Ēšana vienmēr cilvēkiem ir bijusi svarīga.
Ēšana vienmēr cilvēkiem ir bijusi svarīga. Laika gaitā mainās ēšanas ieradumi, tāpēc
interesanti, kas būs citādāk nākamajā tūkstošgadē. Vai piepildīsies uzskats, ka cilvēki ēdīs arvien neveselīgāku uzturu, vai otrādi – tas kļūs veselīgāks un dabiskāks.
Protams, vislabāk paredzēt iespējamās izmaiņas var tieši šīs jomas speciālisti, tādēļ saruna ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāni Dainu Kārkliņu.
Ko cilvēki ēdīs nākamajā gadu tūkstotī?
– Visa pārtikas produktu ražošana saistīta ar patērētājiem. Tos var iedalīt vairākās kategorijās. Pirmā patērētāju grupa būs tie, kas pieprasīs bioloģiskās fermās audzētus produktus ar minimālu pārstrādi no tā saucamajām organiskajām fermām, kur netiks lietoti nekādi pesticīdi un herbicīdi. Faktiski tur tiks audzēti nepiesārņoti un nekaitīgi produkti. Ekonomiskajiem apstākļiem uzlabojoties, šāda veida produkcija noteikti tiks pieprasīta aizvien vairāk.
Otra daļa būs cilvēki, kuri nebaidīsies no lietām, kas saistītas ar ģenētisko modifikāciju un pieprasīs, piemēram, tomātus, kas nebojājas u. tml.
Vēl viena grupa – tie, kas būs saistīti ar veselīgas produkcijas patēriņu. Tiks lietota tā saucamā funkcionālā pārtika. Katrs cilvēks atbilstoši savai veselībai pieprasīs tādus produktus, kas stiprinās viņa organismu. Piemēram, ja cilvēkam slikti strādā gremošanas trakts, viņš gribēs produktus ar ļoti augstu šķīstošo šķiedrvielu saturu.
Vai laika gaitā mainās cilvēku attieksme pret ēšanu?
– Es domāju, ka arī šeit cilvēki varētu dalīties grupās – tie, kas savā attieksmē pret pārtiku ir ļoti konstanti, kam ģimenēs ir senas ēšanas tradīcijas, un tie, kas savukārt atļaujas iegādāties kaut ko jaunu. Otrajai grupai piemīt tāds kā meklētāja talants: viņi vienmēr meklēs kaut ko jaunu, lietderīgāku savai veselībai. Šie ir galējie poli, kas savu attieksmi diez vai mainīs. Vēl jau ir arī tie, kuri atrodas vidū, dažreiz izvēloties tradīcijas, dažreiz kaut ko jaunu.
Bet varbūt ir sagaidāma otra galējība – visi ēdīs arvien neveselīgāku pārtiku – «hot dogus», picas…
– Kā uz to skatās! Jāatgriežas pie pārtikas piramīdas. Pamatā ir graudi, ko mums vajadzētu ēst katru dienu. Otra sastāvdaļa ir augļi un dārzeņi, pēc tam – piens, gaļa un zivis, un pašā augšā (2 līdz 3%) ir tauki un cukurs. Piemēram, «hot doga» pamatā ir maize, vēl tajā ir kečups vai dārzeņu mērce. Šādā kontekstā nemaz tik ļoti kaitīgs tas nav. Es gan šaubos, vai šie ēdieni būs tik iecienīti latviešu vidū. Tas ir ļoti aizņemtu cilvēku ēdiens: to kuri grib veikli paēst un strādāt tālāk. Pareizi jau tas nav, jo ļoti svarīgas ir ēdienreizes noteiktos laikos.
Vai cilvēkiem pareiza ēšana nekļūst arvien nesvarīgāka, jo ēsts pārsvarā tiek steigā, starp daudzajiem darbiem?
– Es domāju, ka ir cilvēki, kas pareizai un veselīgai ēšanai pievērš ļoti lielu uzmanību. Daudzi tomēr saprot, ka veselību par naudu nopirkt nevar. Ir iespēja vairāk vai mazāk izvēlēties faktorus, kas to uzlabo. Viens no tiem – uzturs. Cilvēkiem ir arvien vairāk un plašākas zināšanas par veselīgu uzturu. Ko viņi galvenokārt iegādāsies? Centīsies pirkt graudu produktus, augļus un dārzeņus, to, kas nesatur daudz tauku.
Bet, protams, būs arī tādi, kas ēdīs tāpat kā vienmēr un apgalvos, ka viņiem nekas nekait. Arī tas ir iespējams, jo varbūt viņi katru dienu skraida augšā lejā pa kāpnēm.
Vai nākamajā tūkstošgadē kaut kas būs krasi izmainījies?
– Diez vai. Bija laiks, kad ļoti sprieda par to, ka nākamajā gadu tūkstotī visi ēdīs tikai mākslīgi radītus produktus. Piemēram, kā kosmonautiem visa pārtika būšot tūbiņās. Diez vai viss tik ļoti mainīsies, jo cilvēki jau mīl tradīcijas. Neticu, ka viņi nākamajā vai aiznākamajā tūkstošgadē atteiksies no maizes. Es domāju, ka izmainīties var tikai nianses, varbūt smarža vai izskats. Vēl jau mēs daudz ko nezinām. Tik daudz zinātnē tiek atklāts, bet cilvēki tā īsti visus jaunumus nemaz negrib pieņemt. Piemēram, ģenētiski modificētie ēdieni: mēs taču nezinām, kādas sekas izmainītie gēni augos var atstāt uz mūsu pēcnācējiem. Tikai laika gaitā tādas lietas tiek pieņemtas – kad redz, ka tās neatstāj negatīvu iespaidu.
Vēl ļoti interesanta lieta, par ko mēdz diskutēt, ir – lai dzīvnieki mirtu bez stresa. Tādēļ domāju, ka būs cilvēki, kas pieprasīs savā uzturā šādu dzīvnieku gaļu. Jo ir uzskats, ka nokautā dzīvnieka stress pēc tam pāriet uz gaļas lietotāju.
Iespēju jauniem atklājumiem, protams, ir bez gala, bet, lai tie tiktu pieņemti, jāpaiet diezgan ilgam laikam.
