūst rokas apakšdelms, gūžas kauls un mugurkaula skriemeļi. Tautā osteoporozi mēdz dēvēt par «klusējošo epidēmiju», jo slimība lielākoties norit bez simptomiem un mediķu aprūpē visbiežāk cilvēki nonāk jau ar lūzumiem.
Jāuzmanās sievietēm pēc 40
Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas priekšsēdētāja Inese Ērgle stāsta, ka slimību galvenokārt izraisa dzimumhormonu deficīts organismā un tā apdraud visus cilvēkus. Taču visriskantākā situācija ir sievietēm pēc 40 gadu vecuma, līdz ar menopauzes iestāšanos. Starptautiskā Osteoporozes fonda (SOF) pētījumi liecina, ka osteoporoze skar 30 procentu sieviešu vecumā pēc 50 gadiem. Sievietes risks dzīves laikā ciest no osteoporotiska lūzuma ir lielāks nekā kombinēts krūšu, olnīcu un dzemdes vēža risks.
Taču pārbaudīties uz osteoporozi vajadzētu visiem cilvēkiem no 45 gadu vecuma. To speciālisti veic ar īpašu aparatūru, nosakot ķermeņa kaulu masu un kaulu minerālo blīvumu. Metode ir nekaitīga un nesāpīga.
Slimības smagākās sekas ir gūžas kaula kakliņa lūzums, kas cilvēku padara par invalīdu uz visu mūžu, jo šāda lūzuma rezultātā cilvēks var zaudēt spējas staigāt. Tādēļ apmēram 30 procenti osteoporozes slimnieku pēc gūžas lūzuma ikdienā kļūst atkarīgi no līdzcilvēku palīdzības, apmēram puse nespēj paši staigāt. Osteoporotiskie lūzumi kaulu bojājumu un nervu saspiešanas dēļ izraisa lielas sāpes.
«Osteoporoze nav joka lieta, un tās radīto komplikāciju dēļ nāves gadījumu skaits ir lielāks nekā audzēju dēļ. Dati liecina, ka sievietēm līdz pat 22 procentiem gadījumu nāve iestājas pirmajos sešos līdz 12 mēnešos pēc lūzuma, vīriešu mirstība šādos gadījumos ir vēl augstāka – mirst 33 procenti slimo vīriešu,» skaidro I.Ērgle.
Ja pacientam jau ir kāds osteoporotisks lūzums un viņš nesaņem atbilstošu terapiju, pastāv ļoti liela iespēja, ka jau tuvākajā laikā attīstīsies vēl kāds lūzums.
Latvijas Osteoporozes biedrības prezidents, profesors Aivars Lejnieks uzsver, ka bieži vien cilvēkiem radies maldīgs priekšstats, ka osteoporozi var ārstēt ar kalcija preparātiem: «Jaunākie pētījumi liecina, ka kalcija preparāti un D vitamīns ir labi profilaktiskie līdzekļi, taču tie nepalīdz, ja slimība jau pārņēmusi cilvēku. Arī hormonu aizvietojošā terapija slimību neārstē, bet tikai neļauj tai attīstīties tālāk,» stāsta A.Lejnieks.
Ja slimība atklāta sākumstadijā un tās ārstēšanā tiek lietota atbilstoša medikamentozā terapija, slimnieka kaulu minerālu blīvumu iespējams atjaunot normas stāvoklī pusgada līdz gada laikā. Jo jaunāks cilvēks, jo ātrāk iespējams panākt pozitīvu efektu, taču sākt ārstēties nekad nav par vēlu. Vienas no pirmajām pazīmēm, kas vēstī par iespējamo slimību, ir auguma samazināšanās. Ap 40 gadiem cilvēkam regulāri jāmērās un jāsveras. Slimības gadījumā svaram un garumam ir tendence kļūt mazākam. Bez tam slimībai raksturīgas muguras sāpes un sāpes kaulos.
Smagākos gadījumos, kad pacients gūžas lūzuma dēļ vairs nespēj staigāt, Latvijā valsts sedz protezēšanas izdevumus. Vidēji šādas plānveida operācijas veikšana vienam pacientam, ieskaitot izmaksas par protēzi un anestēziju izmaksā ap 570 latiem. Taču protezēšana nepasargā no osteoporozes tālākas attīstības, ja pacients nesaņem atbilstošu medikamentozo ārstēšanu.
Der zināt
Kas var liecināt par osteoporozi?
Ja samazinājies auguma garums vai izmainījusies stāja (veidojas kupris), iespējams, tas ir osteoporozes rezultāts.
Ja kustības kļūst ierobežotas, mainot ķermeņa stāvokli – gaita kļūst nedroša, augums salīkst, mugurā parādās sāpes.
Ja pēc nenozīmīgas traumas ir mugurkaula skriemeļu, gūžas kaula vai apakšdelma lūzums.
Galvenie riska faktori saslimšanai ar osteoporozi:
dzimumhormonu deficīts organismā;
iedzimtība;
smēķēšana, alkohola lietošana;
mazkustīgs dzīvesveids;
nesabalansēts uzturs;
citas slimības;
nepietiekama ķermeņa masa.
