Vakar LU Vēstures un filozofijas fakultātē Filozofijas un socioloģijas institūta sociologi Tālis Tisenkopfs un Aivars Tabūns iepazīstināja žurnālistus ar savu pētījumu par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret iekļaušanos Eiropas Savienībā.
Vakar LU Vēstures un filozofijas fakultātē Filozofijas un socioloģijas institūta sociologi Tālis Tisenkopfs un Aivars Tabūns iepazīstināja žurnālistus ar savu pētījumu par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret iekļaušanos Eiropas Savienībā (ES). Pētījumu pasūtīja Eiropas Komisija.
Pētījuma pārskats tiks publicēts žurnālā «Latvija un Eiropas Savienība», bet tā rezultātus pilnībā paredzēts publicēt atsevišķā grāmatā.
Socioloģiskais pētījums veikts, balstoties uz trim aptaujām: viena ar fokusgrupu sarunu veidā, otra pilotaptauja ar izvēlētu aptaujājamo loku, trešā lasītāju aptauja pēc laikrakstā «Lauku Avīze» publicētās anketas, kas balstās uz pašu lasītāju atsaucību.
Pēc aptaujāto domām, ja tūlīt notiktu referendums par iestāšanos ES, par to balsotu 32% aptaujāto, pret 22%, nav izlēmuši 30%, vispār nebalsotu 6%, no šādas izvēles atturas 9%. Tātad nemaz tik kvēla atbalsta nav.
Kā sacīja paši pētītāji, rezultātos atspoguļojies ne tikai Latvijas iedzīvotāju viedoklis par integrāciju ES, bet arī cilvēku attieksme pret pašreizējo dzīvi valstī, tās aktivitātēm un prioritātēm. Konstatēts, ka cilvēku attieksmi veidojusi ne tikai informācija un tās līdzekļu pieejamība, bet arī cilvēku pašu līdzdalība pētāmajos procesos un savu interešu apzināšanās.
Vērojama bīstama tendence vērtēt situāciju pārāk vienkāršoti, komentē A.Tabūns. Diemžēl darbojas arī tas, ko saucu par «automātiskās laimes» programmu: izdarīs tādu un tādu lēmumu, un viss pats atrisināsies, bez pašu līdzdalības. Taču tie ir maldi. Var novērot, ka ļaudis slikti jūtas valstī un tādēļ kritiski vērtē visu, nokļūst negatīvas auras inercē.
Esam atraduši saikni starp attieksmi pret ES un informāciju, saka T.Tisenkopfs. Par iestāšanos balsotu labāk informēti cilvēki, pret sliktāk informēti.
ES nav definējusies, kāda tā būs, saka A.Tabūns, pati šī organizācija ir attīstības procesā. Pēc pieciem gadiem tā var mainīties. Daudzi sabiedrībā nezina, kas ir šī iekļaušanās. Valdībai jādomā, kā sekmēt informētību par to, kas tieši Latvijā attiecīgajā brīdī tiek darīts, lai integrētos ES. Informācijas klāstā Latvijā ir pārāk daudz politikas.
Atšķirībā no dažādām ārzemju aptaujām ņemta vērā arī attieksme pret Igaunijas uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām. Savukārt aptaujāto vidū bijuši arī cittautieši, galvenokārt krievi.
Pētīts arī cilvēku psiholoģiskais noskaņojums. «No aptaujas izriet, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju izjūt atsvešinātību un šis noskaņojums ietekmē viņu attieksmi pret Latvijas līdzdalību ES,» savā pārskatā raksta pētnieki. «Datu analīze rāda, ka atsvešinātība ir mazāk raksturīga jauniem cilvēkiem, taču vairāk izplatīta starp cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni.»
Latvijas sabiedrība tīri labi apzinās ieguvuma loku, konstatējuši pētnieki, taču tā neapzinās savas spējas un vēlēšanos pašai uzņemties līdzdalību. Aptauja esot parādījusi, ka interese par ES ir liela un vairākums respondentu izjūt vajadzību pēc plašākas informācijas.
