«Graudu pārprodukcija nevar būt problēma,» par dzirnavnieku iepirkuma cenas samazinājuma iemeslu teic Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks.
«Graudu pārprodukcija nevar būt problēma,» par dzirnavnieku iepirkuma cenas samazinājuma iemeslu teic Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks.
«Ziņas» jau rakstīja, ka kviešu pārprodukcijas dēļ dzirnavnieki par diviem līdz trim latiem samazinājuši graudu iepirkuma cenu, un tas ir negaidīts graudu pārstrādes uzņēmumu solis, kas licis aizdomāties, kā lauksaimniecības organizāciju pārstāvjiem, tā zemniekiem.
Necerēti lielā raža netraucē
J.Beļavnieks zina teikt, ka graudu pārprodukcija nav dzirnavnieku problēma, jo «viņiem skaidrs, cik tonnu nepieciešams pašu vajadzībām. Ja paliek pāri, graudus var nodot valsts intervencē. Galva nav jālauza, kur likt pārpalikušos graudus». Iepirkuma cena samazināta, bet uz miltu vai maizes cenu kritumu cerēt būtu naivi.
Pērn graudus realizēja 39 statūtsabiedrību asociācijas biedri un tikai 13 – ar peļņu. Zemnieki aprēķinājuši, ka vienas kviešu tonnas pašizmaksa ir 65 lati, taču pārdošanas cena pērn bijusi vidēji 62 lati. «Ieguvēji ir dzirnavnieki. Pašlaik tie ņirgājas par zemniekiem un pieteikuši viņiem karu. Tiem būtu jāmaksā vismaz 64 lati par tonnu. Skaidrs, ka astoņi lielie dzirnavnieki, kas apvienojušies Labības pārstrādātāju asociācijā, ir vienojušies par labības iepirkuma cenu. Viņi diktē noteikumus un grib dzīvot uz zemnieku rēķina,» spriež J.Beļavnieks.
Asociācijas vadītājs ir neizpratnē, kā graudu pārstrādes uzņēmumi varēs saņemt valsts subsīdijas, lai dzēstu kredītprocentus graudu iepirkumam ņemtajiem aizdevumiem, jo šos kredītprocentus valsts sedz tikai tad, ja pirmajā labības iepirkšanas mēnesī labības pārstrādātāji zemniekiem maksājuši ne mazāk kā 64 latus par tonnu labības. «Mēs runāsim par šo jautājumu, kategoriski iebildīsim pret subsīdiju izmaksāšanu, ko vajadzēja darīt jau pērn,» teic J.Beļavnieks. Viņš ir neapmierināts arī ar dzirnavnieku tieksmi mākslīgi «nosist» cenu ar nepamatoti augstām kvalitātes prasībām.
Asociācijas biedru vidū ir arī Jelgavas, Lielvircavas un Sesavas lauku saimnieki.
Mirkļa pārprodukcija
Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš uz labības iepirkuma cenas kritumu raugās mierīgi, taču viņš ir pārliecināts, ka tas nav saistīts ar laika apstākļiem un pārāk lielo graudu piedāvājumu.
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss kviešu piegādes sastrēgumu dēvē par mirkļa pārprodukciju. «Laika apstākļi ļāva zemniekiem vienā laikā savu labību nokult un aizvest, tādējādi gandrīz visi ziemāji jau nokulti. Par vispārēju pārprodukciju nevar runāt. Turklāt vasarāju ražas nebūs tik augstas…» V.Bruss dzirnavnieku rīcību vērtē kā nesolīdu, jo daži uzņēmumi zemniekiem rakstiski paziņoja, ka mitruma bāzi tomēr pazeminās, kad kulšana jau ritēja ar pilnu klapi.
«Tagad visi saimnieki aizņemti lauku darbos, taču tas nenozīmē, ka viņi neredz un nedzird, kas apkārt notiek. Jāteic, ka iestājies klusums pirms vētras, jo uz visām dzirnavnieku darbībām būs atsauksmes,» teic V.Bruss.
«Nedomāju, ka sūdzēties un skaļi protestēt būtu lietderīgi, jo nekas jau nemainīsies. Jādzīvo, kā mākam,» uzskata Uldis Antipins. Viņa vadītās paju sabiedrības «Lielvircava» laukos šogad kvieši aug 920 hektāros. Nākamgad platību plānots palielināt. Ziemas kviešu raža, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir krietni labāka – vidēji sešas tonnas no hektāra. «Šā gada raža visiem ir labāka. Tikko piedāvājums lielāks, iepircēji attiecīgi rīkojas. Mums atļauju neprasīja un neprasīs. Pārdot graudus – tā tomēr nav problēma,» domā U.Antipins.
Vēl vasaras sākumā dzirnavnieki «Ziņām» apgalvoja, ka iepirkuma cena ievērojami nemainīsies. Vērojot notiekošo, atliek vēlreiz secināt, ka lauksaimniecībā iesaistītie uzņēmumi (gan dzirnavnieki, gan zemnieku saimniecības un citi) ir vienmēr mutuļojošās uzņēmējdarbības ieskāvumā. Drošība, miers un apdomība tai ir sveši.
