Mēs, Viņa Gaišība Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs, pagodinām jūs ar uzaicinājumu uz Mūsu 395. dzimšanas dienas svinībām.
“Mēs, Viņa Gaišība Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs, pagodinām jūs ar uzaicinājumu uz Mūsu 395. dzimšanas dienas svinībām. Mūsu jubilejas svinības ar visžēlīgāko muzeja valdīšanas atļauju un Hercoga Jēkaba kluba līdzdalību notiks pie mums Jelgavas muzejā tai 28. oktobrī plkst.15,” afišas ar šādu aicinājumu tuvākajās dienās tiks izliktas kultūras iestādēs un skolās. Visi tātad aicināti uz hercoga Jēkaba jubileju.
Par to, kā savu dzimšanas dienu svinēja hercogs Jēkabs, vēsture klusē. Jautājums jau vairāk ir par to, vai vecos laikos, tostarp 17. gadsimtā, cilvēki vispār atzīmēja savas jubilejas. Vismaz latviešu pasakās, dainās un līdz pat 19. gadsimtam literatūrā par tādām personīgām svinēšanām, šķiet, nav ne vārda. Jelgavas muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Inese Stikute uzskata, ka hercoga dzīve bija pārāk vētraina, lai tajā atrastos vieta rāmām šūpuļsvētku noskaņām. Jēkabs piedzīvojis karus, gūstu, saspīlētas attiecības ar dēliem. Taču pēdējos desmit gadus hercoga (viņam to nezinot) jubilejas tiek svinētas uz nebēdu. Muzejnieki atraduši, ka tas ir pateicīgs veids, kā vēsturi darīt cienījamai publikai tuvāku, jelgaviskāku. Jau ilgāku laiku ar muzeju šajā ziņā sadarbojas arī Hercoga Jēkaba klubs.
Runājot par vēsturisko notikumu gadskārtām, šogad hercogam Jēkabam un Brandenburgas princesei Luīzei Šarlotei ir apaļa kāzu jubileja – viņi salaulāti pirms 360 gadiem. Jāpiebilst, ka šajā ģimenē pasaulē nāca deviņi bērni. Laikabiedru liecībās pāris tika vērtēts kā reti saskanīgs, bagāts ar savstarpēju cieņu un mīlestību. Vēl var piebilst, ka šogad aprit 340 gadu, kopš sāka darboties starp Svēti un Driksu izraktais Hercoga Jēkaba kanāls, kas hercogistes galvaspilsētu pienācīgi apgādāja ar dzeramo ūdeni. Tas bija ļoti svarīgi, jo pilsētā, augot iedzīvotāju skaitam, piemājas akas tika izsmeltas sausas. Jānosauc vēl kāds apaļš gadskaitlis, kas saistīts ar Jelgavas vēsturi, kaut arī ne ar cienījamo hercogu, – pirms 430 gadiem pilsētā sākusi darboties naudas kaltuve. Kāds izskatās hercogistes dālderis, var apskatīt uz laikraksta “Zemgales Ziņas” vāka. Īsāk sakot – pie labas gribas jubilejas, kas vairo hercogistes godu, var atrast ne vienu vien. Taču šā gada dzimšanas dienai ir mazliet citi akcenti. Sakarā ar to, ka hercoga “mājas” – muzeja – pirmā stāva zāle tiek remontēta, 17. gadsimta vēsturiskais fons ir it kā pabīdījies malā. Kā “Ziņām” pastāstīja Hercoga Jēkaba kluba direktors Andris Tomašūns, šogad ir doma ieviest jaunu tradīciju. Proti, turpmāk dzimšanas dienā hercogam (reālāk – muzejam) vajadzētu nest dāvanas. Mūsu vidū droši vien ir daudzi novada patrioti, kuru mājās glabājas vēsturiskas liecības, priekšmeti, kas varētu būt muzejam noderīgi. Tad nu hercoga jubileja būtu tas īstais brīdis, lai šīs lietas celtu gaismā – “dāvinātu hercogam”.
Jelgavas muzeja fondos, kurus jau ilgus gadus aprūpē Andrejs Dābols, ir 85 tūkstoši vienību. Tas neliekas maz, tomēr, kā uzskata muzeja darbinieki, mūsu novada vēsturē ir visai daudz balto plankumu. Tas attiecas gan uz 19., gan 20. gadsimtu, gan citiem laikiem. Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere piebilst, ka ar dāvanām tomēr jābūt uzmanīgiem. Muzejs nevar pieņemt jebkuru mantu. Tomēr līdz šim gan praksē nav bijis, ka nesavtīgi dotu dāvanu vajadzētu atraidīt. Kādas lietas vēsturniekus interesē visvairāk? M.Kaupere vedina domāt, ka to diapazons ir ļoti plašs. Interesanta varētu būt kaut uz necilas papīra strēmeles tuviniekiem virtuvē uz galda atstāta zīmīte, ja vien tajā jūtama kādu vēsturisku notikumu klātbūtne vai priekšnojauta. Dāvanā varētu tikt pieņemtas arī fotogrāfijas. Turklāt uz tām nav jābūt sabiedrībā ļoti pazīstamiem cilvēkiem vai ēkām. “Mūs interesē novadnieku likteņi. Pat nav tik svarīgi, tas būtu frizieris, pārdevējs vai Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors,” piebilst vēsturniece. Augstā vērtē ir atmiņu pieraksti, apģērbi, kas parasti nevienā mājā ilgāku laiku netiek glabāti. Gan jāpiebilst, ka šogad muzejs no Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas ieguvis prezidenta kundzes, deviņu bērnu mātes, Justīnes Čakstes tautas tērpu.
Šajā dāvanu došanas procesā obligāti nav jāauj kājas, jāliek pauniņa padusē un jānāk uz muzeju. M.Kaupere iedrošina, ka pietiek kaut vai tikai dot ziņu. Vēsturnieki paši ir gatavi piebraukt un apskatīt piedāvātos materiālus. Vienīgi šajā gadījumā iet secen patīkamās stundas savu novadnieku sabiedrībā. Turklāt šogad hercoga viesi aicināti tieši īstajā Kurzemes hercoga Vilhelma un viņa kundzes hercogienes Sofijas vienīgā dēla Jēkaba dzimšanas dienā.
