Biedrība «Zemnieku saeima» ierosinājusi līdz 10 procentiem samazināt pievienotās vērtības nodokli pamata pārtikas precēm – dārzeņiem, maizei, pienam, gaļai, olām un miltiem. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs mazāku nodokli pārtikas precēm vērtē pozitīvi, tomēr uzskata, ka par to patlaban neesot nopietni runāt. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks skaidro – līdzšinējā pieredze daudzās valstīs parādījusi, ka saskaldītas pazeminātās likmes vai to noteikšana dažiem produktiem nedod ilgtermiņa efektu. Viņaprāt, Latvijas tirgū, kurā nepārtraukti redzams, ka cenu pieaugums salīdzinoši bieži neatbilst tam, kādam tam jābūt, būtu grūti redzēt pozitīvu atdevi.
Agnese Jankūna-Prince, SIA «Gaļas pārstrādes uzņēmums «Nākotne»» pārdošanas direktore:Iniciatīva ir ļoti, ļoti laba. Šāds PVN samazinājums attīstītu vietējo ražošanu, lopkopību un samazinātu gaļas produktu importu no Polijas. Ar lētākām un zemākas kvalitātes importa precēm mums patlaban konkurēt ir grūti. Pircējiem naudas ir tik, cik ir. Ja pārtikai samazinātu PVN, iedzīvotāji spētu iegādāties kvalitatīvāku preci. Atceros 2009. gada janvāri, kad PVN paaugstināja no 18 līdz 21 procentam. Tūlīt varēja manīt, ka dārgāko un kvalitatīvāko gaļas produktu pārdošana iet mazumā. 90 procentu mūsu uzņēmuma apstrādātās gaļas iegūta no lopiem, kas audzēti Latvijā. Īrija Vītola, LLU profesore:Esmu pārliecināta, ka valdībai vajadzētu rast iespēju pašreizējos krīzes apstākļos nepārstrādātai vietējai lauksaimniecības produkcijai (olas, piens, gaļa, kartupeļi, dārzeņi, augļi, u.c.) PVN likmi īpaši samazināt. Tā dotu iespēju maznodrošinātajiem ietaupīt (pērkot vietējo produkciju) savus ienākumus un vienlaicīgi būtu vērsta uz lauksaimniecības attīstību valstī, vietējā tirgus noturīgumu un pat daļēji tā atgūšanu. Tomēr skaidrs arī tas, ka nodokļu atvieglojumi samazina budžeta ieņēmumus. Lai iegūtu plānotos ieņēmumus, jāpalielina citi nodokļi. Jābūt ļoti zinošiem, lai noteiktu vajadzīgo robežu (lielumu) starp nodokļu apliekamajiem veidiem, kuriem var un vajag piemērot atlaides. Daudzās valstīs nodokļu regulējošā funkcija darbojas tieši lauksaimniecībā kā tai piešķirtie nodokļu atvieglojumi, ievērojot nozares ienesīguma spējas – vai tas ir ātrs vai ilglaicīgs. Šī fiskālā iespēja rada nozares stabilitāti, bet izraisa vispārēju PVN nodokļu ieņēmumu samazināšanos. Samazinātā nodokļu likme darbosies kā subsīdija konkrētai nozarei vai kā tirgus aizsardzības mehānisms caur šo pazemināto likmi. Juris Lazdiņš, zemnieks, «Zemnieku saeimas» priekšsēdētājs:Par samazināto PVN likmi pārtikai «Zemnieku saeima» runā jau kopš 2006. gada, tādēļ nepiekrītu apgalvojumam, ka mēs ar šo priekšlikumu esam nākuši klajā pēkšņi, traucējot karstajam budžeta sagatavošanas darbam. Diemžēl kopš 2006. gada strauji aug gan ēnu ekonomikas apjoms, gan trūcīgo skaits. Ar samazinātu nodokļa likmi valsts nodrošinātu, ka pārtiku var iegādāties visas sociālās grupas, turklāt mēs pamazām līstu laukā no ēnu ekonomikas. Palielinot nodokļus, uzņēmējiem ieslēdzas pašsaglabāšanās instinkts, tādēļ viņi izvēlas tos nemaksāt. Jaunākie mūsu aprēķini liecina, ka ilgtermiņā valsts budžets būtu ieguvējs arī no samazinātām PVN likmēm, gada laikā saņemot divu miljonu latu pienesumu. Patlaban Latvijas iedzīvotāji pārtikai gadā tērē 400 miljonus latu. Ja samazinātu likmes daļai produktu, budžets zaudētu 80 miljonus no šīs summas. Taču no ietaupītā iedzīvotāji un uzņēmēji tērētu vairāk citās lietās, tādējādi budžetā citos nodokļos gadā iepludinot 82 miljonus latu. Valdības teiktais, ka samazinātās likmes būs grūti administrēt, nav arguments. Nevajadzētu arī satraukties, ka tirgotāji, neraugoties uz samazinātajām likmēm, cenas paturēs tādas pašas. To regulēs konkurence.
