Katru vasaru notiek dažādi nelaimes gadījumi uz ūdens. Arī šovasar ūdenskrātuvēs noslīkuši jau vairāki cilvēki.
Katru vasaru notiek dažādi nelaimes gadījumi uz ūdens. Arī šovasar ūdenskrātuvēs noslīkuši jau vairāki cilvēki. Jebkuram no mums ir svarīgi zināt kā sniegt pirmo palīdzību slīcējam.
Slīkšana ir tā pati slāpšana, kuras cēlonis ir šķidruma (visbiežāk ūdens) iekļūšana elpošanas ceļos, ja viss ķermenis vai deguns un mute atrodas šķidrumā.
Cilvēks var noslīkt arī gadījumos, kad ūdenī iegrimst tikai galva vai pat tikai deguns un mute. Tā visbiežāk gadās cilvēkiem bezsamaņas stāvoklī (saindēšanās ar alkoholu, epilepsija, hipoglikēmija).
Slīkšanu veicinošs faktors ir slīcēja bailes. Jūtot, ka nevar ieelpot gaisu, cilvēks uz laiku aiztur elpu, tāpēc strauji palielinās ogļskābās gāzes daudzums asinīs un dažu minūšu laikā pakāpeniski zūd samaņa.
Bezsamaņā esošais parasti atjauno elpošanu, izelpo plaušās atlikušo gaisu un ieelpo ūdeni, dūņas u.c. Iestājoties skābekļa badam un paaugstinoties ogļskābās gāzes daudzumam asinīs, apstājas sirdsdarbība.
Atcerieties!
Slīcēju var glābt tikai labs peldētājs!
Pirmā palīdzība:
Ja slīcējs nav zaudējis samaņu, tam jāpiepeld klāt ļoti uzmanīgi, jo slīcējs var satvert glābēju un vilkt to sev līdzi zem ūdens.
Glābējam vienmēr jārūpējas par savu drošību, jāuzmanās no slīcēja neprognozējamām kustībām ūdenī.
Jācenšas piekļūt slīcējam un izvilkt to no ūdens.
Pirmās palīdzības galvenais uzdevums ir atjaunot elpošanu.
Elpināšana ir jāsāk nekavējoši, tiklīdz apstākļi to atļauj. Iespējams, ka dažreiz to var sākt pat pirms cietušais ir izvilkts ārā no ūdens. Palīdzības sniedzējam vispirms ir jāatbrīvo augšējie elpošanas ceļi no svešķermeņiem (jūras zālēm, smiltīm). Tiklīdz slīcējs ir izvilkts ārā no ūdens, to jānovieto uz cieta, līdzena pamata, pārbauda elpošanu, pulsu un nekavējoties uzsāk mākslīgo elpināšanu un sirdsmasāžu.
Sagatavots pēc «Ko darīt?» materiāliem
