Pagājušajā nedēļā Siguldā Izglītības un zinātnes ministrija tikās ar plašsaziņas līdzekļiem, lai skaidrotu pašreizējo situāciju izglītības sistēmā, izvērtētu pagājušo mācību gadu un informētu par izglītības attīstības perspektīvām.
Pagājušajā nedēļā Siguldā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikās ar plašsaziņas līdzekļiem, lai skaidrotu pašreizējo situāciju izglītības sistēmā, izvērtētu pagājušo mācību gadu un informētu par izglītības attīstības perspektīvām.
Demogrāfiskā situācija
Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis, skaidrojot izglītības aktualitātes, vērsa uzmanību uz demogrāfisko situāciju valstī, kas nenoliedzami atstās iespaidu arī uz izglītības sistēmu. Pēc speciālistu aprēķiniem, septiņu gadu laikā bērnu skaits skolās jūtami samazināsies, kas ietekmēs arī skolu reorganizāciju. «Pagājušajā gadā valstī bija 1034 mācību iestādes. Pēc pašvaldību lūguma četras no tām jau ir slēgtas, bet astoņas – reorganizētas. To ietekmējusi dzimstības samazināšanās valstī,» informē G.Vasiļevskis.
Pedagogu kvalifikācija un alga
No 2004. gada visiem pirmsskolas pedagogiem vajadzēs būt ar augstāko izglītību. Latvijā pašlaik 80 procentu skolotāju ir ar atbilstošu kvalifikāciju, pieci procenti – ar citu augstāko izglītību, bet 14 procentiem ir jādomā par turpmāku izglītošanos. Zemgalē ar augstāko pedagoģisko izglītību ir 76,53 procenti skolotāju, 5,97 – ar citu, bet 9,57 procentiem ir vidējā pedagoģiskā izglītība. G.Vasiļevskis uzsver, ka nupat ir apstājies pedagogu aizplūšanas process, ko veicināja nepietiekamā darba alga. Cerīgs šķiet augošais pedagoģisko augstskolu studentu skaits. Ar 1. septembri panākts skolotāju algu paaugstinājums – vidēji par 17 latiem par likmi, proti, par 21 mācību stundu nedēļā pedagogiem paredzēts maksāt algu vidēji 130 latu (pirms trīs gadiem maksāja 70 latu). Latvijā kopumā ir 33 739 pedagogi ar vidējo darba likmi 1,37. Izglītības ministrs Kārlis Leiškalns paredz, ka līdz 2005. gadam par vienu darba likmi skolotājs varētu saņemt ap 170 latu. Skolu direktoriem plānots algas paaugstināt vidēji par 28 līdz 42 latiem. Par darbu maksās arī interešu izglītības skolotājiem.
Mācību saturs
Nākamajā gadā mācību satura ziņā pamatskolā un vidusskolā nekādas izmaiņas nav gaidāmas. «Domājot par to, kādai jābūt izglītībai, var izdalīt četras būtiskas nozares bērna attīstīšanai un izglītošanai: valodas, mākslas, tehnoloģiju un zinātņu pamati, cilvēks un sabiedrība. Mākslas izzināšanai ļoti svarīga loma ir jau sākumskolā, kad attīstās un veidojas cilvēka vērtību sistēma. Šai jomai sākumskolā (no 1. līdz 3. klasei) paredzēts veltīt 20 procentu no visas mācību programmas,» tā G.Vasiļevskis.
Svarīga problēma, ar ko arī jātiek galā izglītības darbiniekiem, ir mācību grāmatas un to finansējums. Valsts finansējums vienas bērnu mācību grāmatas iegādei pašlaik ir mazliet mazāks par diviem latiem. Pašvaldības šim mērķim tērē caurmērā 5,3 latus, taču šis finansējums visās pašvaldībās nebūt nav vienāds. «Pēc likuma pašvaldības uztur un finansē skolas. No finansējuma apmēra ir atkarīgs arī pašvaldības attīstības projekts. Skola ir lielākā sociālā nodokļa maksātāja, un šis nodoklis paliek pašvaldības rīcībā. Mums ir 150 pašvaldību. Skolu attīstībā katra pašvaldība no šā nodokļa iegulda summu pēc saviem ieskatiem: no astoņiem līdz deviņiem procentiem pašvaldību grāmatu iegādei piešķir ap 80 santīmu bērnam, katra trešā dod 3,6 latus bērnam, bet 12 pašvaldības mācību grāmatu iegādei piešķir 12 latu vienam bērnam,» informē departamenta vadītājs. Diskusijas valstī ir izraisījis tas, ka skolotājam tagad ir iespējams no ieteicamā saraksta izvēlēties savam darbam piemērotāko mācību literatūru. Vieni izglītības speciālisti uzskata, ka izvēles iespēja ļauj pedagogam radoši strādāt, citi, tostarp arī izglītības ministrs Kārlis Greiškalns, – ka mācību standartam jāpieļauj ne vairāk kā divas mācību grāmatas, jo tas nodrošinātu salīdzinoši vienādu izglītības kvalitāti.
Mazākumtautību izglītība
Aktuālākais, kas skar mazākumtautību skolas, ir bilingvālā izglītība (izglītība divās valodās). IZM pētījumi rāda, ka 40 procentu pedagogu šai izglītībai ir gatavi. Daļa to nepieņem, taču oficiālie dati liecina, ka mazākumtautību bērniem izglītība nebūt nav zemākā līmenī, pat otrādi, jo, kā zināms, latviešu bērni nepārzina krievu valodu, līdz ar to zaudē vienu svešvalodu. Iespējams, ka ar laiku arī latviešu skolās vienu mācību priekšmetu varētu mācīt svešvalodā. Pedagogiem, kas pasniedz bilingvāli, paredzēta 30 procentu piemaksa.
Pirmsskolas mācības
Dati liecina, ka tikai 80 procentu bērnu ir gatavi skolas gaitām. Galvenokārt pirmklasniekiem ir saskarsmes un attīstības problēmas, kā arī lingvistiskā (logopēdiskā) problēma. Pirmsskolas programma paredzēta, lai pirmajā klasē mācību process noritētu intensīvāk. Tiem pedagogiem, kas mācīs piecgadīgos un sešgadīgos bērnus, darba algu maksās valsts atbilstoši noteiktajai maksai par likmi. K.Greiškalns atzīmē, ka investīciju programma 2004. gadam paredz arī autobusu iegādi bērnu transportēšanai uz skolām.
Pārbaudes darbi
Nelielas izmaiņas ir sagaidāmas arī valsts zināšanu pārbaudēs. Ir paredzēts, ka ieskaites būs 3, 6., 9., un 12. klašu beigās, eksāmeni būs jākārto 9. un 12. klašu absolventiem, taču centralizēti eksāmeni pagaidām tiks rīkoti tikai 12. klases beidzējiem. Ar nākamo mācību gadu eksāmenu varēs kārtot arī kultūras vēsturē un biznesa pamatos. Centralizētie eksāmeni ļauj savstarpēji salīdzināt skolēnu rezultātus, skolu izglītības kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki atzīmēja, ka skolēni visbiežāk izvēlas eksāmenus angļu valodā, ģeogrāfijā un valsts valodā.
Ir paredzēts, ka ar 2004. gadu centralizēto eksāmenu rezultāti aizstās iestājeksāmenus augstskolās, kas skolēniem liks rūpīgi pārdomāt izvēles priekšmetus. Augstskolām ir divas iespējas, viena – sertifikātu konkurss (tad nopietni jāsaskaņo rezultātu apkopošanas laiks), otra – skolēns piedalās kopējā konkursā un vienlaicīgi startē vairākās augstskolās prioritārā kārtībā. Ir paredzēts, ka tie studētgribētāji, kas vidusskolu būs beiguši pirms 2004. gada, centralizētos eksāmenus kārtos augstskolā vai tuvākajā izglītības iestādē. Ir skaidrs, ka centralizēto eksāmenu sistēma vēl ir jāpilnveido un jāsakārto.
***
Vidējās minimālās amatalgas (algas likmes) pedagoģiskajiem darbiniekiem pa gadiem (latos)
1993.; 1994.; 1995.; 1996.; 1997.; 1998.; 1999.; 2000.; 2001.; 2002.
Izglītības metodiķis valsts dibinātās izglītības atbalsta iestādēs 32 35 71 78 78 87 117 127 142 159
Izglītības metodiķis 32 35 71 78 78 87 90 100 115 132
Pedagogs ar augstāko izglītību 28 32 56 61 61 69 82 92 108 125
Pedagogs, kas iegūst pedagoģisko izglītību 28 32 45 50 50 55 63 73 91 108
Pedagogi ar vidējo vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību 28 32 40 44 44 47 51 51 74 91
