Vairāk nekā 90 Latvijas ūdeņos noslīkušo. Par šādu baisu statistiku, kad dzelme neprāta vai liktenīgas nejaušības dēļ paņēmusi kādiem tik mīļos (galvenokārt puišus un vīrus pašos spēka gados), ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Gluži kā viena aviokatastrofa – tikai bez oficiālām sērām un katafalkiem.
Vēl jau arī tie, kam mešanās pēc kārotās veldzes nezināmās, bet arī ierastās ūdenstilpnēs beigusies ar nopietniem ievainojumiem. Lielākoties lauztiem mugurkaula skriemeļiem, kas nozīmē vienā mirklī sabojātu turpmāko dzīves kvalitāti un plašu telpu neremdināmai nožēlai – kā būtu, ja būtu! Kādam gribējies izrādīties draugu priekšā, citu uz priekšu dzinis promiļu izraisītais dullums, vēl kādu vilinājis lēciena adrenalīns, bet – knikš, un cauri. Žēl, ka arī tiem uz galvas lēcējiem, kuri līdz šim bijuši pārliecināti par peldvietas dziļumu. Tikai tāds sīkums, ka lielā tveice to kārtīgi pažāvējusi.
Taču šādu liktenīgu sīkumu un līdz galam nepārdomātu detaļu, kas beigās var novest līdz glābšanas darbiem vai sliktākajā gadījumā beigties letāli, ir papilnam. Piemēram, šajās brīvdienās glābēji no jūras krastā izvilkuši trīs «tēvaiņus», kuri bija pārāk tālu aizdreifējuši uz saviem matracīšiem, bet pašu spēkiem tikt malā vairs nejaudāja. Tomēr apmānoši spēj būt ne tikai lieli jūras viļņi, kas brīžam gluži vai vilkšus velk aizvien dziļāk un nelaiž krastā vai nemanāmi aiznes desmitiem metru uz vienu vai otru pusi. Tāpat liktenīgas var būt mazās ūdenstilpītes, kurā iesteberējis trīsgadnieks, bet vecāki uz mirkli novērsušies.
Tāpēc par drošību uz ūdeņiem būtu jārunā sausu muti. Līdz apziņā beidzot trāpīs, ka bērni vieni iet peldēt nedrīkst, lēcieniem uz galvas ir pārāk liela riska pakāpe, alkohols un pārkarsis ķermenis ar iešanu ūdenī ir nesavienojami, bet jūrai piemīt netverams maldinošs spēks. Ar uguni taču mēs nespēlējamies! ◆
