Pusaudzis vēlas ar draugiem svinēt savu dzimšanas dienu un pieprasa, lai vecāki atstāj viņus vienus. Ko darīt?
Pusaudzis vēlas ar draugiem svinēt savu dzimšanas dienu un pieprasa, lai vecāki atstāj viņus vienus. Ko darīt?
Šī situācija raksturo pusaudža problēmas. Viņam ir tiesības uz privāto dzīvi, personīgiem noslēpumiem, savas istabas un personas neaizskaramību. Pusaudža vecumā vēlme pēc vienatnes pieaug. Bet vecākiem, kuri pieraduši savu bērnu pastāvīgi «turēt acīs», šī pārmaiņa ir negaidīta un diezgan dīvaina. Piemēram, guļot uz dīvāna, atvase ļoti skaļi klausās mūziku. Mamma nevar saprast, kas skaists ir tajās «suņa rejās», bet bērns klausās un kaifo. Viņam tā liekas brīnišķīga atpūta. Enerģiskā mūzika palīdz pusaudzim pārdzīvot hormonālās vētras, kuras regulāri rodas viņa organismā. Tāpēc gudra māte samierināsies ar tādu, viņasprāt, dīvainu atpūtas veidu: lai šī mūzika skan, ja palīdz bērnam nomierināties.
Vecākiem jāpierod, ka bērnam ir tiesības uz personīgo dzīvi, kurā pat tētis un mamma nedrīkst iejaukties un kura viņiem ir jāciena.
Bērni aug straujāk, nekā to gribētos vecākiem, tāpēc dažkārt viņiem ir grūti samierināties ar to, ka dēls vai meita vairs nav tāds kā agrāk. Tāpēc tieši pusaudžu vecumā bērniem sākas konflikti ar vecākiem. Mamma uzstāda savai piecpadsmit gadu vecajai atvasei tādas pašas prasības kā pirms gadiem pieciem, nesaprotot, ka bērns ir pieaudzis.
Tai pašā laikā pusaudzim gribas izstāstīt pieaugušajam savus noslēpumus, prasīt padomu. Ja vecākiem pietiek prāta un pacietības neuzbāzties ar saviem jautājumiem, bērni paši pastāsta par savām problēmām. Vajag pagaidīt!
Savstarpējo nesaprašanos ar bērniem labi parāda vecāku un bērnu attieksme pret pusaudžu žurnāliem. 13 līdz 15 gadu veciem tīņiem, piemēram, «LABA» ļoti patīk. Viņi tur atrod atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem, kurus kautrējas apspriest ar mammām. Taču vecāki bieži ir sašutuši par tajā iztirzātajām lietām.
Ja vecāki uzticas bērnam, viņiem nebūs problēmu arī ar dzimšanas dienas ballītes rīkošanu. Tā notiks, ja vecāki var pozitīvi apstiprināt šos apgalvojumus.
Jūs labi pazīstat savu bērnu un varat prognozēt, kā noritēs ballīte.
Tīnis uzticas arī jums un apspriedīsies, kā organizēt jubileju.
Jūs cienāt sava bērna tiesības uz privāto dzīvi un nemēģiniet noskaidrot visus sīkumus, arī par dzimšanas dienas norisi.
Jūs esat gatavs pieņemt savu bērnu tādu, kāds viņš ir, un spēsiet piedot viņam iespējamo pārkāpumu. Tā pieļaujamās robežas ir atkarīgs tikai no jums. Piemēram, jūs izliksieties nemanām cigarešu dūmu smaku pēc ballītes.
Ja spējat pieņemt šos nosacījumus, labāk ballītes vakarā kaut kur aizejiet – ciemos pie draugiem, uz teātri u.tml. Taču pusaudzim pasakiet precīzu laiku, kad atgriezīsieties:
– Mēs būsim mājās desmitos. Tev jāpagūst visu sakārtot, nomazgāt traukus, izvēdināt dzīvokli.
Kāpēc vecākiem vispār jāatstāj pusaudži vieni paši? Tāpēc, ka tīņi skatās uz pasauli ar citādām acīm nekā pieaugušie. Kas viņiem ir miers un klusums, mums – troksnis un nekārtība. Ko mēs uzskatām par bezkaunību, tīņi – par vajadzīgu informāciju. Tāpēc, paliekot ballītes laikā dzīvoklī, lai arī cik tas būtu liels, vecāki vienmēr nervozēs un ieklausīsies katrā troksnī. Viņiem šķitīs, ka aiz sienas notiek kaut kas briesmīgs un neapvaldīti smiekli ir skandāla vai kautiņa sākums. Tāpēc, lai saglabātu stabilu nervu sistēmu, mammām un tētiem labāk uz dažām stundām pamest mājokli un ļaut bērniem kaut mazliet neatkarības.
